Kurzemes Vārds

02:19 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Liepāja kā Pelnrušķīte savas dzimšanas dienas svinībās

INDRA IMBOVICA

Senā pasaka par Pelnrušķīti neviļus nāca prātā, sekojot Liepājas 373.dzimšanas dienas sarīkojumiem, kuri izskanēja sestdienas vakarā ar "Gada liepājnieku" kronēšanu un tai sekojošo balli Latviešu biedrības namā. Kopš 1992. gada vairāk vai mazāk tomēr kaut kas ir mainījies. Vispirms jau, šķiet, zudis naivais patriotisms un entuziasms, tagad jaunbagātnieku aprindās savus radziņus audzē snobisms. Lai nomierinātu prātus - tas jau tikai kungiem, skaidrības labad jāsaka, ka šobrīd šo sarīkojumu nosaukt par elitāru tomēr nekādi nevar. Šajās dienās par tādu varēja uzskatīt lielāko nodokļu maksātāju saietu.

Runājot konkrēti par pilsētas dzimšanas dienas balli un "Gada liepājnieku" sumināšanu, sešu gadu laikā nekas nav mainījies un arī nemainīsies, ja sarīkot svētkus Liepājai Pilsētas dome neuzskatīs par savu pienākumu un goda jautājumu. Piemēri nav tālu jāmeklē - Kuldīgas pilsētas svētki, ar kuriem saistītie organizācijas projekti ir pat iezīmēti Kultūras ministrijas atbalsta programmā un vēl pieteikti atsevišķos fondos. Mūsu simfoniskais orķestris Kuldīgas svētkos piedalās, bet savai pilsētai tam nav meklēti līdzekļi ne domē, ne kur citur. Pavasaris ir brīnišķīgs laiks, kad svētkus var apvienot ar daudzām lietderīgām lietām un kad kopīgiem spēkiem iespējams atrisināt vienu otru problēmu.

Patlaban neatstāj sajūta, ka starp Pilsētas domi un lielāko daļu Liepājas sabiedrības atsvešinātības grāvis kļūst aizvien plašāks un dziļāks, līdzīgi tam, kāds tas ir izveidojies starp parlamentu un Latvijas tautu. Sausie skaitļi ir gauži nežēlīgi un atmaskojoši: daži procenti turīgo un pārējie knapi no algas līdz aldziņai, ja tāda ir, no pensijas līdz pensijai... Neatstāj arī sajūta, ka pilsētas turīgajiem cilvēkiem un uzņēmumu vadītājiem ir pat neērti ierasties uz tādiem svētkiem - līmenis par zemu. Jautājums - no kā šis līmenis atkarīgs? Viegli jau pilsētas mēram pateikt: es tur kāju nesperšu, kamēr tur kaut kas nemainīsies. Bet kas mainīs, ja ne dome? Lai Latviešu biedrības nams attaisnotu savu oficiālo nosaukumu - Tautas mākslas un kultūras CENTRS, tas atkarīgs no domes vadītājiem un tās ierēdņu striktas rīcības, konkrētas programmas galu galā, kādu vēlas redzēt šo namu un tās darbības programmu, jo tā ir budžeta iestāde.

Šogad pirmo reizi Pilsētas dome šim sarīkojumam veltīja apmēram tūkstoš latu. Tas deva iespēju pasākuma organizatoriem - Latviešu biedrības namam - pieaicināt profesionālus speciālistus: scenāristi Daci Gruntmani un mākslinieci Zigrīdu Atāli, kā arī nodrošināt ar daudzmaz pieklājīgu apskaņošanu. Tāpat pirmo reizi "Gada liepājnieku" sumināšana tika atdalīta no kopējās balles un notika nama mazajā zālē. Katrā ziņā varēja priecāties, kā māksliniece ar pieticīgiem līdzekļiem spējusi gaumīgi noformēt godināšanas vietu, saliekot tumši zilo fonu ar Liepājas pilsētas karoga krāsām - zaļo un sarkano un pilsētas ģērboni uz caurspīdīgu orgnisko stiklu, kas radīja svinīgu un tajā pašā laikā viegli gaisīgu iespaidu.

Svinīgās daļas vadītāji Iveta Ļesina un Edgars Lūsēns ļāva iepazīt visus finālistus, gan sniedzot par katru īsu informāciju, gan ļaujot viņiem pašiem izteikties. Tas bija pats interesantākais, jo katrs no finālistiem - Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Aina Krauče, matemātikas skolotājs un vairāku grāmatu autors Dainis Mihailovs, fotomākslinieks un pedagogs Gunārs Kopštāls un titula "Gada liepājnieki 97" ieguvēji Cukurfabrikas direktore VALIJA ZABE un Tuberkulozes slimnīcas galvenais ārsts ANDRIS KRISTONS (domes Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšniece Irēna Krūma atradās ārzemju komandējumā) tādējādi atklājās tikai sev raksturīgajā manierē. Šādā reizē noslēpt arī, cik šie cilvēki no tuviniekiem un kolēģiem tiek mīlēti un cienīti, kā arī to, vai vienam otram kolēģim nepietrūka cilvēcīgas vienkāršības un pretimnākšanas - paspiest roku un priecāties līdzi. Valijai Zabei goda lenti uzlika iepriekšējā gada laureāte māksliniece Benita Bitāne, diemžēl Uldis Pīlēns nebija ieradies, tādēļ cieņu Andrim Kristonam parādīja domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Dambergs, pasniedzot arī abiem uzvarētājiem balvas.

Sabiedrībā izskanējusi doma, kāpēc Liepājas dzimšanas dienas sarīkojumā netiek uzaicināti kaut vai tie liepājnieki, kuri ierakstīti pilsētas Goda grāmatā. Viens otrs no viņiem domā, kāda jēga ir tam, ka esmu parakstījies šajā grāmatā, bet pēc tam mani neviens ne atceras, ne piemin. Arī pareizi. Variantu ir daudz un iepējas dažādas, bet tam visam vajag arī finansiālo segumu, ar ko Biedrības nama vadītāji vieni paši galā netiks.

Runājot par pašu balli, atkal jāpiemin muzikālā puse: kāda mūzika piemērota ballei, kur viesi sēž pie galdiņiem, un ballei, kur cilvēki atnākuši tikai izdejoties? Jābūt atvēlētam laikam un dota iespēja gan patērzēšanai, gan dejošanai. Ir atšķirība starp salonmūziku un roka vai popmūziku. Katrai sava vieta. Grupa "Bet, bet" bija gaidīta un arī mīlēta, bet dārdošais skaļums, kas uz pusnakti vēl pieauga, daudzus viesus pamazām aizbaidīja. Tā nu tas bija. Neskatoties uz vakara vadītāju Maritas Lūriņas un Ulda Stelmakera korektumu un pūlēm, viņiem bija dots maz iespēju izvērsties, jo šādu balli sākuma daļā var atdzīvināt un bagātināt īsi, bet interesanti koncertnummuri, kuri šogad izpalika, līdz ar to tajā tomēr valdīja zināma vienmuļība.

Tajā pašā laikā jāuzslavē restorāns "Jūrpils", kas bija glīti servējis un klājis galdus, (tātad par trīs latiem to tomēr var izdarīt labi). Diemžēl šo labo iespaidu sabojāja bāra neprofesionālais darbs, jo diez vai kādam omu uzlaboja tas, ka balles viesi nevarēja iegādāties vīnu, jo bārmenēm nebija tādas elementāras lietas kā korķa viļķis!