Kurzemes Vārds

09:46 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vakar saņēmām radio "Brīvā Eiropa" un radio "Brīvība" ilggadējā darbinieka, vairāku latviešu trimdas organizāciju kādreizējā priekšsēža Ulda Gravas priekšlikumu savus iespaidus par redzēto citās zemēs salīdzināt ar novērojumiem Liepājā

Šodien pirmā publikācija jaunajā rubrikā.

 

Skatiens no liepājnieka ārzemēs

Uldis Grava Ukrainā

Radio "Brīvā Eiropa", Kijeva. Kā Ukrainai veicas ar savu nupat jau septiņus gadus veco neatkarību? Šķiet, ka to vislabāk parāda lidojums uz Kijevu ar Ukrainas nacionālo lidmašīnu "Air Ukraina". Lidmašīna jau vēl tā pati vecā padomju laika nedrošā Tu, bet ukraiņu piloti to tomēr sekmīgi izved cauri sniega vētrai un tā pat nolaižas paredzētajā laikā. Taču paiet vesela stunda, lai sniegputenī atrastu un piestumtu trepes, lai pasažieri varētu izkāpt.

Tā daudz kas palicis no Padomju savienības laikiem. Ļeņina piemineklis vēl stāv pilsētas centrā, daudzas ēkas grezno vai biedē sirpis un āmurs un sarkanā zvaigzne. Viesnīcā vēl katrā stāvā dežuranti cītīgi kontrolē katru iziešanu un ieiešanu un, istabu atstājot, atņem atslēgu. Ielas pārpildītas ar tirgotājiem. Uzkrīt, cik lēts ir piedāvātais kaviārs, mūzikas CD plates un cigaretes, kuras galvenokārt tirgo pensionāri. Pēc cenas var spriest, ka tās visas ir melnā tirgus preces, par kurām valsts nav iekasējusi nodokļus.

Tiešām, tirdzniecība plaukst. Un ne tikai ielās. Cits veikals pēc cita, tāpat kā Liepājā, pārveidojas par modernām, gaišām iepirkšanas vietām, preces izstādītas izskatīgos iepakojumos. Privātais sektors plaukst, un kaut gan parlamenta kreisais spārns ir centies, tas nav spējis apturēt privatizāciju.

Saprotams, Ukrainas uzņēmējdarbību nevajag sajaukt ar to, kas atrodama Rietumeiropā. Ukrainā lielie uzņēmēji brauc ar saviem lielajiem limuzīniem un apsardzi, kas bruņota vairāk nekā policija, kura joprojām lieto veco milicijas vārdu. Uzkrīt, ka dažkārt dārgajām "Mercedes" automašīnām ir Latvijas reģistrācijas numuri, tā apejot importēto preču augstos muitas nodokļus.

Ukrainā pavisam drīz, 29.martā, notiks vēlēšanas. Nekāda īpašā politiskā aktivitāte nav manāma, tikai šur tur redzamas afišas galvenokārt ar politiķu portretiem. Ieinteresēja viens lozungs - "Klusais spēks". Diez kas aiz tā slēpjas?

Samērā pieklusinātā vēlēšanu kampaņa varbūt izskaidrojama ar to, ka visi parlamenta deputāti tiek vēlēti savos vēlēšanu iecirkņos, tātad kandidātiem sevi nav jāpopularizē visas valsts mērogā, bet pastāv tieša saikne ar saviem vēlētājiem, nevis kā Latvijā. Ukrainā nebūtu jāprasa tāds jautājums, kā "Kurzemes Vārdā": vai vispār kāds liepājnieks būs nākamajā Saeimā.

Saprotams, šī saiknee ar savu vēlētāju nepataisa politiskajiem kandidātiem dzīvi vieglāku, kad atkal jāstājas vēlētāju izvēles priekšā. Tā žurnālists no Ivanofrankovskas pilsētas stāsta, ka no pilsētas divpadsmit deputātiem parlamentā tikai trīs šoreiz atkārtoti kandidēs savā pilsētā. Pārējo deviņu deputātu darbi vai nedarbi ir pietiekami labi zināmi, tādēļ tie izšķīrušies kandidēt pavisam citās pilsētās.

Politiskie lietpratēji lēš, ka 450 deputātu lielajā parlamentā vislielākais ievēlēto deputātu skaits būs komunistiem, no10 līdz 20 procentiem. "Ruh" jeb Tautas frontes partija, kas vadīja Ukrainas nacionālo atmodu, ir tā savā starpā sastrīdējusies, ka vairāk nekā 10 procentus nedabūšot. Vēl būs pārstāvēti zaļie, sociāldemokrāti, kreisie zemnieki, naudīgā "Hromada", sociālisti un vairākas demokrātu partijas, kas veido centru Ukrainas politiskajā spektrā. Galēji labā spārna politiskās partijas ir sakompromitētas, jo to galotnē izvirzījušies vairāki cilvēki, kuri padomju laikos bija pazīstami kā ukraiņu valodas un kultūras gremdētāji.

Lietpratēji domā, ka nekādu īpašu pārsteigumu vēlēšanās nebūs. Parlamenta sastāvs joprojām būs sadrumstalots starp mazajām partijām, bet kādi 300 deputāti, tātad divas trešdaļas, veidos demokrātisko centra koalīciju. Komunisti un sociālisti mēģinās reformas bloķēt un tās palēninās, bet nespēs apstādināt.