Kurzemes Vārds

10:00 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SEZ - tuvplānā

"Duna" trīskāršo kravu apjomus un ostā tai kļūst par šauru

Pēteris Jaunzems

 

Šogad jaudas ievērojami kāpinājusi SIA "Duna", kam piešķirts SEZ uzņēmuma statuss. Firma nomā Ziemas ostas piestātnes, ko paguvusi labiekārtot. Stividoruzņēmums ir specializējies beramo un gabalkravu apkalpošanā, un speciālisti to pamatoti vērtē kā tehniskajā ziņā viskvalitatīvāk nodrošināto firmu mūsu ostā.

Miljons aprīkojumam

- Nekas mums nav nokritis no zila gaisa. Gados, ko strādājam ostā, mehanizācijai neesam žēlojuši lielu naudu. Aprīkojuma iegādei izlietots ap miljons latu. Tagad mūsu rīcībā ir četri portālceltņi, kuru celtspēja ir 20 tonnas ir mums daudzzaru greiferi, ir citas iekārtas, - saka izpilddirektors Imants Treimanis.

Nesen saņemtas iekārtas lūžņu iekraušanai. Šogad izgatavotas arī piltuves, ar kurām birstošās kravas no kuģa var pārvietot tieši vagonos. Šie pasākumi ir krietni paātrinājuši darba tempus. Tas viss kopā "Dunai" devis iespēju šā gada pirmajos divos mēnešos gandrīz trīskāršot pārkraušanas darbu apjomus.

- Ja pērn janvārī un februārī apstrādājām 12 tūkstošus tonnu, tad šogad šajā pašā laikposmā jau esam pārkrāvuši 33 tūkstošus, - saka izpilddirektors.

Viņš prognozē, ka martā un aprīlī ražošanas apjomi var pieaugt vēl, jo šopavasar paredzēts parakstīt vairākus izdevīgus līgumus. Ar tirgus lietām tagad "Dunā" nodarbojas komercdirektors Andris Ivanovs. Tuvākajā laikā viņš došoties uz Maskavu, lai vienotos par tranzītkravām caur Liepāju.

 

Piedāvājumu ir vairāk nekā iespēju

Jau noslēgto un iespējamo līgumu analīze liecina, ka perspektīvas apkalpot kravas iznomātajā teritorijā kļūst problemātiskas. Treimaņa kungs teica, ka šā iemesla dēļ firmai jau nācies atteikties no izdevīgiem piedāvājumiem. Tiesa gan, uzņēmumam trūkst tāpat noliktavu, kuru būvi jau plāno, taču arī celtniecībai ir nepieciešami papildu laukumi.

Jo īpaši jautājums par teritorijas paplašināšanas nepieciešamību aktualizējies šopavasar, kad "Duna" noslēgusi izdevīgu līgumu ar angļu kompāniju "Genesis Biofuels Limited", kas ir gatava Liepājas ostā iekārtu iegādei vien investēt divus miljonus dolāru, lai uzceltu ražotni zāģskaidu pārstrādei granulās.

 

Angļu nauda - mūsu darba prasme

- Tā varētu būt pirmā reālā ārvalstu investīcija Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā, jo saldētavas būvē naudu ieguldīja pašmāju uzņēmēji, - saka "Dunas" jurists Raimonds Freimanis. - Pirms parakstīja līgumu, angļu kompānijas speciālisti apbraukāja visas Baltijas jūras austrumpiekrastes ostas, bet Liepāju izvēlējās, zinot par šeit izveidoto SEZ, ņemot vērā Liepājas ostas ģeogrāfisko stāvokli un arī "Laskanas" izpilddirektora Gunvalda Vēsmiņa reputāciju un to, ka koku firma viņa vadībā labi attīstījusies. Tāpēc britiem ir pārliecība, ka arī šis projekts darbosies.

Ja viss ritēs sekmīgi, angļi ir gatavi darbus sākt finansēt maijā, jo jau paveikti visi nepieciešamie aprēķini, ir zināms, ko un cik katrs šeit varēs nopelnīt. Ar angļiem norunāts, ka naudu dod viņi, bet darītāji būs liepājnieki. - Mums ir savs celtniecības iecirknis, kas ar uzdevumu tiks galā, - papildina Treimaņa kungs.

 

Izejviela - zāģskaidas

- Lai projektu varētu sākt realizēt, esam iesaistījušies SEZ valdes izsludinātajā konkursā par 64.-66. piestātņu nomu. Tās atrodas mūsējām tieši blakus un varētu veidot vienotu pārkraušanas kompleksu, - saka Andris Ivanovs.

Imants Treimanis uzskata, ka angļu projekts ir nozīmīgs visai Latvijai, jo šobrīd valstī strādā neskaitāmas zāģētavas, kas nezina, ko iesākt ar zāģskaidām. Bet šajā gadījumā no skaidām ražos granulas, ko kā ekoloģiski nekaitīgu kurināmo paredz izmantot siltuma ražošanai gan privātmāju krāsniņās, gan lielākās katlumājās. Ārzemēs šādai precei ir pieprasījums. Lai iekārtotu ražotni, Ziemas ostas teritorijā jau atrodas piemērota un šobrīd pamesta ēka, kurai jāpiebūvē klāt tikai noliktava.

 

Projekts ir perspektīvs

- Mēs esam arī papētījuši, kā uzlabojams zāģmateriālu eksports. Noliktavās, ja tādas uzceltu, tos varētu šķirot un uzglabāt, kā arī blakuslaukumā antiseptiski apstrādāt. Mēs jau esam iegādājušies antiseptiskās apstrādes vannu. Arī šķirošana notiek zem klajas debess. Ja mēs radītu piemērotākus apstākļus, daudzi kokmateriālu ražotāji, kuri līdz šim kravas veda uz Rīgu, ir gatavi strādāt Liepājai, - saka Andris Ivanovs.

 

Specializācija ir nepieciešama

"Dunas" vadītāji domā, ka ostai šobrīd ir ļoti svarīgi panākt, lai attīstītos specializācija.

- Firmas būtiska iezīme ir arī tā, ka mēs nodarbojamies ar Latvijas kravu eksportu, - saka komercdirektors. - Stividoruzņēmums apkalpo kūdras un zāģmateriālu ražotājus, ceram uzbūvēt slēgtās noliktavas un saldētavu. Arī skaidu granulas, kuru paraugi jau ir mūsu rokās, būs vistīrākais eksports. Mēs šeit nevaram iekraut naftas produktus vai nodarboties vēl ar kaut ko tamlīdzīgu. Tādiem mērķiem paredzēti citi ostas rajoni. Līdzīgi rīkojas Ventspilī, kur ir galīgi izlemts, kā jāattīstās tam vai citam ostas sektoram. Mums gan vēl par šo specializāciju SEZ valdes lēmuma nav. Paši devām pasūtījumu speciālistiem izpētīt, kādām kravām Ziemas ostā būtu jādod priekšroka. Un tagad risinām sarunas, lai varētu sadzīvot un sastrādāties visi, kam šeit ir interese to darīt. Sapratne un sadarbība, mūsuprāt, ir visveicinošākie ostas attīstības faktori.