Kurzemes Vārds

09:48 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

 

Saskares punkts

Rīt nolieksim galvas komunistiskā terora upuru piemiņai, atceroties 25.martu pirms 49 gadiem, kad, tāpat kā 1941.gada 14.jūnijā, vardarbīgi tika izretināta latviešu tauta, tūkstošiem cilvēku sadzenot lopu vagonos un aizvedot uz Sibīriju, pašiem nelaimīgajiem tā arī neizprotot, par ko viņiem šis krusts jānes. Atšķirība no 1941.gada izsūtīšanas bija tikai tā, ka toreiz ļaudīm nebija ne mazākās jausmas, uz kuru pasaules malu viņus ved, kamēr 1949.gada izsūtītajiem jau bija zināms iepriekšējo upuru moku ceļa gals, jo kopš 1941.gada latviešiem nebija biedējošāka vārda par - Sibīrija.

Bet vai rīt savus upurus pieminēs tikai latvieši? Vai no komunistiskā terora nav cietusi jebkura tauta, kas tagad dzīvo uz mūsu zemes?

Tāpat kā var tikai vēlēties, bet nevar prasīt, lai krievi izprastu latviešu leģionāru traģēdiju, kurus viens totalitārs režīms izmantoja cīņai pret otru, tāpat nevar gribēt, lai visi latvieši turētu godā ar sarkanarmiju saistītus svētkus, jo šī armija taču bija tā, kas 1940.gadā sabradāja Latvijas neatkarību, kaut arī karavīri paši bija tikai pavēles izpildītāji.

Krieviem pietiek ar to, ka leģionāri bija tērpti tā karaspēka formā, kas nežēlīgi postīja viņu zemi, un krievus var saprast. Vēl jo vairāk tāpēc, ka gadu desmitiem no viņiem slēpa vēsturisko patiesību, ka Otro pasaules karu nacisti un komunisti sāka kā sabiedrotie, par vienu no pirmajiem upuriem izvēloties Latviju, un tieši tāpēc daudziem latviešiem leģionāri asociējas ar cīnītājiem par Latvijas neatkarību.