Kurzemes Vārds

10:06 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

 

Pollitiķu nesaskaņas uzņēmējus dara domīgus

PĒTERIS JAUNZEMS,

sarmīte pujēna

Pēdējā laikā ievērojami samezglojušās Latvijas un Krievijas politiskās attiecības. Kaimiņvalsts atbildīgi darbinieki aicinājuši īstenot pret mūsu valsti ekonomiskas sankcijas. Un kaut gan pirms dažām dienām tika paziņots, ka ekonomisks spiediens pret mūsu zemi tomēr netikšot lietots, ir skaidrs, ka apstākļi tomēr biznesam par labu nenāk. Vai tie jau skāruši arī Liepājas uzņēmumus un kompānijas, lūdzām pastāstīt vairāku mūsu pilsētas firmu vadītājus.

 

Imants Cibulis, akciju sabiedrības "Trans Liepāja" prezidents:

- Tās attiecības un procesi, kas notiek uzņēmējdarbībā, nav tik nestabili, lai tos spētu apstādināt vai pat būtiski ietekmēt tādi notikumi kā, piemēram, 3.marta mītiņš un tā izklīdināšana pie Rīgas Pilsētas domes. Tomēr būtu nepareizi teikt, ka pilnīgi nekādas vēsmas nav jūtamas. Aizvadītajā nedēļā pie mums vajadzēja ierasties kādas firmas pārstāvjiem, tomēr viņi neatbrauca. Jādomā, ka viņi seko norisēm un nogaida, pie kāda iznākuma tās novedīs. Dzīvosim - redzēsim. Tajā pašā laikā vēroju, ka noslēgtie līgumi turpina darboties. Upju ostu celtņi, ko iegādājāmies Krievzemē, ceļo uz mūsu ostu. Vienu no tiem jau montējam piestātnēs, bet vilciena sastāvs ar otra celtņa detaļām pienāks vistuvākajā laikā. Tomēr, protams, strādāt ir labāk un drošāk, ja politiskās attiecības ar kaimiņvalstīm veidojas stabilas.

 

Georgs Ptičkins, kuģu remonta rūpnīcas "Tosmare" direktors:

- Ar Krievijas uzņēmējiem mūsu uzņēmuma kontakti nav izmainījušies. Strādājam un saprotamies labi. Veiksmīgi kārtojas sadarbības jautājumi ar Ziemeļrietumu kuģniecību, kas mūsu rūpnīcai ir parādniece. Dokos remontējam Astrahaņas firmas zemessmēlēju un zemessūcēju. Arī šajā jomā mums nav nekādu domstarpību. Pat tajos gadījumos, kad mūsu ieceres nav izdevušās, es negribētu vainot politiskās nesaskaņas. Galvenais iemesls, kāpēc izjūk viens vai otrs labi iecerēts darījums, ir naudas trūkums. Tā, piemēram, notika ar nodomiem, ko bijām plānojuši īstenot kopīgi ar Tveras ostiniekiem un metālapstrādātājiem. Arī Krievijas uzņēmējiem ir lielas finansiālas grūtības. Vienīgi tur, ka ar maskaviešiem mums sadarbība neizdevās, varētu vainot politiku, jo viņi diezgan atklāti pateica, ka nevēloties ieguldīt naudu Karostas kanāla padziļināšanā un piestātņu būvē, jo nav droši, ka pēc tam tur neienāk un nesāk saimniekot NATO spēki.

 

Juris Solovjovs, stividorsabiedrības "Terrabalt Company" direktors:

- Mūsu uzņēmumam ar Krieviju ir stabili kontakti, jo uz turieni sūtām 90 procentus no kravām. Nekādus sarežģījumus līdz šim neesam izjutuši, uz robežas kravām aizkavēties nav nācies. Strādājam un gribam strādāt raiti arī turpmāk.

 

Artis Hartmanis, firmas "Hanza Bunkering" direktors:

- Uzskatu, ka nepareizi rīkojas tie, kas putro biznesu ar politiku. Tās ir divas atšķirīgas lietas. Līgumi, kas mums noslēgti ar Krieviju, turpina darboties. Tranzīta sašaurināšanās ir izskaidrojama tikai ar zemām naftas produktu cenām pasaules tirgū, kas savukārt ir ekonomiskās krīzes Dienvidaustrumāzijā sekas.

 

Zigrīda Rusiņa, akciju sabiedrības "Lauma" prezidente:

- "Laumai" vienmēr ir bijušas ekonomiskās saites ar Krieviju un ir joprojām. Krievijā mēs pārdodam apmēram trīsdesmit procentus produkcijas - gan veļu, gan tekstilmateriālus. Sankcijas pret Latvijas ražotājiem arī ir bijušas vienmēr, jo mūsu valsts nedara absolūti neko, lai aizstāvētu savu uzņēmēju intereses. To, ka starp Krieviju un Latviju nav starpvalstu līguma, jūt katrs uzņēmējs. Tās ir muitas problēmas, tie ir nodokļi. Dažādu nodevu un nodokļu dēļ mūsu pircēji Krievijā spiesti maksāt ne tikai par preci, bet vēl gandrīz sešdesmit procentus klāt. Tas, protams, apgrūtina mūsu konkurētspēju ar rietumniekiem. Viss ir darīts, lai mēs nebūtu konkurētspējīgi Austrumos. Tirgoties vajag gan ar Austrumiem, gan ar Rietumiem. Tas, ka mēs varētu tirgoties tikai ar Rietumiem, ir tāds sapnis vasaras naktī. Un vai vispār tas ir vajadzīgs? Bet no tā, ka mēs esam nevienlīdzīgā situācijā ar citiem, galu galā cieš strādnieks, un cieš mūsu valsts budžets. Ja būs vēl kaut kādas ekonomiskās sankcijas, galvenokārt cietīs tādi kā "Lauma" - patēriņa preču ražotāji. Naftas un gāzes "karaļus" tas droši vien neietekmēs, jo tie mācēs savā starpā sarunāt.

 

Laila Millere, akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" preses sekretāre: