Kurzemes Vārds

06:29 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Viedokļi

Zāģēt vai nezāģēt?

SARMĪTE PUJĒNA

Pavasarim strauji tuvojoties, atkal aktuāls kļūst mūžīgais jautājums: zāģēt vai nezāģēt? Redakcijā bija iegriezušās divas sašutušas kundzes - Pedagoģiskās augstskolas Zaļā centra vadītāja Inese Eistere un arhitekte Ārija Rukute. Redakcijas durvis vērt viņas bija pamudinājis sv.Trīsvienības baznīcas dārzā redzētais.

Inese Eistere: - Amerikāņiem ir kolosāla multiplikācijas filma "Kas aizstāvēs kokus?". Manuprāt, šis jautājums joprojām ir aktuāls arī Liepājā. Nezinu nevienu pilsētu Latvijā, kur būtu šāda barbariska attieksme pret kokiem. Un tas ir tādēļ, ka tāpat kā labākajos padomju laikos, neviens ne par ko neatbild. Komisija nolemj, apzāģētāji zāģē, un vainīgā nav. Zaļais centrs jau pirms vairākiem gadiem iesniedza prasību domei, ka pilsētai vajadzīgs galvenais dārznieks. Tāda joprojām nav. Kaut arī pilsētā ir vairāki parki, skvēri utt. Pie katoļu katedrāles un Trīsvienības baznīcas koki jau ir apzāģēti. Koki kopā ar baznīcu veido arhitektūras ansambli, kurā diez vai iederas apšņirkāts koks. Pilsētā koka galvenās funkcijas ir ainaviskā un ekoloģiskā, bet, spriežot pēc tā, kas pašlaik notiek, koku likteni Liepājā izlemj cilvēki, kas no kokiem absolūti nekā nejēdz!

Ārija Rukute: - Baznīca esot mitra. Taču tā nav koku vaina, tur vērojama pamatu konstrukciju sairuma pazīmes. Un es uzskatu, ka koku apzāģēšana nedrīkst notikt bez projekta. Jāfiksē, kāds šis koks ir vasarā, kāds ziemā, jāizstrādā projekts, cik daudz drīkst apzāģēt, jāaizstāv šis projekts, un tikai tad drīkst ķerties pie zāģa. Kaut vai vienas vienīgas kastaņas apzāģēšana Graudu un Brīvzemnieka ielas stūrī vien jau liecina par to, ka dārzniekam jāstrādā kopā ar ainavu arhitektu.

Inese Eistere: - Pie Annas baznīcas ir inficētas gobas, kuras apzāģējot, iespējams, vēl varētu glābt. Kā tas jau ir izdarīts ar trim gobām Veidenbauma ielā 3 pie Sociālās palīdzības centra ēkas. Bet šiem kokiem, kur patiešām varētu zāģēt, neviens klāt neķeras!

Ineses Eisteres un Ārijas Rukutes sacīto lūdzām komentēt Būvvaldes Vides aizsardzības eksperti Māru Zeltiņu:

- Ideja sakopt Trīsvienības baznīcas apkārtni radās pēc tam, kad ar baznīcu un tās apkārtni iepazinās domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Apstādījumu komisija, kas lemj arī par koku apzāģēšanu, rūpīgi izvērtēja katru zaru atsevišķi. Tā, kā Labiekārtošanas sabiedrības darbinieki to ir izdarījuši, nebija runāts. Runa bija tikai par sausajiem zariem un zariem, kas ir virs baznīcas žoga un traucē gājējiem. Viņi nozāģējuši mazliet par daudz.

Arī "Liepājas labiekārtošanas sabiedrības" Apzaļumošanas nozares vadītājs Rolands Gašpuitis, kura darbinieki bija veikuši šo koku apzāģēšanu, atzina, ka, labu gribot, viņa cilvēki ir pārcentušies. Taču R.Gašpuitis uzskata, ka kokiem nekas nedraud, un drīz vien tie zarus ataudzēs.