Kurzemes Vārds

15:15 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dancotāji starp divām skatēm

DAINA MEISTERE

Mūsu pilsētas tautisko deju dejotāji pašlaik ir starp divām skatēm. Viena, kurā noteica dancotājus, kuri tiks uz šīsvasaras XII Deju svētkiem, jau notikusi. Bet otrā, kura atsijās tos, kuri piedalīsies svētku nakts programmā, vēl tikai būs 17.maijā.

Šajā dejotājiem spraigajā laikā aicināju uz sarunu par dancošanu, deju svētkiem, dejām un tērpiem Tautas deju ansambļa "Rucavietis" jauniešu un vidējās paaudzes grupu vadītāju, pilsētas deju kolektīvu virsvadītāju Olitu Laivenieci. Viņa, protams, izsacīja prieku, ka visi pieci mūsu deju kolektīvi ir nopelnījuši tiesības piedalīties katra dancotāja augstākajā virsotnē - Dziesmu un deju svētkos.

- Tātad, kas šovasar notiks svētku deju placī?

- Tā jau ir deju svēku tradīcija, ka dancotāji gatavojas divām dažādām programmām. Viena ir novadu programma, otra - tā sauktā nakts programma. Pirmajā paredzēts uzvedums katram Latvijas novadam plus vēl atsevišķi Rīgai. Martā notikusī skate tad arī noteica, kuri no kolektīviem ir gatavi, lai piedalītos Kurzemes programmā. Novada programma ir tā, kurā cenšas saglabāt un parādīt katra dejas īpatnības, savdabību, kas balstās uz mūsu puses melodijām, senajām rotaļām. Tā kā mūsu novads nav bagāts ar deju autoriem, tad tie ir Latvijā pazīstami horeogrāfi, bet ne kurzemnieki. Tajā ietvertas Osvalda Štrausa divas dejas, kas ir tipiski lībiskas - atturīgas un izturētas. Aijai Baumanei izdevies "Alsuņģietī" ielikt pamatīgu etnogrāfijas materiālu. Uz rotaļu pamata veidota ventiņu deja. Tā kā kurzemniekiem būs, ko Latvijai parādīt, kā izteikt savas puses tradīcijas, kas atspoguļotas deju solī.

- Kā šī programma patīk pašiem dancotājiem?

- Ar dejotājiem ir tā. Dod viņiem vieglu deju, tad saka, kas nu tur ko mācīties, tur jau tāpat viss zināms. Ja grūtu, kur vajadzīgs spēks un piepūle, tad čīkst, kāpēc mācīties grūtu, ja var vieglu. Bet tas tā, pa jokam. Jo galu galā vienmēr ir pierādījies, ka no skata it kā vieglākās ir grūtāk dejojamas. Pirms gada skatē Rojā jau rādījām šo repertuāru, bet šajā laikā dejām notikušas izmaiņas, uzlabojumi. Tātad veltīgas ir runas, cik ilgi var dejot vienu un to pašu.

- Kāds ir "Rucavietis 98"?

- Jauniešu deju kolektīvā mums ir stabils dubultsastāvs - 16 puiši un 17 meitas. Ja visi atnāk uz mēģinājumu, tad Latviešu biedrības nama baletzālē pat vietas ir par maz. Vidējās paaudzes grupā dejo desmit pāri. Jauniešiem šis ir grūts gads, tā iznācis, ka šopavasar mums ir desmit skolu beidzēji, puiši un meitenes absolvē dažādas mācību iestādes - vidusskolas, arodvidusskolas, Mūzikas koledžu, Mācību zinātniski tehniskā kompleksa tehnikuma grupu. Tas nozīmē, ka vasara būs neprognozējama. Jo tagad jaunieši daudz nopietnāk izturas pret savu nākotni, pret profesijas ieguvi, pret mācību turpināšanu. Vēl nav zināms, kad notiks izlaidumi un iestājeksāmeni, vai tie laika ziņā nesasauksies ar dziesmu un deju svētku norisi.

Turklāt vēl šopavasar mums jāpaspēj nosvinēt "Rucavieša" 45 gadu jubileju. Tai gatavojas arī tie bijušie dancotāji, kuri ir starp jauniešiem un vidējiem. Ļoti jau gribētos, lai jubilejas koncerts noritētu mīļi, sirsnīgi, būtu labi, ja izdotos sarunāt Liepājas teātra skatuvi. Bet vēl nezinu, kā būs ar finansēm.

- Atgriezīsimies pie sarunas par vasaru. Tātad par novada programmu skaidrs - Liepājas dancotāji tajā piedalās noteikti. Bet kā būs ar otro programmu?

- Tajā sava vieta vēl jāizcīna 17.maija skatē. Jo šajā programmā varēs dejot tikai paši stabilākie, varošākie ansambļi. Deju svētku organizatori un programmas veidotāji to nosaukuši "Solis laikā", sākotnējais nosaukums bija "Cauri gadsimtiem". Un tas arī vairāk izsaka notiekošā ideju: latviskais dejas solis cauri gadsimtiem, no dzimšanas līdz nākotnei. Programmai ir piecas daļas, katra 15-20 minūtes gara, katrai savs horeogrāfs, katrai sava pamatdoma. Pirmā daļa, ko veido Jānis Ērglis, ir kā rituāla deja. Latvju dejas pati rītausma, pat tērpi atbilstoši - dancotāji būs ģērbti ādās. Otrā daļa, kuru veido Arta Sakārne, daļēji sasaucas ar pirmo. Tas ir 13.gadsimts, arī sava veida rituāli. Uz šo programmu pieteikušies mūsu "Vaduguns" dancotāji. Nākamajam dejas attīstības posmam pievērsusies horeogrāfe Rita Spalva, tas saucas "Veltījums Jurjānu Andrejam", kurā izmantotas latvju dainu apdares. Šai programmai gatavojas "Rucavieša" vidējās paaudzes dancotāji. Te iekļautas tādas jau zināmas un dancotas dejas kā "Tūdaliņ, tagadiņ", "Jandāls", bet kustības veidotas tā, lai tas būtu laukumam piemērots variants. 19. un 20. gadsimtam atbilstošu programmu veido Aija Baumane. Tās nosaukums "Pie Dzintara jūras". Izmantotas pazīstamas Raimonda Paula dziesmas paša autora ieskaņojumā. Tā ir grūta daļa, uz kuru tad arī ir vislielākais konkurss, un pārējo Latvijas spēcīgāko dejotāju vidū - pavisam pieteikušies 53 kolektīvi - ir arī "Rucavieša" un "Kvēles" jaunieši. Nākotnes deju veido Agris Daņiļenko, tajā dominēs 21.gadsimta ritmi, šo daļu pavadīs dūmi un uguns, roks un metāls. "Solis laikā" solās būt interesants, vienīgi žēl, ko to varēs noskatīties ierobežots skaits cilvēku, jo koncerts paredzēts nevis stadionā, bet slēgtās telpās - Sporta manēžā.

- Cik sapratu, piedalīšanās programmā "Solis laikā" prasa ne tikai dejas vēsturisko izpratni, bet arī jaunus, autoru iecerei atbilstošus tērpus.

- Tas ir viens no sāpīgākajiem tautiskās dejas attīstības jautājumiem: ko ģērbt mugurā. Veidojot koncertprogrammu, ir jāskatās un jāsamēro divas lietas. Pirmām kārtām, kas patīk un ko dancotāji spēj nodejot plus vēl - vai būs dejai piemērots tērps. Novada skatē piedalījās arī tērpu speciāliste Aija Jansone no E.Melngaiļa Tautas mākslas centra. Jāteic, ka viņa slavēja "Rucavieti" par etnogrāfiski pareizajiem tērpiem. Bet tas ir vecs nopelns, tie Pērkones, Alsungas, vidējiem - Tadaiķu tērpi iegādāti un darināti pirms gadiem desmit. Tagad mēs to vien darām, kā pielabojam. Protams, liels nopelns ir saudzīgajai attieksmei pret tautas tērpu. Biedrības nams jau iespēju robežās palīdz. Bet grūtības ar detaļām - lakatiņiem, kaklautiņiem, lencītēm. Vēl viens sāpīgs jautājums - apavi. Jau tagad dancotāji tos labo paši par savu naudu, taču, cik var lāpīt. Kādai meitenei kurpnieks jau teica, ka šos apavus lētāk iznāktu jaunus izgatavot, nekā labot. Taču ansambļa specifika ir tāda: ja taisa jaunu, tad vajag pasūtīt visiem uzreiz un vēl ar rezervi. Jāņem vēl vērā, ka mūsdienu jauniešiem ir lielāks apavu izmērs, nekā viņu vienaudžiem pirms gadiem desmit, piecpadsmit. Ideāli būtu, ka es varētu katru gadu rēķināties ar noteiktu summu, vienalga, cik lielu, bet lai tā būtu zināma. Tad es izrēķinātu, vai man vienu gadu vajag jaunus kreklus un vai citu gadu jāauž brunči. Jāņem arī vērā, ka tautas tērpu nemaz tā uzreiz nevar pasūtīt, jāgaida rindā, īpaši - tuvojoties dziesmu un deju svētkiem.

- Jābrīnās, ka pašreizējos apstākļos nav zudusi jauniešu vēlme nodarboties ar kaut ko tik nemodernu kā tautiskā deja. Tomēr neviens no deju ansambļiem nav izjucis, visi turas stingri, visiem aug jaunā maiņa, jo darbojas bērnu deju grupas. Kāda jums kā pilsētas deju kolektīvu virsvadītājai šķiet dejas nākotne?

- Gribu stabilitāti un drošības sajūtu, kuras pašlaik nav. Jo ir taču jāsaprot, visiem - pilsētai, tai kultūras iestādei, kuras paspārnē dzīvo deju kolektīvi, ka pašdarbība pati sevi nevar nopelnīt.