Kurzemes Vārds

14:11 Pirmdiena, 14. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

PĀRDOMAS PAR EKONOMIKU

Grūtības ir daudzveidīgas

KIRILS BOBROVS

Dažu procesu vidējie rādītāji var atspoguļot tendenci valstī, taču tie bieži vien nesakrīt ar vietējo praksi. Un šādos gadījumos nevajadzētu brīnīties. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada februārī mazumtirdzniecības cenas paaugstinājušās par 0,2 procentiem. Vienlaikus konstatēts, ka komunālo pakalpojumu jomā dārgāka kļuvusi gružu izvešana. Bet Liepājā vērojama pretēja tendence. Nez kāpēc pie mums neviens vēl nav pamanījis, ka par 25 procentiem kļuvuši dārgāki banāni, bet šoferi nevar apgalvot, ka degvielas cena kaut nedaudz būtu pazeminājusies. Turklāt neviena statistika nespēj uzskaitīt pilnīgi visu! Piemēram, tarifs par ūdens izmantošanu nav paaugstinājies, bet maksājam par to vairāk. Un tikai tādēļ, ka necenšamies taupīt. Pēc kopīgo skaitītāju ierīkošanas namos ūdens kļuvis dārgāks tiem, kam nav skaitītāju dzīvokļos. Nepilsoņi tagad bieži vien spiesti ņemt pases ārpus kārtas, tādēļ par šo dokumentu noformēšanu viņiem jāmaksā dārgāk. Un tā tālāk.

Mūsu vidējās algas lielumu zinām visai aptuveni. Oficiālie skaitļi noteikti mainītos, tiklīdz ņemtu vērā visas piemaksas tā saucamajās aploksnēs un darbā noformētu visus, kuri riskē strādāt pēc mutiskas vienošanās. Taču tas nav izdarāms. Un nav taisnīgi visu vainu uzvelt statistikas dienestam. Jo šī ir mūsu visu kopējā bēda un sāpe. Varu vienīgi piebilst, ka 57 procentiem strādājošo alga ir zemāka par 100 latiem.

* * *

Visgrūtāk ir siltināt paneļu mājas. Taču arī to jau dara, neraugoties uz augstajām izmaksām. Rīgas Tehniskās universitātes Ekoloģiskās celtniecības centra speciālisti izgudrojuši jaunus siltināšanas veidus. Un šī tehnoloģija ir lētāka un vienkāršāka par iepriekšējām. Ņemot vērā, ka siltums no dzīvokļiem izplūst galvenokārt pa logiem, paneļu šuvēm, bēniņiem, jumtiem. Šis centrs izstrādājis, piemēram, jaunu logu variantu. Nama ārsienā erkera veidā iestiprināts papildlogs ar vienu stiklu divos vai trīs rāmjos. Tas nedaudz izvirzīts no fasādes un piesedz loga ailes stūrus, kas pakļauti vējiem. Šāda papildelementa viens kvadrātmetrs maksā 19 - 21 latu. Pēc veiktiem aprēķiniem, tas var atmaksāties 2,5 gados. Protams, tikai tādā gadījumā, ja ierīkots siltuma regulators un par apkuri maksā pēc skaitītāja rādījumiem. Taču šādi logi ne vienmēr ir izdevīgi: varbūt dzīvoklī ir karsts arī bez šiem trešajiem logu stikliem. Turklāt Rīgas pilsētas dome uzskata un neslēpj savu viedokli, ka namu pārvaldēm līdz privatizācijas pabeigšanai nav jātērē savi līdzekļi namu siltināšanai. Liepājā par to vēl neviens nav runājis, taču attieksme tieši tāda pati. Tātad dzīvokļu īrniekiem agri vai vēlu būs jāuzņemas visi izdevumi. Bet to, kas paliks neprivatizēts, droši vien iekļaus sociālajā fondā. Arī tas ir vajadzīgs.

* * *

Pagājušā gadā premjers Krasts reiz teica, ka pusi visas Latvijā tirgojamās gaļas ieved pie mums nelegāli vai arī lopus kauj uz vietas nezin kas un nezin kur. Ar to viņš domājis nelegālo produkciju. Bet nesen laikrakstā "Diena" kādā publikācijā bija minēts mazāks skaitlis - tādas gaļas šodien esot 20 procenti. Vienalga daudz. Robežsargu iecietība pret kontrabandu nav pieļaujama vēl jo vairāk tādēļ, ka tieši vietējiem ražotājiem izvirzītas stingras prasības izmantot lopu kautuvju pakalpojumus. Šajā procesā bez šaubām iesaistīti arī liepājnieki. Kā lai te panāk civilizētu attieksmi? Un cik laika vajadzēs šo jautājumu sakārtošanai?

* * *

Par valsts neracionālo ekonomisko politiku Liepājas Cukurfabrikā runā jau vairākus gadus. Tā šeit sagādā nerimstošas galvassāpes. Ja jau valdība importa operācijās sniedz pakalpojumus ārzemju firmām, pieņemot attiecīgus likumus, tad tai būtu vismaz jācīnās pret kontrabandu. Tādā veidā ietekmējot gan produkcijas cenas, gan realizācijas apjomus. Mēs nespējam pretoties tam. Bet daži pretpasākumi tomēr tiek veikti. Piemēram, pašlaik rūpnīcā būvē jaunu līniju cukura fasēšanai. Tas nozīmē, ka grūtos apstākļos izdzīvo tikai tās ražotnes, kas nepārtraukti attīstās.

* * *

Kad notika tiesas sēdes par namu pārvalžu maksātnespējas atzīšanu, uzmanību piesaistīja domes jurista A.Puka piezīme par to, ka dzīvojamo fondu varētu nodot kaut kādām firmām biznesa vajadzībām. Toreiz viņa teiktais likās dīvains - kas gan gribēs nodarboties ar tik bezcerīgu lietu? Taču dzīve drīz vien parādīja pretējo un pat sniedza pieredzi.

Pēc pēdējiem datiem, Latvijā ir 15 privatizēto dzīvokļu kopīgas apsaimniekošanas apvienības. Turklāt likums paredz iespēju attiecīgās funkcijas nodot citām firmām! Un pēc Rīgas speciālistu domām, šāda firma varētu būt daudz ekonomiskāka nekā pašreizējā - ar namu pārvalžu starpniecību. Galvenais ir pārliecināties, ka tas ir lētāk. Tādēļ gribētu, lai pirmās šādas biedrības veidošanas process Liepājā, Graudu ielā 43, ātrāk būtu galā. Tad varētu aģitēt ar konkrētiem vietējiem faktiem.

* * *

Veikals, kurā redzamas visas preces un kurā tās ir brīvi pieejamas, vienmēr patīk labāk, nekā tas, kur pēc visa ir jāvaicā. Šajā gadījumā ekonomisko faktoru papildina arī tīri psiholoģisks. Kas zina, varbūt tieši tādēļ vecais avīžu kiosks Rīgas ielā (pretī J.Raiņa ielai) neizturēja konkurenci, kad preses izdevumus sāka pārdot viesnīcā "Amrita". Tagad kioska vietā palicis tikai nelīdzenums uz ietves. Citiem vārdiem sakot, tirdzniecībā uzvar tas, kurš izskatās pievilcīgāks.

* * *

Mēs esam pieraduši: tiklīdz saruna ievirzās par lauksaimniecību, mūs noteikti sāks pārliecināt, ka zemniekam nav pa spēkam pretoties valsts spiedienam. Un te pēkšņi dzirdu kaut ko daudz interesantāku. Kāds kartupeļu speciālists, kas strādā "Hidrolatā", pastāstīja, kā izvēlas kartupeļus tirgū un kā to dara vairums pircēju. Nav daudz tādu, kas orientējas šķirnēs, un vairums pircēju pat nezina, ko vaicāt. Gribu piebilst, ka vēl pavisam nesen nezināja šķirņu nosaukumus nedz pārdevēji, nedz ražotāji. Bet nu situācija jūtami mainījusies. Daudzi zemnieki jau zina, ko audzē. Dzīve piespiedusi viņus interesēties par to un mācīties. Vēl nesenā pagātnē, tirgojot kartupeļus, zemnieks varēja pateikt vienīgi to, ka kultivē savu šķirni jau piecpadsmit gadus un ir apmierināts ar kartupeļu kvalitāti. Taču zināms, ka sēklu fonds pēc iespējas biežāk jāatjauno. Vārdu sakot, lai sasniegtu efektīvus ekonomiskos rezultātus un ieietu tirgū, ir nepieciešams ne vien darbs, bet arī zināšanas.