Kurzemes Vārds

17:29 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Zonas lietas sāk virzīties straujāk

Pēteris Jaunzems

Šomēnes aprit pirmais gads, kopš spēkā stājās likums par Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Kāds tas ir bijis? Vai varam būt apmierināti ar paveikto? Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes sniegt aicināju SEZ valdes priekšsēdētāju Uldi Pīlēnu.

- Aizvadītais gads izskatās labi, - viņš teica. - Gads apliecina to, ka stratēģiska rakstura kļūdas nav pieļautas. Zona ir sākusi darboties, un tā sāk dot pilsētai gan reālas investīcijas, gan jaunas darba vietas. Manuprāt, ja šādas lietas notiek jau pirmajā SEZ pastāvēšanas gadā, kad vairāk uzmanības veltījām dokumentu sakārtošanai un publicitātes nodrošināšanai, tas ir ļoti labs simptoms.

- Kā tas izpaužas?

- Kaut vai, ja pavērojam lielākos mērogos. Ieguldījumi, rēķinot tikai no tām firmām, kas ir reģistrējušās kā SEZ statusa uzņēmumi un jau noslēgušas līgumus ar SEZ pārvaldi par investīcijām ostas darbībā, veido aptuveni 11 miljonus latu 1997. un 1998. gadā un 13 miljoni latu 1999. un 2000. gadā. Tie nav nekādi iedomu cipari, bet konkrēti skaitļi, kas ierakstīti līgumos. Šīs summas dod vienpadsmit uzņēmumi, un tas faktiski apliecina to, ka, neizpildot galvenos uzdevumus, proti, investīciju piesaisti un darba vietu radīšanu, ko nosaka likums, nevar saņemt zonas uzņēmumiem paredzētos atvieglojumus. Līdzīgā veidā mēs varam paskatīties, kāda situācija veidojas jaunu darba vietu jomā. Šogad to skaits zonas firmās palielināsies par 204, bet jau nākamgad vēl par 382 vietām. Arī tas, es domāju, ir pietiekami izteiksmīgs attīstības rādītājs. Līdzīga aina vērojama jau apgūto ieguldījumu sfērā. Kā piemēru varu nosaukt kaut vai šā gada sākumā stividoruzņēmuma "Piemare" teritorijā atklāto saldētavu. Bet patlaban esam izsludinājuši konkursu par 64. - 66. piestātnēm Ziemas ostā, kura rezultāti kļūs zināmi jau SEZ 1.aprīlī paredzētajā valdes sēdē.

- Šīm piestātnēm esot pieteikušies četri pretendenti. Vai visi ir nopietni konkurenti?

- Jā. Un tāda konkurence savā ziņā iepriecina, jo rāda, ka Liepājas ģeopolitiskais stāvoklis un saimnieciskās iespējas ir sākušas piesaistīt interesentus. Visas, kas šoreiz iesniegušas dokumentus, ir ļoti nopietnas un strādātgribošas firmas. Tāpēc, labi saprotot, ka visu vēlmes apmierināt nav fiziski iespējams, un diemžēl konkursā uzvarēs viens no tiem, tomēr gribam rīkoties tā, lai zonā varētu paturēt visas šīs firmas. Tas nozīmē, ka meklēsim variantus un iespējas, kā radīt pieklājīgus darba apstākļus arī tiem uzņēmumiem, kas konkursā neuzvarēs. Gribu pievērst lasītāju uzmanību ostas darbības rādītājiem. Tie tāpat apliecina attīstību. Salīdzinājumā ar 1996. gadu ir sasniegts 42 procentus liels kravu apgrozījuma pieaugums. Arī šis gads ir aizsācies ļoti cerīgi, kaut gan janvāris nebija īpaši ražens, februāris parādījis, ka plānotie skaitļi ir reāli iespējami un trīs miljonu robežu varam sasniegt. Tāpēc secinu: tās lietas sāk virzīties straujāk! No lielajām investīcijām, kas mums piedāvātas, neviena vēl nav atteikta. Vairākām ārzemju firmām ir radusies nopietna interese par šķidrās kravas terminālu Liepājā. Tomēr, kamēr konkrēti līgumi vēl nav noslēgti, es negribētu par šīm lietām plašāk runāt.

- Teritorijas šiem projektiem ostā ir rezervētas?

- SEZ pārvaldniekam uzdots sagatavot noteikumus konkursam par šķidro kravu termināla būvi. Vienlaikus norit darbs, lai varētu palielināt ostas dzelzceļa jaudas. Izstrādājam akvatorijas padziļināšanas plānus. Šī projekta īstenošana palīdzēs vairākkārt kāpināt ostas jaudas. Uz priekšu virzās darbs, lai varētu stāties pie ievedceļa būves. Pēdējā laikā perspektīvāks kļūst Karostas kanāla attīrīšanas projekts. Tur jau varam sākt runāt par līdzekļiem no PHARE fonda.

- Vai bija arī ieceres, ko nācies norakstīt kā nerealizētas?

- Nav piepildījusies viena iecere. Un proti, mēs paredzējām Karostas pirmās kārtas apbūves projektēšanā iesaistīt arhitektus, lai skicēs pavērotu, kā varētu izskatīties investīciju piesaiste gan kanāla vienā, gan otrā pusē. Taču dzīve apliecinājusi, ka tāda vēlēšanās, ļoti iespējams, bijusi pāragra. Izrādās, ka investīcijas jau koriģē mūsu plānus un tiem var veidoties daudz lielāki mērogi, nekā uzdrīkstējāmies cerēt pirms trīs, četriem gadiem.

- Vai šis gads, kad veidojās zona un tās pārvalde, pilsētai nebija smagāks finansiālā ziņā? Ostas firmu nodokļu maksājumu nauda nesasniedza pilsētas kasi, tā bija nepieciešama citur.

- Es domāju, ka tāds spriedums neatbilst patiesībai, jo SEZ uzņēmumi nodokļu atlaides saņem tikai ar šo gadu. Tas nozīmē, ka viss iepriekšējais gads pagāja pilnā budžeta ietvarā, kā tas bija plānots. Tur ir cita problēma.

- Kāda tad?

- Problēma slēpjas apstāklī, ka mūsu pašvaldībai nav dotas tiesības pārvaldīt fizisko personu ienākuma daļu tā, kā tas ir Rīgā un Ventspilī. Tas nozīmē, ka Liepāja tiek pie SEZ pozitīvās darbības rezultātiem, taču ar viena gada nobīdi jeb novēlošanos. Tāpēc, lai pilsētnieki pēc iespējas ātrāk materiāli sajustu SEZ priekšrocības, mums obligāti ir jāpanāk, ka nodokļa administrēšanu nodod pašvaldības rīcībā. Par to ir nopietni jācīnās, nevar gaidīt, ka kaut kas izmainīsies pats no sevis. Kāpēc gan lai valsts atteiktos no lielākām naudām, ja tās ir jāatdod Liepājai pēc gada vai pat pusotra? Taču mums tā ir ļoti būtiska lieta, kas, sekmīgi atrisināta, ievērojami palielinātu saimniecisko aktivitāti, ja varēsim šos līdzekļus laist apgrozībā.

- Vai tur ir runa par lielām summām?

- Neapšaubāmi. Kaut vai, ja parēķina to algu pieaugumu, kas bija 1996.gadā. Naudai laiks ir milzīga vērtība.

- Kādas jūsu vērtējumā ir mūsu zonas tālākās attīstības perspektīvas?

- Šis gads ir ievadīts ar nelielu investīciju betona rūpnīcas būvei, kuras celtniecība ir sākusies. Šis investīcijas apjoms ir analogs saldētavai. Joprojām sarunas risinās par energosektoru. Par koksa rūpnīcas celtniecību. Saldētava ir izraisījusi zināmu lavīnu.

- Liepājā?

- Ne tikai. Arī ārpus tās. Kā jau teicu, ostā turpināsies padziļināšana. Strividorkompānijas ieguldīs līdzekļus piestātņu un kravu laukumu attīstībā un labiekārtošanā. Kaut kas atrisināsies no naftas termināla izbūves plāniem. Izskatās, ka aktivitātes raisās Karostā. Es šeit negribētu izteikties par atsevišķu stividorkompāniju iecerēm un līgumiem. To lai stāsta viņi paši. Kopsecinājums ir viens: savu sūtību - palielināt Liepājas saimniecisko aktivitāti - zona pašreiz pilda un tas notiek aizvien ātrākā tempā.