Kurzemes Vārds

02:55 Sestdiena, 16. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kam sāp, tas kliedz!

Kristīne Pastore

Ir tāds teiciens: "Kam sāp, tas kliedz!" To pilnībā varētu attiecināt uz situācijām, kuras īpaši pēdējā laikā nākas uzklausīt bieži. Proti, par ārstu un pacientu attiecībām, par attieksmi un savstarpējo uzticēšanos. Nu jau labu laiku pacientiem ir dota ilgi gaidītā brīvā izvēle, pie kura ārsta ārstēties. Un, ja izvēle izrādās veiksmīga, pie tā arī jāturas.

Tas gan vairāk attiecas uz ģimenes ārstu izvēli, ko, jāatzīst, daudzi liepājnieki tomēr vēl nav izdarījuši. Kāpēc? Daudzi pat nevar atbildēt - vienkārši slimojot maz un tāpēc neesot nekādas īpašās vajadzības meklēt savu dakteri, ja vajadzēs, gan jau kāds palīdzēs. Grūtāk ir ar dažādiem speciālistiem, kurus tomēr tik plaši nepazīst un visbiežāk izvēlas pēc ģimenes ārsta ieteikuma vai vienkārši ejot pie tā, kas tajā brīdī pieņem. Pēdējā situācija visbiežāk gadās tad, ja vajadzība ir akūta, taču tā nav tāda, kur palīdzību vajadzētu meklēt Traumpunktā vai saukt ātro palīdzību.

Un tad, kā pēdējā laikā tas itin bieži gadās, "Kurzemes Vārda" redakcijā nākas uzklausīt vīlušos pacientu bēdu stāstus par to, ka nav bijuši apmierināti ar ārsta darbu, ka nav saņēmuši vajadzīgo uzmanību, ka attieksme pret pacientu esot bijusi pavirša un neieinteresēta, kā arī daudz citu problēmu. Kam sāp, tas kliedz - šeit nu tas ir vietā! Turklāt jāatzīst, ka visbiežāk šiem cilvēkiem patiešām ir par ko būt neapmierinātiem, jo sava sāpe katram pašam ir vistuvākā, un nenoliedzami, ka brīdī, kad iet grūti, kad cilvēks ir slims un viņam sāp, viņš dažādas neveiksmes uzņem sevišķi saasināti un koncentrēti. Un tad no ārstu puses ir nepieciešama liela diplomātija un pacietība, lai pacientu nomierinātu.

Ne jau velti beidzot arī mūsu Medicīnas akadēmijā, tāpat kā visur citur civilizētā pasaulē, māca tādas gadiem ilgi nepopulāras lietas kā, piemēram, saskarsmes psiholoģija, jo nenoliedzami, ka attieksme pret pacientu ir tieši tikpat svarīga kā pati ārstēšana. Turklāt tieši šī attieksme nereti palīdz daudz vairāk nekā tabletes vai mikstūras. Tas nav mans sensacionāls atklājums, to apgalvo lielākoties visi ārsti, ar kuriem runāju par pacientu un ārstu sadarbību. Kāda ārste tā arī sacīja, ka, viņasprāt, jau augstskolā māksla saprasties ar pacientiem būtu jāmāca tieši tikpat daudz, cik pati ārstēšana. Turklāt slimnieku nervus "uzskrūvē" ne tikai pati slimība, bet arī gaidīšana rindās, kas pie daudziem ārstiem vēl joprojām ir ļoti aktuāla. Un nav viņiem ko pārmest, jo ne jau ārsti, bet slimnieki veido rindu. Un arī viņiem nav ko pārmest, jo neviens taču neslimo tāpēc, ka viņam tā gribas. Un tad nu bieži vien iznāk tā, ka, satiekoties pacientam ar ārstu, kurš ir pārstrādājies, dienā pieņemot bieži vien trīsdesmit un vairāk cilvēku, kas ir ārpus jebkādām iespējām normāli parunāties ar pacientu un kur nu vēl uzklausīt viņa niansētās bažas un pārdomas par savu slimību, notiek "uzliesmojums". Katram ir sava taisnība, bet vēlāk visbiežāk abi nožēlo notikušo.

Taču ļoti bieži pacienti nāk ar tiešu jautājumu: "Kur man griezties pēc aizstāvības? Kas man var dot padomu, ja man šķiet, ka ārsts mani neārstē pareizi?" Konsultējoties šajā jautājumā ar vairākiem speciālistiem, nonācām pie secinājuma, ka, ja patiešām nav iespējams panākt abpusēju sapratni, visdrošākais ir meklēt citu speciālistu, jo izvēle ir pietiekami brīva, un varbūt tas, ka pacienti sāks izvairīties, liks ārstam pārdomāt savu attieksmi, un arī medicīnas iestādei nebūs izdevīgi, ka tajā strādā speciālists, pie kura pacienti nevēlas ārstēties. Šī ir izvēles principa saulainākā puse - izdzīvos labākais. Protams, ir arī citas iespējas, kā meklēt problēmas atrisinājumu. Pirmkārt, katrā ārstniecības iestādē ir tās vadītājs, kuram neapšaubāmi rūp, lai pilsētā neizplatītos sliktas ziņas par šo iestādi. Bet, ja problēma ir pavisam nopietna, ja tā ir saistīta ar ārstēšanas kvalitāti, neskaidrībām darbnespējas lapu izsniegšanā, sarežģījumiem pēc ārstēšanās un tamlīdzīgi, to visu var uzticēt Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas ekspertei Liepājā, dakterei Guntai Purmalei. Kā viņa pati atzina, cilvēkiem ir jābūt aktīvākiem un pašiem par sevi jādomā. Un piebilda, ka arī Liepājā ir vairāki nopietni gadījumi, ko nācies izmeklēt šai inspekcijai. Viņu var sastapt E.Veidenbauma ielā 11, 6.kabinetā.

Bet, manuprāt, visa pamatā tomēr ir vēlēšanās saprasties. Abpusēja vēlēšanās. Un, ja būs tā, gan jau nāks arī viss pārējais.