Kurzemes Vārds

02:46 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

AKTUĀLI

Nezināšana

Būtu daudz patīkamāk rakstīt par citām lietām, jo klāt taču pavasaris ar visiem tā jaukumiem, nu kaut vai futbola sezonas tuvošanos, taču viena pēc otras sekoja piemiņas dienas, kas ne tikai uzvandīja skarbas atmiņas, bet kurās arī uzvirmoja kaislības. Pareizāk gan būtu teikt - kuras tika izmantotas naida kurināšanai, dažādu tautību cilvēku rīdīšanai citam pret citu, bet sabiedrību visvienkāršāk sašķelt, izmantojot cilvēku nezināšanu. Un, ja kritušo latviešu karavīru dienā dzird aurus, ka latvieši esot fašisti, tad nākamajā piemērotākajā brīdī pretī tiek likts tikpat nejēdzīgs sauklis, ka visi krievi jādzen ārā no Latvijas.

Nezināšana ir ļoti auglīga augsne, kurā sēt aizdomas, nepatiku, naidu, un, ja cilvēkam nav skaidras vēsturiskās norises Latvijā, tad viņam viegli iestāstīt, ka latviešu leģionāri šāva ebrejus, ka komunistiskais terors jau nekas briesmīgs nav bijis, jo tagad Latvijas valdības aplamās politikas dēļ iet bojā vairāk cilvēku nekā toreiz, un sarkanarmijas iebrukums 1940.gadā glābis Latvijas iedzīvotājus no represijām, kuras tām gatavojis Kārļa Ulmaņa režīms, kas bija iecerējis izveidot koncentrācijas nometnes...

Vai ir cilvēki, kas šīm dumjībām tic? Laikam jau ir, jo atkārtoju - ar cilvēku nezināšanu viegli manipulēt, un tāpēc jau arī padomju iekārta ap savu impēriju bija nolaidusi tik biezu dzelzs priekškaru, lai tam cauri ne redzētu, ne dzirdētu.

Bet sarežģītāk ir kas cits - kāpēc cilvēki nezina tagad? Taču, pirms sākam ar vērojumiem no dzīves pierādīt, ka pēc Otrā pasaules kara un vēlāk Latvijā iebraukušajiem cilvēkiem šīs lietas nu nekādi neinteresē, vispirms paskatīsimies uz sevi, uz tiem, kuri šeit dzīvojuši no paaudzes uz paaudzi. Un dzirdot, ka no desmit latviešu vidusskolēniem tikai viens zina, kāda traģēdija viņa tautai notika 1949.gada 25.martā, un, dzirdot minstināšanos pēc jautājumiem par savas valsts dzimšanas gadu un apstākļiem, kļūst skumji.