Kurzemes Vārds

22:51 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

NO SESTDIENAS LĪDZ SESTDIENAI

Uzjundīja smagas, sāpīgas atmiņas

Aizvadīto nedēļu komentē Grobiņas domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Sanders

- Aizvadītā pirmā īstā pavasara nedēļa, manuprāt, bija smaga, jo notika daudz dažādu Komunistiskā terora upuru piemiņas dienai veltītu sarīkojumu. Domāju, ka daudzu Latvijā dzīvojošo sirdīs uzjundīja smagas, sāpīgas atmiņas par pārdzīvoto, izciesto un zaudēto deportācijā pirms 49 gadiem. Arī mani, mazu zēnu, skāra šie tālie, drūmie notikumi. Mana ģimene no izvešanas gan pabēga, mūs brīdināja. Taču bēguļošana ievilkās ļoti ilgi. Toreiz runāja, ka būs atkārtota izvešana. Vajadzēja pārdzīvot ļoti nervozu laiku.

Piemiņas pasākumi un dievkalpojumi valstī, mūsu novadā bija vajadzīgi ne tikai pašiem represētajiem, bet ikvienam no mums, lai neaizmirstu pagātni, rītdienā ejot. Domāju, ka vagonā jaunatklātais deportāciju muzejs Skrundā pulcinās arī jauno paaudzi - apzināt un saprast to dienu notikumus.

Šajā dienā bija arī mēģinājumi piespiest austrumu kaimiņu mūs sadzirdēt, piketējot pie Krievijas vēstniecības Rīgā, pie Ģenerālkonsulāta Liepājā. Vai sadzirdēja, vai saprata mūsu sāpi? Bet varbūt pikets nav nemaz labākais un efektīvākais sarunas veids? Turklāt, šķiet, mēs brīžiem darām kā padomju laikos. Kādā radioraidījumā dzirdēju jaunu cilvēku sakām, ka piketā piedalījušies aptuveni 200 cilvēku. Īstenībā tur laikam bija divdesmit, trīsdesmit. Tātad pikets nebija lietpratīgi noorganizēts. Ja jau kaut ko rīko, tad attiecīgi vajadzētu piestrādāt. Neuzskatu, ka 20 sapulcējušies cilvēki ir labi noorganizēts pikets. Nebija piestrādāts arī pie tā, lai uzraksti neizraisītu pretēju rezultātu.

Turklāt jābūt aktīvākām attiecīgajām valsts organizācijām, iestādēm. Mēs jau praktiski nedzirdam īstu visu lietu izskaidrošanu. Komentējot sarežģījušās Latvijas un Krievijas attiecības, varētu sacīt - viena pagale nekad nedeg. Manuprāt, zināma neizdarība ir no Latvijas puses, bet vairāk nekā skaidrs, ka Krievija nevar samierināties, ka tāda maza tautiņa veido savu valsti. Krievija negrib atteikties no saimnieka tiesībām. Ja jau Krievijai tiešām interesētu savu tautiešu liktenis Latvijā, tad tai būtu jādomā, kā sadarboties. Loģiski domājot, citādi nav iespējams uzlabot krieviski runājošo dzīvi mūsu valstī, kā tikai uzlabot dzīvi Latvijā kopumā. Savukārt Latvijas valsts ekonomiskā situācija var attīstīties, ar austrumu kaimiņu sadarbojoties.

Šonedēļ Krievijā notika pēkšņa valdības maiņa. Neesmu politiķis, bet maiņa pavasara sākumā šķiet zīmīga politisko un ekonomisko attiecību uzlabošanai. Gandrīz piekrītu tiem, kas sacīja, ka Boriss Jeļcins gribēja apliecināt, nostiprināt savu ietekmi. Viņa veselības stāvoklis pasliktinās, cilvēki sāk izrādīt neuzticību. Vajadzēja kaut ko darīt, lai pārliecinātu par savām spējām. Kaut kādām izmaiņām Krievijā jābūt. Domāju, uz slikto pusi diez vai tās būs.

Vēlreiz pieminot 25.martu, manī raisās pārdomas par to, vai jaunā paaudze izprot tā laika notikumus? Vai vairumam no tiem, kas dienu no dienas brīvo laiku pavada pie televizoru ekrāniem, skatoties šausmu un vardarbības filmas, deportācija vairs liekas briesmīga? Vai viņi jūt cieņu pret cilvēku, cilvēka dzīvības vērtību? Vai kāds no televīzijas programmu veidotājiem ir saskaitījis, cik vienas nedēļas laikā televizoru ekrānos cilvēki tiek pazemoti, sisti un nogalināti un kā šādas filmas ietekmē nenobriedušos pusaudžus? Manuprāt, aizvadītās nedēļas presē atrodama atbilde arī uz šo jautājumu. Vai asiņainā traģēdija, ko piedzīvoja Arkanzasas štata skola ASV, kad pusaudži nogalināja savus skolasbiedrus, neliks mums beidzot apstāties vardarbības popularizēšanā?

Šo drūmo noskaņu kliedēja ziņas par svētkiem bērniem un pieaugušajiem Karostā. Patīkami zināt, ka Liepājas ostā SIA "Duna" strauji kāpina jaudas un tādējādi sekmē ar ostu saistīto uzņēmumu attīstību. Liepājas Virsmežniecība rīkoja kārtējo izsoli, kurā piedalījās 18 pirktgribētāju, galvenokārt no Liepājas rajona. Mežu izstrādātāju interese bija liela, un tika pārdotas gandrīz visas no 28 piedāvātajām cirsmām - galvenokārt meža kopšanas cirtes, kuras ir pa kabatai arī mazajiem izstrādātājiem.

Pavasaris sācies, mostas daba. Esmu pārliecināts, ka arī cilvēku attiecības kļūs labākas.