Kurzemes Vārds

15:14 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Marta vēsums

pie dzimšanas dienas svecītes

EDGARS LŪSĒNS

Kaut arī marts uzskatāms par pirmo pavasara mēnesi, vēsuma tajā bija krietni vairāk nekā gaismas un vasaras vēstnešu.

Šā gada trešais mēnesis noteikti iegulsies atmiņā vispirms kā Latvijas un Krievijas attiecību saasinājumu laiks. Šoreiz lielā politika, kas vērsta uz mūsu austrumu kaimiņu mēģinājumiem visai Eiropai parādīt mūsu valsti kā politiskās tumsonības un cilvēktiesību ignorēšanas zemi vistiešākā veidā skar arī Liepāju, un ne jau tikai tāpēc, ka mūsu pilsēta ir viena no krieviskākajām un arī šeit tika apķēzīti pieminekļi un piketēja sociālisti. Liepāja ir tieši ieinteresēta korektu un tolerantu attiecību veidošanā ar Krieviju, jo tieši no mūsu sadarbības ar austrumu kaimiņu ekonomiskajiem spēkiem lielā mērā atkarīga gan pilsētas rūpniecības dzīvotspēja, gan ostas attīstība. Vairums ieinteresēto biznesmeņu gan uzskata, ka tiešas paralēles starp ekonomiku un politiku netiks vilktas, tomēr tajā pašā laikā saspīlējums valstu attiecībās liedz strādāt elastīgi un ar perspektīvu. Vismaz visas šās nedēļas garumā Krievijai noteikti pietiks rūpju iekšpolitikā, jo gaidāma prezidenta cīņa par premjera apstiprināšanu Valsts domē, tomēr pieklusums kaimiņvalsts ārpolitiskajās aktivitātēs pret Latviju visdrīzāk nebūs ilgs, jo pārāk tuvu un pārāk vilinošs tomēr ir gaidāmais oktobra vēlēšanu pīrāgs.

Liepāja martā gaidīja pavasari, bet līdz ar tā atnākšanu sagaidīja gripu, kas gan neizvērtās plašā epidēmijā kā citugad. Katrā ziņā tā bija mazāk nepatīkama par iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera atgādinājumu, ka mūspusē, pēc viņa rīcībā esošās operatīvās informācijas, pastāv organizētā noziedzība. Lai gan būtībā Demokrātiskās partijas "Saimnieks" līdera dāvana mūsu pilsētai tās dzimšanas dienas priekšvakarā bija vienīgi apliecinājums, ka Liepāja nevarēs spēlēt pēc tiem noteikumiem, kādus pati sev izdomājusi, it īpaši jau šajā, parlamenta ievēlēšanas gadā. Kas attiecas uz pašu organizēto noziedzību, tad tā ir vienīgi kārts, kas šoreiz nonākusi "Saimnieka" rokās. Turklāt, iespējams, ne pati veiksmīgākā kārts, jo ne tagadējais, ne arī iepriekšējie iekšlietu ministri tā arī nav atklājuši atmiņā paliekošās organizētās noziedzības veiktās afēras vai finansu mahinācijas, un līdz ar to šādi spriedelējumi bez konkrētu faktu seguma ir tāda tukša pačivināšana, kas gan sāpīgi aizskar, tomēr vairāk norāda vienīgi uz runātāja paša interesēm.

Marts Liepājā ir arī svētku laiks, jo tieši šajā mēnesī mūsu pilsēta svin savu dzimšanas dienu. Jā gan, tas laiks, kad Liepāja neatcerējās pati savus svētkus par laimi ir aiz muguras, tomēr vēl joprojām dažādas svinības, tā vien šķiet, pilsētai rada zināms problēmas. It kā viss notiek, un arī šogad bija gan labi, gan krietni viduvēji sarīkojumi, tomēr vēl joprojām svētkiem bieži vien neizdodas atbrīvoties no tādas kā sastīvinātas sasaistītības. Protams, savu artavu šeit piesviež latviskās mentalitātes savrupums un smagnējība, taču tieši tāpēc nepieciešams īpašs perfektums organizācijā. Šoreiz visas dzimšanas dienas nedēļas laikā tā arī neizdevās apjaust, kurš no sarīkojumiem uzskatāms par akcentējošo, galveno, turklāt neatstāja iespaids, ka vairums liepājnieku šo laiku tā arī neizjuta kā savas pilsētas svētkus. Tajā pašā laikā nenoliegsim, ka netrūka arī īpaši pozitīvu brīžu, no kuriem gaišākais bija mūziķu - bijušo liepājnieku Lielā Atgriešanās Liepājas teātrī. Šādi mirkļi ļauj cerēt, ka citugad Liepāja spēs svinēt dzimšanas dienu ne tikai savādāk, bet arī labāk, krāšņāk, pārdomātāk, iespaidīgāk, priecīgāk, možāk.

Marts mūsu pilsētā bija nozīmīgs arī ar to, ka apritēja tieši gads, kopš pilsētai ir kārtējā jaunā valdīšana. Dome pašvaldības birokrātijai netipiskā operativitātē sniedza saviem priekšniekiem atskaites, ar kurām tie steidza iepazīstināt savus vēlētājus. Šim tempam gan bija visai savtīgas inetereses, jo tieši tobrīd pirmo reizi, turklāt it kā visai nopietni sašūpojās domes izpilddirektora Aivara Priedola krēsls. Brēka gan izrādījās krietni lielāka nekā vilna, un pozīcija, neraugoties uz gada sākumā pavīdējušām plaisām uzskatu vienotībā, visai pārliecinoši nosargāja sev tīkamo amatpersonu. Troksnis pieklusa arī tāpēc, ka opozīcijai, kā izrādījās, pietrūka konkrētu, faktiem pamatotu argumentu. Daudz glaimojošāks domniekiem noteikti ir pašas sabiedrības vērtējums, jo, kaut arī prognozes par cilvēku viedokli bija diezgan piesardzīgas, vairākos laikrakstos publicētās aptaujas apliecināja, ka liepājnieki vēl joprojām uz šo pašvaldību skatās ar cerīgu optimismu. Un šai uzticībai būtu jābūt deputātu dzinulim vēl intensīvākā darbā iespējami ātrā pilsētas sakārtošanā.