Kurzemes Vārds

16:49 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Haldors Kiljans Laksness - Islandes tautas rakstnieks

visvaldis vilemsons,

"Kurzemes Vārda" korespondents Stokholmā

"Viņš ir klejojošais romāns," tā H.K.Laksnesu apzīmē islandiešu rakstniece Steinuma Sigurdadotira, norādot uz viņas lielā tautieša prasmi pietuvoties saviem lasītājiem, jo viņa darbus saprot un lasa visi, vismaz Islandē noteikti. Laksnesu jau viņa rakstniecības sākumā pielīdzināja lielajiem krievu epiķiem. Kā ziemeļnieks viņš atklāja tuvību ar norvēģu rakstnieku Knutu Hamsunu. Sākuma posmā daudzos viņa darbos atspoguļojas jaunības sociālisma patoss. Laksness apgaismoja netaisnības, kas valdīja sabiedrības dažādās struktūrās, un atsedza "augsto kungu" dubultmorāli. Viņš kritizēja arī valdību par piekāpību Islandē ierīkot ASV militārās bāzes. Tādēļ H.K.Laksness drīz vien izpelnījās komunista epitetu. Tomēr par spīti tam viņa darbi gāja pasaulē.

1955.gadā Haldors Laksness kļuva par Nobela prēmijas laureātu literatūrā. Vērā tika ņemta viņa gleznainā epika, kas atjaunojusi islandiešiem raksturīgo stāstījuma manieri. Prēmija pirmām kārtām tika piešķirta par Laksnesa lielajiem darbiem - "Salka Valka", "Neatkarīgie", "Pasaules gaisma" un triloģiju "Islandes zvans". Pēdējie trīs romāni tulkoti arī latviešu valodā. Pavisam Laksnesa romāni pārtulkoti apmēram 50 pasaules tautu valodās.

H.K.Laksness dzimis 1902.gadā. Sācis rakstīt jau 13 gadu vecumā, balstoties uz islandiešu sāgu pasauli. Kad Haldoram bija 17 gadi, mira tēvs, un viņš devās pasaulē: vispirms uz Eiropu, pēc tam Amerikas Savienotajām Valstīm, tad Padomju Savienību. Laksness bija mūžīgais meklētājs. Vienbrīd viņš meklēja skaidrību St.Morisa de Klerve benediktiešu klosterī Luksemburgā. Pēc tam rakstnieks stāstīja, ka šajā klosterī viņš pirmo reizi dzīvē sastapis civilizētus cilvēkus. Laksness kristījās un tika uzņemts katoļu baznīcā, līdz ar to iegūdams vēl vienu vārdu - Kiljans. Daudzus gadus vēlāk viņš publicēja grāmatu par dzīvi klosterī - "Dienas pie mūkiem".

Taču arī savu jauno ticību Haldors Kiljans drīz pameta. Tāpat Laksnesa daudzajās grāmatās pēc Nobela prēmijas vērojams stipri vien vājāks sociālais un politiskais radikālisms.

Nesen lielais rakstnieks mira, bet ikviens islandietis lepojas ar savu rakstnieku, kas tik meistarīgi prata sarunāties ar viņiem, uzrunāt viņus kā sev līdzīgus un savā ziņā palīdzēja Islandes attīstībai šajā gadu simtā.