Kurzemes Vārds

15:35 Pirmdiena, 18. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Darba koplīgums. Formalitāte vai nepieciešamība?

LĪVIJA LEINE

Liepājas Arodbiedrību centra vadītājs Jānis Neimanis ir iepriecināts: astoņdesmit procentos no tām darbavietām, kur pastāv arodorganizācijas, jau noslēgti darba koplīgumi.

- Cik tas ir konkrētos skaitļos?

- Apmēram 50 uzņēmumos un iestādēs to ir veikušas gan tādas arodorganizācijas, kas to dara tradicionāli, kā "Liepājas metalurgs", "Lauma", Cukurfabrika, Autobusu parks, "Liepājas maiznieks", "Kursa", "Būvmehanizācija", "Liepājas tramvajs" un citas, gan pavisam jauni uzņēmumi, ar jauniem darba devējiem. Sevišķi gribu atzīmēt SIA, bijušajā pašvaldības uzņēmumā "Piemare" noslēgto darba koplīgumu. Tas ir viens no labākajiem visā pilsētā. Arodorganizācija ar administrāciju ir panākusi vienošanos, ka šajā darbavietā pats galvenais ir cilvēks. To ir sapratis gan Māris Mertens, kas parakstīja šo līgumu, gan direktors rīkotājs Uldis Meldrājs.

- Kas šajā koplīgumā ir tik slavējams?

- Uzsvars likts uz to, ka darbinieks ir vērtība. Šajā līgumā atzīts, ka uzņēmuma ekonomiskā attīstība un darbinieku labklājība ir savstarpēji saistīti jēdzieni. Tāpēc abas puses - administrācija un arodbiedrība - atzīst savstarpējas uzticības un cieņas nepieciešamību.

- Kā konkrēti izpaužas to savstarpējā uzticība un cieņa?

- Ir panākta vienošanās par darba apmaksas sistēmu, par darba devēja un arodbiedrību savstarpējām attiecībām, par nodarbinātības un sociālajām garantijām, paredzēts, kā maksās par darbu kaitīgā vidē un kādi atvieglojumi ir šiem strādniekiem, kādi speciālie apģērbi un aizsardzības līdzekļi. Un ir vienošanās, kādi ir individuālie strādnieku materiālās atbildības kritēriji, kādi kolektīvie.

- Ko nozīmē šī materiālā atbildība? Tas nav papildu bubulis strādniekiem?

- Nē. Darba devējs uztic darba procesā katram un visam strādātāju kolektīvam konkrētas materiālas vērtības, un loģiski, ka tiem ir arī jāatbild par to saglabāšanu. Tiesības un pienākumi šajā jomā ir smalki iztrādāti: darba devējs atbild par vienu (būt godīgam, nelauzt, nezagt), darba ņēmējs - par citu (lai, piemēram, būtu vieta, kur attiecīgus dokumentus, instrumentus utt. glabāt).

- Vai konkrētāk nevarat paskaidrot?

- Bija gadījumi, kad "Piemarē" pazuda šis tas no pārkraujamās produkcijas. It kā sīkumi - dažas alus pudeles. Bet klientam, kam šī prece pieder, šādas zūdības prieku nesagādā. Un viņš dodas pēc pakalpojumiem pie citas firmas. Un zaudētājs tad nav tikai darba devējs, kam vairs nav pasūtījuma, bet arī darba ņēmējs, kam vairs nav darba.

- Vai ir kas īpašs sociālo garantiju jomā?

- Minimālā alga uzņēmumā ir 50 lati, bet neviens tur tik maz nesaņem. Nakts darbs tur skaitās no pulksten astoņiem vakarā līdz astoņiem rītā. Piešķir papildu atvaļinājumus: trīs dienas par smagu un kaitīgu darbu, trīs - arī darbiniekiem, kam ir trīs un vairāk bērnu līdz sešpadsmit gadu vecumam vai bērns invalīds. Papildu atvaļinājumu piešķir arī tuvinieku bēru, pašu darbinieku un viņu dēlu un meitu kāzu gadījumos utt. Ja samazina darbinieku skaitu, uzņēmums izmaksā ne tikai kompensāciju mēnešalgas apjomā, bet arī pabalstu. Ir domāts arī par darbinieku bērniem un ģimenes locekļiem. Visiem skolēniem 1.septembrī piešķir pabalstus, ievērojams pabalsts tiek izmaksāts sakarā ar bērna piedzimšanu, divkārša darba alga tiek izmaksāta darbinieka nāves gadījumā. Jaunie uzņēmēji domā arī par savu kadru izglītošanu: pēc kārtējā kursa beigšanas augstskolā izmaksā pabalstu, domāts, ka ar uzņēmuma stipendijām varēs mācīties augstskolās un vidējās speciālajās mācību iestādēs. Pabalsti domāti arī pensijas vecumu un nozīmīgu dzīves jubileju sasniegušajiem. Slimības pabalstu visiem darbiniekiem maksā no 1. līdz 14. dienai, tiem, kas uzņēmumā nostrādājuši vismaz piecus gadus - 100 procentu apmērā, pārējiem - 80 procentus. Paredzēti līdzekļi arī bērnu Ziemassvētku eglītēm utt.

- Vai visur, uzņēmumu privatizējot, darba koplīgumi top tik labvēlīgi darba ņēmējiem?

- Nē. Citur paliek vēl dzelžaināki.

- Strādnieki kļūst prasīgāki?

- Nē. Darba ņēmēji. Tāpēc arodbiedrībām nopietni jādomā, lai koplīgumu izstrādāšanā iesaistītu ekonomistus, juristus, lai varētu pamatot un aizstāvēt savas prasības, pateikt, kāpēc šī nauda strādniekiem jāmaksā.

- Tagad vecie metalurgi sūdzas, ka svētkos vairs nav dāvaniņu, pabalstu. Vai arī par šādām lietām vienojas koplīgumā? Vai šim uzņēmumam tam vairs nav naudas?

- Es to drīzāk nosauktu par morāles lietu. Bet varbūt, ka vēlāk, kad uzņēmums būs ekonomiski spēcīgāks, šo tradīciju atjaunos. Kaut gan - ir jau nelabi novērojami: kad valsts uzņēmums pāriet bezpeļņas organizācijas vai pašvaldības uzņēmuma statusā, tā uzreiz strādātāju vairs neuzskata par cilvēku, ar viņu vairs nerēķinās kā ar cilvēku, bet kā ar darbarīku, kuru var vienkārši aizmest.

- Bet ir vēl daudzi cilvēki, kas saka: kam tas koplīgums vajadzīgs? Var taču dzīvot un strādāt arī bez tā.

- Tas ir vajadzīgs tikai tāpēc, ka individuālajā darba līgumā darbinieks nekad nevarēs paredzēt tās garantijas un pārdot savu darbaspēku tā, kā to var ar darba koplīgumu. Runa ir par dažādām izmaksām, izcenojumiem, papildu sociālām garantijām, darba organizācijas jautājumiem. Ja cilvēks iet ar administrāciju runāt vienatnē, viņš nekad nevar panākt šo jautājumu normālu risinājumu. Jo darba likumdošanā ir noteiktas daudzas normas, par kurām teikts: "saskaņā ar darba koplīgumu". Ja koplīguma nav, darba devējs izdarās, kā grib. Pasaka: tev tas nepienākas (ja runa ir par darba apstākļiem, dežūrām, pabalstiem utt).

- Kādas ir galvenās kļūdas, koplīgumu slēdzot?

- Vissliktākie ir nekonkrētie koplīgumi. Tad katra puse to tulko pēc sava prāta un pilda pēc sava prāta.

- Kas notiek tad, ja darba devējs nepilda savu līguma pusi?

- Tad ir jānotiek sarunām. Tad jākonsultējas ar biedriem, un var pietiekt brīdinājuma streiku, vai pielietot citas metodes, kas varētu iespaidot darba devēju. Bet vairumā gadījumu ir tā: ja darba devējs darba koplīgumu noslēdz, tad jau viņš arī to ievēro. Sarežģītāka ir cita situācija: kad grūti panākt šā koplīguma noslēgšanu.

- Kas var ietekmēt darba devēju?

- Arodbiedrība, un tikai tur, kur ir arodbiedrība.

- Bet, ja darba devējs arī tai saka: es negribu?

- Tad ir runa par arodbiedrības kvalifikācijas jautājumu. Ir taču likums par darba koplīgumu, un jāzina, kā to pielietot. Ja darba devējs to nepilda, jāgriežas attiecīgās iestādēs pēc palīdzības.

- Kur var griezties pēc šādas palīdzības?

- Valsts darba inspekcijā. Arī tiesā.

- Kādas vēl ir problēmas arodorganizācijās?

- Vēlēšanās strādāt pa vecam. Piemēram, "Laumā" liela daļa arodbiedrības ienākumu tiek atvēlēti pabalstiem. Tā ir sociālistiska pieeja. Tā vietā, lai pieprasītu pabalstus no darba devēja, tos līdzekļus, kas būtu jāizlieto arodbiedrības biedru izglītošanai, speciālo fondu veidošanai, izmaksā pabalstos.

- Kurus koplīgumus vēl var nosaukt par labiem?

- SIA "Tari", "Liepājas tramvajā". Bet gandrīz visos koplīgumos lielāka vieta būtu atvēlama tam, lai cilvēkus pasargātu no tās brutālās darbaroku (smadzeņu) tirgus sistēmas, kas aizvien vairāk ienāk mūsu dzīvē.

- Vai visur darba devēji konsultējas ar arodbiedrībām, mainot savā uzņēmumā vai organizācijā darbiniekus?

- Ne visur. Lai arī to paredz darba likumdošana. Tikai tur, kur darba devējs saprot, cik nozīmīgs viņa uzņēmuma veiksmīgai darbībai ir miers un saskaņa. Tur darba devējs arodorganizācijai iesniedz rakstiski savus priekšlikumus par darbinieku atlaišanu, un tos atlaiž tikai tad, kad arodbiedrība tam piekrīt.

- Kur cilvēki var saņemt konsultācijas par darba koplīgumiem?

- Liepājas Arodbiedrību centrā. Tālrunis 3423716. Cita starpā, šogad ir 57.gadadiena, kopš pieņemta Starptautiskās darba organizācijas 87.konvencija par tiesībām apvienoties darba arodorganizācijās un slēgt kolektīvo līgumu. Latvija to ratificēja 1990.gada 4.maijā.

Bet pirmais darba koplīgums noslēgts Latvijā 1906.gadā. Un to ir izdarījusi Latvijas Grāmatrūpnieku strādnieku organizācija. Tā kā mums ir tikai jāatjauno tas, kas ir bijis.