Kurzemes Vārds

12:30 Ceturtdiena, 22. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunība un mērķtiecība kā ierocis, saimniekojot ar videi draudzīgām metodēm

Pēteris Jaunzems

Vērgales pagastā kopš 1992.gada zemnieka statusā strādā Aldis Timofejevs. Viņš "Balgalvju" 16 hektāru zemes apsaimniekošanai izvēlējies biodinamiskās lauksaimniecības attīstības virzienu un, neraugoties uz finansiāla un arī cita rakstura sarežģījumiem, kas traucē darbam, kapitulēt nedomā. Aldis ir pietiekami mērķtiecīgs un enerģisks jauneklis, kā dēļ domubiedri viņu rajonā izraudzījuši par Liepājas Bioloģiskās lauksaimniecības biedrības vadītāju.

Ekolauksaimnieki lielajiem pinas pa kājām

- Zemes apstrādes paņēmienu ziņā mums ar gados vecākajiem zemniekiem nekādu domstarpību nav, - teica vērgalnieks, - taču mūsu uzskati būtiski atšķiras produkcijas realizācijas jautājumos. Pats divas vasaras esmu strādājis Vācijā, kur praktizējos dārzniecībā, kas nodarbojas ar ekoloģiski tīru dārzeņu audzēšanu, un redzēju, kā tur kārto šīs lietas. Rietumeiropā šādai lauksaimniecības produkcijai ir liels pieprasījums, un tur cilvēkiem vairs nav nepieciešams gari un plaši skaidrot, kādas tai mantai ir priekšrocības.

Pēc atgriešanās mājās Aldis Timofejevs jau skaidri zinājis, kā viņam jārīkojas. Savā saimniecībā šobrīd zemnieks ir ieviesis biodinamiskās lauksaimniecības prasībām atbilstošu septiņu tīrumu augu seku, atteicies no minerālmēsliem, bet kūtsmēslus izmanto tikai divreiz septiņos gados. Tāpat kā citi videi draudzīgās zemkopības piekritēji Latvijā, arī Aldis cerējis uz valdības atbalstu. Starp citu, bioloģiskās lauksaimniecības jomā subsīdijas piešķirt esot bijis pat paredzēts. Taču, kā tas it bieži atgadās, šis solītais aizkritis makam garām. Aldis Timofejevs uzskata, ka par tādu notikumu pagriezienu gādājuši tie, kam ir lielā nauda un videi draudzīgie saimniekotāji ar savu metodiku un ekolauksaimniecību pinas pa kājām. Taču tādējādi cieš ne tikai uzņēmīgie zemnieki, bet aizkavējas visa mūsu lauksaimniecības attīstība. Vācijā, videi draudzīgi saimniekojot, par katra hektāra aprūpi zemnieki saņem 350 marku lielu piemaksu. Pie mums - nekā.

Savu produkciju realizē veikaliņā Liepājā

Tomēr tāpēc, ka atbalsts nav sagaidīts, zemkopis no saviem plāniem neatsacīšoties. Aizvadītajā rudenī viņš atvēris veselībai draudzīgu lauksaimniecības ražojumu veikaliņu Liepājā, kas atrodas Jelgavas ielā blakus Jaunliepājas tirdziņam. Aldis uzskata, ka šis fakts gan viņam preču realizācijai par labu nenākot, jo mēs jau nedzīvojam Vācijā, bet no tās stipri vien atšķirīgā valstī. Pie mums iedzīvotāju pirktspēja ir zema, un viņi, naudiņu taupīdami, labprātāk iegriežas pie citiem lauksaimnieciskās preces tirgotājiem. Alda veikala plauktos šobrīd produkcijas izvēle vēl ir diezgan pieticīga. Tur var nopirkt kartupeļus, burkānus, sīpolus, ķiplokus un dažādus graudkopības produktus - putraimus, miltus, arī maizīti. Tomēr saimnieks uzskata, ka piedāvājuma trūkums ir pārejoša parādība. Viņš pats pērnvasar neesot audzējis tik plašās platībās, cik būtu spējis, ja zinātu, ka varēs pārdot. Un arī no citiem kolēģiem neesot šobrīd iespējams preci saņemt, jo tiem tāpat ir zināmi savi kundes.

- Taču jau šoruden viss mainīsies, - saka Aldis. - Ja es zinu, ka man būs preci kur likt, tad varu ierādīt tai vajadzīgos hektārus, varu to sēt un audzēt droši. Pirms domājam par izeju uz Eiropas tirgu, mums jāiemanās apmierināt pašiem savas valsts iedzīvotāju prasības.

Nepieciešams novērtēt produkciju ar nacionālo sertifikātu

Runājot par Liepājas Bioloģiskās lauksaimniecības biedrību, Aldis Timofejevs atzīst, ka tāda domubiedru organizācija, kas iekļaujas visas Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības biedrību apvienībā, ir ļoti no svara.

- Kaut arī esam neliela zemnieku grupiņa, kopā turamies, - viņš saka. - Daži mūs atbalsta ar savu darbošanos, bet uz sapulcēm neierodas.

Pašreiz viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas tuvākajā laikā jāatrisina, esot nepieciešamība novērtēt produkciju ar nacionālo sertifikātu. Šis jautājums, Aldaprāt, ir visai sarežģīts, jo saistīts ar attiecīgas komisijas veidošanu un kontroles uzturēšanu. Vienlaikus jāstrādā, lai Latvijā izaudzētais atbilstu visaugstākajiem Eiropas kritērijiem. Starp citu, vairāki Liepājas rajona zemkopji jau izpelnījušies Eiropas ekoloģisko sertifikātu.