Kurzemes Vārds

08:50 Ceturtdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Izdari pats!

Kirils bobrovs

Dažreiz saskarsme pat ar neinteresantiem, kā sākumā šķiet, cilvēkiem dod vielu dziļām pārdomām. Tikšanās ar iesācējiem literātiem bieži vien ir vienveidīgas: pat vislabākie padomi nespēj viņus iemācīt labi rakstīt. Nesen kāds vidusskolēns atnesa man savus dzejoļus, un es secināju: kaut kas var iznākt, taču vajadzētu strādāt. Bet kāds dzejolis piesaistīja īpašu uzmanību. Nav vērts to citēt, jo kopējo domu var izteikt vārdiem: "Dod, Dievs, mums vairāk laimes!" Taču te uzreiz rodas iebildumi. Ja runājam par šīs lietas tīri reliģisko pusi, tad vispirms vajadzētu padomāt par grēku nožēlu, un tad būs arī dzīves apmierinājums. Bet, ja atmetam tīro ticību, tad laimi nedz gaida, nedz lūdz - tā ir jāveido! Mēs taču paši esam savas laimes kalēji! Jāmācās, jāapgūst profesija, jāpadziļina intereses. Un te, sakiet ko gribat, slēpjas savdabīga pagātnes apgādājamības psiholoģija, kad deva dzīvokli, deva vīzu darbam jūrās un okeānos, deva ordeņus, atļāva pierakstīties galvaspilsētā. Bet dažiem nedeva un neatļāva. Droši vien no vecajiem kaut kas pārgājis pie jaunajiem.

Sarunā ar Valsts nodarbinātības centra darbiniekiem pastāvīgi tiek akcentēts būtisks faktors: izglītotam cilvēkam atrast darbu vienmēr ir mazliet vienkāršāk nekā tādam, kuram nav diploma. Tādēļ var secināt, ka šāda situācija saglabāsies arī nākotnē. Un tam jāgatavojas jau tagad. Jāmācās. Zinu, būs iebildumi: sak, grūtības un tā tālāk. Un tomēr jācenšas paveikt maksimāli iespējamo. Kādreiz rūpnīcās neizglītotajiem sekoja dažāda kalibra sabiedriskie aizbildņi, mudinot mācīties vakarskolā vai neklātienes augstskolā. Acīmredzot arī nākotnē sabiedrība būs ieinteresēta darīt to pašu, taču jāapzinās, ka notikusi neapstrīdama akcenta pārvietošanās: laba profesija tagad ir katra indivīda problēma. Cilvēkam būs jāklauvē pie daudzām durvīm un visbiežāk jādzird frāze: "Atvainojiet, tā ir jūsu problēma!"

Vajadzētu vismaz noskaņot sevi, lai norobežotos no apkārt notiekošā: kas uz tevi attiecas un kas ne. Kāds mans labs paziņa dažreiz lūdz palīdzēt viņam sameklēt vajadzīgo informāciju. Bieži vien lūgums paliek neizpildīts, un mēs pat sastrīdamies tādēļ, ka mana paziņas jautājumi nav saistīti nedz ar manu darbu, nedz citām interesēm, un es vienmēr aizrādu: ja viņam kāds jautājums ir īpaši svarīgs, tad pašam jāseko un jāpieraksta vajadzīgā informācija, jālasa attiecīgie izdevumi. Mēs redakcijā saprotam, ka ne jau katrs var pasūtīt mūsu avīzi, dažiem varbūt tā nav pa prātam, bet tas taču nenozīmē, ka mums visiem zvanītājiem jāstāsta, kas publicēts vakar vai pirms divām nedēļām. Bet šādus lūgumus gadās dzirdēt. Es dziļi jūtu līdzi cilvēkiem, kuri nevar rast atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, bet tā taču ir šo nelasītāju personiskā problēma. Vēl jo vairāk tādēļ, ka dažreiz jautājumu var atrisināt pavisam vienkārši, piemēram, apmeklējot namu pārvaldi.

Pagaidām grūti iedomāties, ar ko beigsies masveida dzīvokļu privatizācija. Par tās aspektiem rakstīts daudz, taču ir vēl kāds svarīgs moments, kas saistīts ar namu kopīgu apsaimniekošanu, šādas iekšējās saimnieciskās darbības biedrību dibināšanu. Un atkal arī te liks sevi manīt ierastā vēlēšanās saņemt kaut ko no augšas, kaut ko piešķirtu, iedotu. Būs jāmaksā ne vien sētniekam, bet arī par kāpņu telpu kopšanu. Ja tās koptu sabiedriskā kārtā, tad vajadzētu vismaz mazāk gružot. Bet mūsu īrnieki ne vienmēr ir gatavi šādām pārmaiņām. Būs jāsaudzē visi nama elementi. Bet ko darīt tādos gadījumos, par kuriem stāstīja Dzīvokļu saimniecības pārvaldes inženieris A.Kaņka, piemēram, ja kāda daudzdzīvokļu nama īrniece ārdurvis ver vaļā ar kāju? Arī te būs jāmācās, turklāt pašam.

Minēšu piemēru no mājas, kurā es dzīvoju. Kaimiņi sašutuši, ka ļoti dārgi jāmaksā par koplietošanas telpu apgaismojumu, taču ļoti maz ir tādu, kas no rīta izslēdz kāpņu telpas spuldzes. Te noteikti jāsāk ar savu personisko attieksmi. Ne namu pārvaldnieks, ne domes deputāts A.Šlaits nebrauks no rīta pie mums uz O.Kalpaka ielu, lai noklikšķinātu slēdzi kāpņu telpā. Bet raidīt projām makšķerniekus, kuri izrakņā zālājus, meklējot tārpus, vajadzēs īrniekiem, pie kuru logiem tas notiek. Ja mēs neesam spējīgi tikt galā ar tādiem sīkumiem, tad no privatizācijas vislabāk atteikties.

Namu pārvalde "Kurzemnieks" vairākos savos kvartālos 4.aprīlī izsludināja nekomunistisko sestdienas talku. Par šādu pasākumu spriest var dažādi, var pat atcerēties vecos laikus. Taču, manuprāt, svarīgi ir koncentrēt uzmanību, lūk, uz ko: būs jākopj ne jau svešas drazas. Un, ja es personīgi neko neesmu metis ārā, tad tomēr neesmu sekojis, lai to nedarītu citi. Turklāt sestdienas talka paredzēta arī tādēļ, lai katrs varētu parādīt savu personisko attieksmi. Lai arī tas būtu eksperiments. Viss taču ir tik viegli un vienkārši.