Kurzemes Vārds

08:01 Sestdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

KONSULTĒ SPECIĀLISTS

Augļu kociņus stādot, jābūt labam garastāvoklim

Priekulē, Kieģeļu ielā19, savas vecumdienas vada mūspusē un arī Lietuvā pazīstamais dārzkopis Eberhards Gulbis, kurš augļu kokus un ogulājus stādot, kā pats saka, kopš bērna kājas. Šogad viņam aprit 82 mūža gads, taču, neraugoties uz to, pavasari dārznieks sagaida ar gaišu skatienu un atzīst, ka kādu kociņu vēl noteikti iestādīšot arī pats savām rokām. Dūša un vēlēšanās būtu stādīt pat vairāk, bet tās zemes esot pamaz, daudz vietas aizņēmušas sirdij mīļās ūdensrozes, kuru viņam esot četras sugas.

Pats pirmais noteikums, kas esot jāievēro tiem, kuri nolēmuši sev iekārtot augļu dārzu: šis darbs jādara ar labu garastāvokli un kārtīgi. Īgnums galīgi neesot vietā, ja tas pārņēmis cilvēku, tad labāk stādīšanu uz kādām dienām atlikt. Kad sliktā oma pārgājusi, svarīgo nodarbi atkal varot turpināt.

Gulbja kungs uzskata, ka ļoti svarīgi ir pasaudzēt stādu smalkās saknītes, kuras kociņam, lai jo drīzāk iesakņotos, esot tās pašas svarīgākās. Tāpēc, jaunu dārzu iekārtojot, viņš iesaka vispirms aiziet to samērīt un uzrakt apdobes, strikti nosakot, kur katrs koks atradīsies un cik tālu cits no cita augs. Pēc tam, kad tas izdarīts, varot stāties pie bedru rakšanas. Viņš atzina, ka, vietu izraugoties, ūdens āderes tomēr vajadzētu nosacīt, jo augļu kokiem tās neesot pa prātam. Savulaik Līgutu muižā vienas šķirnes ābelītes nākamajā ziemā pēc iestādīšanas krustām pa visu dārzu izsalušas.

Nepareizi rīkojoties tie, kas kociņus uz izvēlēto vietu atgādājot, pirms bedres vēl nav sagatavotas. Stādīšanu gaidot, vējā un saulē sīksaknītes apkalst un aizej bojā. Šī mērķa labad, lai sakņu sistēmu pasaudzētu, vislabāk koku stādīšanai izraudzīties ēnainas dienas, kad saule slēpjas aiz mākoņiem. Mēness fāzēm dārznieks savā praksē lielu vērību neesot pievērsis, kaut gan nenoliedza, ka arī tām varētu būt sava nozīme. Viņš koku stādīšanā skolojies no ļoti daudziem meistariem gan savā valstī, gan kaimiņzemē, un katram esot sava gudrība un sava taisnība.

Bedri rokot, neesot jāslinko, bet jāstrādā nadzīgi, bedre jāsagatavo pietiekami plaša, lai pēc tam varētu piepildīt ar melnzemes un mēslojuma maisījumu. "Sūds paliek sūds," teica dārzkopis, vaicāts, kādi kūtsmēsli augļu koku barošanai labāki. Nu, protams, ieteicamāk būtu, ja tie jau sākuši sadalīties, taču nekāda nelaime nenotikšot, ja tas vēl nebūs noticis. Bet zaru apgriešanu gan Eberhards Gulbis ieteica veikt pēc tam, kad augļukoks jau iestādīts kā pienākas, tam uztaisīta aplejamā iedobe un tas piesaitēts ar kārkla klūgu pie stabiņa, lai vējš nelīgo. Ja griešanu izdara agrāk, kociņš varot iznākt šķībs un greizs.

Dārznieks īpaši piekodināja, ka ar stādīšanu rūpes par nākamo augļu dārzu nav beigušās, bet gan sākušās. Un nekādu ražu lai negaidot tie, kuri pēc iestādīšanas ābelītes pamet likteņa ziņā. Kamēr kociņi iesakņojas, tie sistemātiski jālaista, bet vēlāk jāuzrauga, lai zaķi neapgrauž un kaitēkļi neapskādē. Kalētos kādreiz iestādīts simts koku liels ābeļdārzs, taču jau nākamajā ziemā, kas nebijusi auksta, 70 kociņi izrakti un aizvesti projām. Tāpēc arī pasargāt dārzu nebūtu par skādi.