Kurzemes Vārds

07:39 Ceturtdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Korim "Līva" - 60

INDRA IMBOVICA

Tas bija 1937.gada augusts, kad pirmo reizi kopā sanāca jauni cilvēki un dibināja skolotāju kori. Tagad mēs to pazīstam ar nosaukumu "Līva". Sākumā korim mainījušies diriģenti, bet visilgāk ar "Līvu" ir strādājis maestro Valdis Vikmanis, un jau vairāk nekā divdesmit gadus arī Jēkabs Ozoliņš. Tie ir bijuši visražīgākie gadu desmiti, kad koris plūca laurus un guvu augstu atzinību ne tikai Latvijas koru vidū, bet arī ārpus robežām. Koncertēts daudzās toreizējās republikās un ārvalstīs: Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Armēnijā, Bulgārijā u.c. Ļeņingradā koris dziedāja sava diriģenta Jēkaba Ozoliņa valsts eksāmenā, viņam absolvējot šīs ziemeļu metropoles konservatoriju. Zinot, cik augsts ir latviešu kordziedāšanas mākslas līmenis Latvijā, "Līva" bija starp labākajiem, tostarp Rīgas prominentajiem un visādi citādi īpaši atbalstītajiem, varētu teikt pat, priviliģētajiem lielajiem koriem.

Liepājas skolotāju koris Valda Vikamaņa vadībā mūsu pilsētā pirmais un vienīgais jau padomju laikā sāka strādāt ar garīgās mūzikas un lielo formu skaņdarbiem. Tikai viens, mazs piemērs, Mocarta "Rekviēms" liepājnieku izpildījumā ērģeļu pavadījumā toreiz skanēja arī Doma baznīcā. Maestro laikā korī īstu praksi izgāja Liepājas dziedāšanas skolotāji. Repertuārā pamazām iekļāvās daudzu veco klasiķu garīgā mūzika, oratorijas, fragmenti no simfoniskajiem skaņdarbiem u.c. Pārņemdams kora vadību, Jēkabs Ozoliņš šo tradīciju turpināja un izkopa tālāk. Protams, ka visos laikos "Līvas" pamatrepertuārā ir latviešu kora dziesmas.

Līdz pēdējai desmitgadei "Līva" Liepājā bija pašdarbības koris, kurā lielai daļai dziedātāju nebija muzikālās izglītības, bet kora sniegums bija tuvs profesionālam līmenim, tas daudzkārt ieguva laureāta godu Dziesmu svētku un novadu skatēs. Astoņdesmito gadu beigās Liepājā radās jauniešu kamerkori ar jaunām, skanīgām balsīm un lielākoties ar muzikālo izglītību, kas kļuva par konkurentiem Latvijas koru karos jeb skatēs vecajiem koriem. Pēdējos divus, trīs gadus "Līva" tā kā pagura un savas līdzšinējās stabilās pirmā kora pozīcijas atdeva jaunajiem kamerkoriem. Vēl tāds skaists izrāviens "Līvai" bija divi izbraucieni koncertturnejā uz Zviedriju 1991. un 1994. gadā. Īpašas atmiņas koristiem būs par pirmo ceļojumu, jo tieši tobrīd, uzturoties Zviedrijā, viņi uzzināja, ka Latvija atguvusi neatkarību. Tas bija dziļi emocionāls un saviļņojošs brīdis, kurā ar latviešiem sirsnīgi dalījās arī zviedri. No tā laika "Līvai" nodibinājās draudzība ar Gēteborgas latviešu kori un tā diriģenti Ilzi Šakari.

Pašreiz jauktais koris "Līva", atzīmējot savas pastāvēšanas 60 gadu jubileju un gatavojoties lielajiem XXII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, ir atkal sasparojies. Patlaban uz mēģinājumiem salasās ap 30 koristu, bet uz jubilejas koncertu būšot vai visi 40. No pirmsākumiem "Līvā", protams, vairs nav neviena dziedātāja. Paši vecākie, kuri sākuši dziedāt 1956.gadā, ir trīs - pašreizējā kora vecākā Zenta Bērtiņa, kā arī Brigita un Harijs Vīksnas, kopš 1961.gada dzied Ārija Ņezduļkina, bet Daiga Hiršsone - no 1968.gada.

Diriģents Jēkabs Ozoliņš uzskata, ka, pirmkārt, "Līva" ir iestudējusi lielo formu darbus, garīgo mūziku, uzstājas kopā ar simfonisko orķestri. Otrkārt, "Līva" var lepoties ar to, ka iznesusi tautās un konsekventi popularizējusi sava Liepājas komponista Agra Engelmaņa dziesmas. Treškārt, pēdējos gados ir izveidota auglīga sadarbība ar Svētās Trīsvienības baznīcu.

Jubilejas koncertā sestdien pulksten 16 koncertzālē, Graudu ielā, jauktais koris "Līva" galvenokārt uzstāsies ar šīsvasaras Dziesmu svētku jauno repertuāru (koris tad piedalīsies arī lielajā koncertā kopā ar simfonisko orķestri) un, protams, dziedās arī citas mīļas un tuvas dziesmas. Mīļi gaidīti tiek visi bijušie dziedātāji un kora dziesmas cienītāji.