Kurzemes Vārds

07:45 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Atklātība - paškontrolei, nevis savtīgiem mērķiem

Ints Grasis

Par demokrātijas principiem, atklātību un iespēju brīvi paust savu viedokli bijušajā padomijā runāt sāka pagājušajā desmitgadē, un tikai pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas tā pa īstam ļaudis sāka izjust, ko nozīmē plurālisms, kad dažs definē to kā atļauju pļurināt visu, kas ienāk galvā. Šodien joprojām daudzi demokrātiju izmanto savtīgos nolūkos, aplejot ar dubļiem savus oponentus. Cik lieli pļurinātāji ir mūsu politiķi, drīzumā atkal sajutīsim, tuvojoties Saeimas vēlēšanām. Bet ar visu šo vārdu spēli gribēju tikai pateikt, ka plurālisms jau it kā mūsu valstī būtu, bet ar ētiskajiem aspektiem viedokļa paudēji bieži nerēķinās. Savukārt atklātība mūsu valstī dažkārt nemaz nav tik liela, kā pati runāšana par to.

Nesen man bija izdevība pārliecināties par atklātības principiem - gan pilsoniskajiem, gan masu saziņas līdzekļu, sadarbojoties ar iestādēm, - Zviedrijā, kas šajā ziņā apsteidz pārējās Eiropas valstis, un, protams, arī Latviju. Pie mums aizvien diskutē, vai cilvēku un uzņēmumu ienākumus vajag publiskot, vai iedzīvotājiem bez šķēršļiem jāļauj iepazīties ar iestāžu dokumentiem. Zviedrijā par šādiem jautājumiem nediskutē jau daudzus gadus. Tur ikvienam pilsonim ir tiesības piekļūt visiem ieņēmumu dienesta, policijas, tiesas, pašvaldības un citiem oficiāliem dokumentiem, izņemot tos, kas "aizslēgti" ar noslēpuma zīmogu, bet šādu dokumentu ir gaužām maz. Neierasta mūsu valstij ir arī tā saucamā līdzdalības brīvība. Tas nozīmē, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības anonīmi informēt žurnālistu par notikumiem iestādē, bet darba devējam nav tiesību meklēt ziņu avotu, un pilnībā ir izslēgta šā darbinieka atlaišana no darba. Par šādu principu, sadarbībā ar presi, pastāstīja un strikti ievēro arī Lindesbergas pilsētiņas mērs. Diemžēl "Kurzemes Vārda" redakcijas praksē bijuši gadījumi, kad par negatīvas informācijas sniegšanu dažas iestādes darbinieks ir atvadījies no sava darba, kaut laikraksts nav izpaudis ziņu avotu, bet "vainīgais" atrasts uzņēmuma iekšējās "dienesta izmeklēšanas" rezultātā.

Latvijā bieži diskutēts, runājot par uzņēmumu peļņas un nodokļu samaksas publicētajiem skaitļiem. Visbiežāk no uzņēmumiem dzirdēta ne visai ticama iebilde, ka šo informāciju varētu izmantot noziedzīgās struktūras. Domāju, ka šīm struktūrām vajadzīgā informācija ir kabatā jau pirms skaitļu publiskošanas, bet nevēlēšanās un baidīšanās no atklātības tikai parāda, ka uzņēmuma darbībā "ne viss ir tīrs".

Nesen Liepājā notika bez šaubām ļoti vērtīgs sarīkojums - lielāko nodokļu maksātāju godināšana. Kāda domes augsta ranga amatpersona man ļoti lūdza nepublicēt skaitļus tādus, kādi tie ir, aizbildinoties, ka no uzņēmējiem sekos ļoti negatīva un domei pārmetoša reakcija. Man personīgi šķiet, ka šāda slapstīšanās ir smieklīga spēlīte starp atklātību un noslēpumainību. Tieši atklātība ir lieliska sabiedrības paškontrole un tādējādi aizvien vairāk un vairāk uzņēmumu būs spiesti nodokļos samaksāt tik, cik tiem ir jāmaksā, nevis naudu izmaksās aploksnēs un dokumentos iegrāmatos minimālo algu. Galu galā šo nodokļu ceļš nav nekāds mistiskais, bet gan tie ieplūdīs mūsu pašu pašvaldības kasē. Zviedrijā ikviens var aiziet uz valsts ieņēmumu dienestu un painteresēties, cik nodokļos samaksājis kaimiņš, bet kaimiņš, to zinot, neslēpj ienākumus.

Pavisam parasta lieta pie mums ir demokrātiju izmantot savtīgos nolūkos, brīvi paužot melīgu informāciju un ignorējot ētikas normas. Zviedrijā lielā atklātība nepāraug visatļautībā. Un īpaši tiek aizsargātas vienkāršā cilvēka intereses. Protams, Zviedrijā, tāpat kā pie mums, nevienam neļauj lasīt cilvēku slimības vēstures un piedalīties tiesas prāvās, kas izskata lietas, piemēram, par bērnu seksuālo izmantošanu. Bet atklātība liek cilvēkiem aizdomāties, ko viņi drīkst un ko nedrīkst izmantot savās interesēs, izslēdzot visatļautību. Kamēr Latvijā demokrātija ir vēl attīstībā, par ētiku spriedīs ilgi. Arī mēs - avīžnieki.