Kurzemes Vārds

08:24 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Dziedonis" savos 70

Reinis Treigūts

1928. gada 22. aprīlī uz Liepājas teātra skatuves uznāca Liepājas vīru koris "Dziedonis", lai sniegtu savu pirmo koncertu. Toreiz tas bija nozīmīgs notikums mūsu pilsētas kultūras dzīvē. To savā recenzijā "Kurzemes Vārdā" atzīmēja prāvests Visvaldis Sanders, kas, starp citu, koncertu vērtējot, rakstīja: "Runājot par pirmo kora reprezentēšanos, jāaizrāda, ka publika dzīvi atsaucās uz visiem priekšnesumiem. Vētrainas ovācijas sacēlās pie J.Graubiņa "Prūsis nāca katru nakt" un tautasdziesmas "Seši mazi bundzenieki" J.Cimzes apdarē. Neraugoties uz dažiem trūkumiem, jāatzīst daudz pozitīva, proti, prieku un brašumu, kas izplūda no katra dziedoņa krūts. Tā dziedot, sevišķi visas forte dziesmas, varēja klausītājus aizkustināt un saistīt. Tādēļ gribētos novēlēt dziedoņiem možu garu un gribu, ka viņi turpmāk ar laiku un darbu sasniegs arvien labākus panākumus."

Turpmākajā darbā "Dziedoņa" vīri godam attaisnoja šo Visvalda Sandera un citu Liepājas ievērojamo ļaužu vēlējumus un izauga par mākslinieciskā ziņā spējīgu un saliedētu dziesmotu kolektīvu, kas par spīti grūtībām Latvijas brīvvalsts laikā un divu lielvalstu okupāciju gados saglabāja dziesmas mīlestību un dziedātprieku.

Ierosmi - Liepājā noorganizēt vīru kori - deva Rīgas vīru kora "Dziedonis" darbības sākums, kas savu pirmo koncertu sniedza 1924.gada 1.martā. Viss sākās ar to, ka Liepājā sanāca kopā piecpadsmit dziesmu draugi - Kārlis Mūsiņš, Kārlis Tone, Jānis Zīverts, Jorēns Treimanis, Aleksandrs Krebs, Miķelis Bergmanis, Arturs Jaunzemis, Edgars Eidemanis, Fricis Šitte, Inags Kalējs, Andrejs Šenbergs, Žanis Gedulis, Pēteris Lismanis, Žanis Rāva, Kārlis Jaunzemis - un nolēma organizēt Liepājas kori "Dziedonis". Tas notika 1927.gada 18.decembrī Liepājā, Pasta ielā 9 (tagadējā A.Pumpura ielā). Pagāja pāris mēneši, un 1928.gada 26.februārī notika vīru kora "Dziedonis" pirmā biedru pilnsapulce, kurā ievēlēja kora valdi šādā sastāvā: Kārlis Mūsiņš (valdes priekšsēdētājs), Andrejs Šenbergs (kasieris), Miķelis Bergmanis (sekretārs), Inags Kalējs un Jorēns Freimanis (valdes kandidāti). Par revīzijas komisijas priekšsēdētāju kļuva Kārlis Doreda un locekļiem - Žanis Rāva un Toms Gūtmanis. Pirmā diriģenta pienākumus uzņēmās Kārlis Tone.

Savu otro koncertu Liepājas dziedošie vīri nolēma sarīkot kopā ar Rīgas vīru kori "Dziedonis". Tas notika Vasarsvētkos 1928.gada 27.maijā Kūrmājas dārzā. Pirmajā dienā pirms koncerta abu koru dalībnieki ar tvaikoni "Valdemārs" izbrauca jūrā, bet otrajā dienā devās ekskursijā uz Bernātiem.

Sākumā grūtības kora mākslinieciskajai izaugsmei radīja biežā diriģentu maiņa. Jau 1928.gada augustā diriģents Kārlis Tone aizbrauca ilgstošā komandējumā. Viņa vietā stājās Jānis Eklāvs, kas kori vadīja tikai līdz 1929.gada maijam.

Straujš pavērsiens "Dziedoņa" darbā radās, kad tā māksliniecisko vadību uzņēmās diriģents Bierands Ķuņķis, kas tobrīd bija Liepājas operas diriģents. Viņa veikums kora saliedēšanā un mākslinieciskajā izaugsmē turpinājās līdz 1944.gadam, kad Bierands Ķuņķis devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pamatoti var sacīt, ka viņš bija mākslinieks - liela, radoša personība, "Dziedoni" ar prieku klausījās Liepājā, Saldū, Skrundā, Ventspilī, Rīgā un citur. 1935.gada 4.augustā Liepājas vīru dziesmas skanēja Nīcā - Zemnieku svētkos, ar viņu izjusto dziedājumu tika kuplināts svētku dievkalpojums Nīcas baznīcā. Svētku viesu vidū bija arī Latvijas Valsts prezidents Dr.Kārlis Ulmanis.

Latvijas brīvvalsts gados koris vienmēr piedalījās visos nozīmīgākajos pasākumos. Emocionāli "Dziedonis" svinēja savas darbības 10 gadu jubileju 1938.gada 5.februārī. Svētkus ievadīja kora karoga iesvētīšana, ko veica prāvests Visvaldis Sanders. Aizvadītajos gados koris bija uzstājies 259 reizes, toskait 68 patstāvīgos koncertos, kas skanējuši gan koncertzālēs, gan baznīcās. Radiofonā bija dziedāts 28 reizes.

"Dziedonis" vairākkārt piedalījies Dziesmu svētkos Liepājā, Rīgā un citur. 1940.gada 15.jūnijā vīri dziedāja Latgales Dziesmu svētkos Stropu estrādē. Tie bija pēdējie Dziesmu svētki Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, pirms valsti okupēja mūsu lielais kaimiņš. Arī divu lielvalstu okupācijas gados nebeidza skanēt "Dziedoņa" dziesmas, palīdzot saglabāt latvisko pašapziņu dzīves grūtajos brīžos.

Pēc Otrā pasaules kara "Dziedonis" bija palicis bez sava diriģenta Bieranda Ķuņķa un valdes priekšsēdētāja Žaņa Strautnieka un vairākiem dziedātājiem, kas karadarbības dēļ bija atstājuši dzimteni. Tajā grūtību un apjukuma pilnajā laikā kora vadību pārņēma talantīgais diriģents un pedagogs Jānis Dreimanis, kas savu prasmi koru vadīšanā pēc konservatorijas beigšanas jau bija apliecinājis darbā ar koriem Rīgā. Viņa vadībā kora mākslinieciskā un radošā izaugsme sasniedza savu virsotni. Ar lieliskiem panākumiem "Dziedoņa" vīri koncertēja arī ārpus Latvijas robežām - Igaunijā, Lietuvā un citur. Diriģents lieliski prata koristus mobilizēt un saliedēt atbildīgu uzdevumu veikšanai.

Jānis Dreimanis kopā ar kori bija gandrīz divdesmit gadus līdz savai pāragrai aiziešanai mūžības ceļā 1963.gadā, kad vīri uz pleciem sava diriģenta zārku cauri pilsētai aiznesa uz Centrālkapiem.

Pēc Jāņa Dreimaņa "Dziedoni" vadījuši vairāki mūsu pilsētas diriģenti. Pašreiz kora mākslinieciskais vadītājs ir Miervaldis Ziemelis, kas, pārvarot dažādas grūtības, paaudžu maiņu kora dziedātāju vidū, dara visu, lai vīru dziesmas skanētu arī turpmāk, tāpat, kā tās skanējušas visus aizvadītos septiņdesmit gadus. Ļoti gribētos, lai jaunā dziedoņu paaudze būtu tikpat uzticīga savam korim kā sirmie vīri.