Kurzemes Vārds

08:26 Ceturtdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāli

Godu tiem, kam gods pienākas

Nupat dome pieņēmusi lēmumu vienu no pilsētas ielām nosaukt šā gadsimta pirmās puses Liepājas mēra Ēvalda Rimbenieka vārdā, kā arī atvēlēt līdzekļus bijušo pilsētas galvu portretu galerijas izveidei. Kuluāros dzirdēts, ka pašvaldība labu brīdi šaubījusies pirms lēmuma pieņemšanas - sak, kā gan to uztvers paši liepājnieki.

Tomēr, manuprāt, šī ir tā reize, kad uzsāktās aktivitātes būtu akcentējamas. Jo nevilšus nāk atmiņā, cik smagnēji politiski, morāli, fiziski un tīri praktiski mūsu pilsēta šķīrās no iepriekšējo šā gadsimta viena, mūsu tautai rūgta laika posma simboliem - oktobra apvērsuma organizētāja Ļeņina un PSRS varoņa Sudmaļa. Taču tajā pašā laikā vieni ir izsviesti vēstures mēslainē, bet padomāt par patieso, pilsētas pagātnei un attīstībai svarīgo cilvēku piemiņu visas pilsētas, nevis tikai šaurā muzeja mērogā, diemžēl nav bijis laika, naudas un droši vien arī vēlēšanās. Tāpat arī visbiežāk tikai un vienīgi no vēstures pedagogu sirdsapziņas atkarīgs, cik lielu vietu kopējā zināšanu pūrlādē aizņems informācija par savu dzimto pusi. Nebūt negrasos noliegt globālas lielās vēstures vērtības, taču to akcentēšana, aizmirstot par to vietu, no kuras mēs uz šīm pasaulīgajām lietām lūkojamies, šķiet tikpat savāda, kā jūsmot par svešu zemju jaukumiem, nepazīstot, piemēram, Kurzemes Šveici. Šāda īpatnība sastapta ne reizi vien, kaut arī īstenībā nekādu īpašu dīvainību vai neparastumu šajā apstāklī nav ko meklēt, jo izaugušas vairākas paaudzes, kuras iepriekšējā sistēma virzīja uz kosmopolītiskiem ideāliem, bet tajos savas dzimtās vietas un dzimtas sakņu izpētei tika piešķirta mietpilsoniska provinciālisma vērtība.

Katras pilsētas pašapziņa un vietējais patriotisms sākas ar pagātnes apzināšanu. Nesen par šo patiesību pārliecinājos kādā sarunā ar aizkraukliešiem, kuri atzina, ka savulaik mākslīgi radītajā Stučkā viņi bieži jūtoties kā koks bez saknēm. To esmu pamanījis, viesojoties vairākās pašvaldībās ārpus mūsu valsts robežām, kur pietātei pret čaklāko pilsēttēvu padarīto ir bezmaz svētsvinīga attieksme, kas izpaužas gan zināšanās, gan dažāda veida izcilāko personību atcerē. Tāpēc atdosim godu, kam gods pienākas. Arī izcilākajiem sava laika liepājniekiem Liepājā.