Kurzemes Vārds

13:09 Svētdiena, 24. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Par to pašu - par patvērumu

DAINA MEISTERE

Ilzes Indrānes romāna "Ūdensnesējs" galvenā varone Klinta pēc viena sava bērnu nama audzēkņa bojāejas šausta sevi, vai tiešām viņa neko, pat zīmuļa galiņu nav varējusi iedot, pie kā pieturēties. Tas ir sarežģītais pēckara laiks, kad tik daudzas ģimenes ir sašķēlis karš, kad bērni nezina, kur ir vecāki, kad mātes izmisīgi meklē savus pazudušos bērnus, kad tik svarīgs ir katrs patvēruma vai pieturas punkts. Romānā tas alegoriski ir zīmuļa galiņš, kur pieturēties, kad cita nekā bērnam vairs nav.

Šolaiku bērniem nevajadzētu būt tik trūcīgiem, tik vientuļiem. Bet tomēr daudzi ir bez šā "zīmuļa" galiņa. Un kļūdaini meklē to barā uz ielas, sev līdzīgo vidū, meklē to tumīgajos līmes tvaikos. Kamēr viņi izmisuši iet pretī savai morālajai un pat fiziskajai bojāejai, pilsēta nevar un nevar saņemties atjaunot kādu bijušu, gadu gaitā pārbaudītu un pietiekami labu lietu - tādu iestādījumu kā kādreizējās Bērnu istabas. Tas tomēr būtu jumts virs galvas, siltums, sev līdzīgo vide, un, kas pats galvenais, - speciāli izglītotu pieaugušo atbalsts un sapratne. Projekts ir, arī pierādījums, ka pārāk ātri tās tika atzītas par "sociālisma palieku". Starp citu, tas tā notika tieši Liepājā. Citviet attiecīgās institūcijas, kuru darba interešu lokā ir skolēnu un jauniešu audzināšanas jautājumi un brīvā laika pavadīšanas iespējas, prata bērnu pulcēšanās vietas nosargāt. Kā, piemēram, Daugavpils, Jūrmala. Tur tagad tās sekmīgi strādā. Jūrmalā šīs vietas sauc par klubiņiem, kuriem katram ir savs skanīgs vārds dots, kas mudina atnākt, palikt, darboties.

Ārvalstīs redzētais un citu zemju viesu stāstītais apliecina, ka bērnu istabām līdzīgi veidojumi nebūt nav padomijas izdomājums. Nupat no Luksemburgas atgriezusies Bērnu un jaunatnes centra direktore Mārīte Tarziera. Viņai bija iespēja pārliecināties, kā šajā valstī risina bērnu brīvā laika pavadīšanas lietas, kā tur strādā vietas, kuras mūsu uztverē var pielīdzināt bijušajām Bērnu istabām. Tie ir klubi, kas atrodas dzīvojamo namu centrā. Gan pašu jauniešu rokām iekārtoti, gan ar valsts palīdzību radīti. Tur zēni un meitenes, kuriem atgadījušās problēmas ģimenē, kuriem vajadzīgs gan speciālistu, gan draugu atbalsts, to var atrast. Tāpat arī Dānijas pilsētās, biezāk apdzīvotās vietās ir bērnu centri, kuros vakarpusē var spēlēt spēles, tikties ar draugiem, pārrunāt un risināt savas problēmas.

Kā pastāstīja Skolu valdes jaunatnes lietu speciāliste Dace Liņķe, kura jau ilgāku laiku nodarbojas ar šīs problēmas risināšanu, nekādu iebildumu pret bērnu un jauniešu centru izveidi konkrētos mikrorajonos nav bijis arī Izglītības komisijai. Tagad šis projekts, pirms sākt to īstenot, jāakceptē domei. Līdz Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšniecei Irēnai Krūmai šie "papīri" vēl neesot nonākuši. Viņa uzskata, ka "tā būtu vēl viena iespēja jauno cilvēku brīvā laika pavadīšanu padarīt racionālāku, pārdomātāku". Bet, viņa saka, nevar tā, kā tas bija iepriekš, nepieciešams atrast piemērotas telpas, radīt mūsdienu prasībām atbilstošu iekārtojumu. Tas viss daļēji var atdurties pret naudas trūkumu.

Skaidrs - tā, kā bija kādreiz, nebūs un nevar būt. Arī šodienas situācija diktē savu. Tiem zēniem un meitenēm, kuri kļuvuši lieki savās ģimenēs, kurus vakaros negaida siltas mājas, nepietiek tikai ar jumtu virs galvas, ar dažiem galda spēļu komplektiem. Lai gan šķiet, daudziem puišiem un meitenēm, kuri novakarēs pulcējas lielo dzīvojamo namu masīvu kāpņu telpās, pagrabos, arī tas varētu likties vilinoši. Viņiem būtu izdevība realizēt savu vēlēšanos izcelties, ko lielāki un mazāki zēni un arī meitenes pašlaik kompensē ar laušanu, kaušanos, lamāšanos. Vēl viena būtiska nepieciešamība - šajās patvēruma vietās būtu vajadzīga virtuve, tāpat arī vieta, kur mācīties, sagatavot stundas.

Irēna Krūma ieminējās, ka daudz ko var paveikt ar entuziasmu. Kā, piemēram, to izdarījis apavu darbnīcas saimnieks Pēteris Krūmiņš. Viņš kādu nelielu Kungu ielas namu pagalmu pārvērtis par centru "Rīta zvaigzne". Te ir savi tīrības uzturēšanas noteikumi, te ir vieta, kur vakaros sanāk apkārtnes pusaudži, kur ir sporta laukums, bet bijušajos šķūnīšos - darbnīcas. Skolas vecuma puiši un meitenes te pulcējas labprāt, un apkārtējo namu iedzīvotāji var būt droši, ka šie bērni neko nepostīs, nelauzīs. Jo viņiem ir, ko darīt, viņiem ir, kur palikt.