Kurzemes Vārds

15:01 Otrdiena, 16. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

NO SESTDIENAS LĪDZ SESTDIENAI

Degpunktā - Latvijas attiecības ar Krieviju

Aizvadīto nedēļu komentē Aizputes Pilsētas domes priekšsēdētājs Pēteris Hanka

- Lieldienas Aizputē noritēja tradicionāli vērienīgi, centrā tika slēgta iela. Kultūras namā bērni dancoja, bija Lieldienu zaķi, spēles. Bija skaisti... Pats personīgi biju aizbraucis ciemos uz dzimto Ziemeļvidzemi Limbažu rajonā, uz savām vectēva mājām pie mammas.

Visu laiku klausos televīzijā un lasu avīzēs par šābrīža saspringto situāciju, kas izveidojusies Latvijas attiecībās ar Krieviju. Tas ir šās nedēļas degpunkts. Es neteiktu, ka situācija ir kritiska, bet tā ir ļoti nopietna. Par ekonomisko krīzi, es domāju, nevar runāt. Kaut arī Ernests Jurkāns sacīja, ka noliktavās guļ zivju produkcija 10 miljonu latu vērtībā. Mēs esam ļoti tuvu krīzei.

Vakar runāju ar "Kurzemes atslēgas" vadītāju. Mani interesēja iespējamās problēmas ar Krievijas partneriem. Aizputniekus šī problēma neskar, jo rūpnīca sadarbojas ar Kaļiņingradu, kas ir pietiekami tālu no Maskavas, un viss ir kārtībā. Taču tādi gājieni no Krievijas var atkārtoties.

Lai atrisinātu nesaskaņas, politiķiem jāstrādā maksimāli ātri un gudri. Bet tas, kā šobrīd plēšas pie varas esošie un kā zināmi spēki grib gāzt valdību, man absolūti nav pieņemams. Rakstus par Šķēles vannasistabām un Inkēna virtuves iekārtām es vispār nelasu. Atklāti sakot, man, šīs politiķu spēlītes klausoties, paliek slikti. Politiķi aizraujas ar nevajadzīgām diskusijām, nevis strādā tautas labā.

Bet visa šī jezga sākās ar teātri jeb piketu pie Rīgas domes, ko organizēja cilvēki, kas nav lojāli Latvijas valstij. Es esmu pārliecināts, ka pie tā bija labi piestrādāts. Kamēr Primakovs Maskavā būs ārlietu ministrs, Latvijai būs grūti rast kompromisu. Viņš ir ļoti negatīvi noskaņots pret Latviju. Visas tās aplamās runas par to, ka krievu tauta tiek apspiesta, ir muļķības. Nav sliktas tautas, ir slikti cilvēki. Černomirdins Krievijā kratīja ar pirkstu, sak, kāds jums (Latvijai) ir premjerministrs? Kur viņš (Černomirdins) tagad ir pats? Manuprāt, Krievijas valdība saskata otra acī skabargu, bet paši savā neredz baļķi. Krievijai neizdosies sanaidot tautas.

Un arī valsts policiju nevar vainot. Ja raujas cauri ķēdei, kas tad policistiem bija jādara? Tas bija mākslīgi izprovocēts. Manuprāt, valdība par vēlu noreaģēja, lai šo lietu izskaidrotu. Jau tajā pašā vakarā vajadzēja premjeram vai citam politiķim visai pasaulei skaidrot, kāpēc tas tā notika. Bet nogulēja.

Valdības krīze. Ja paskatās vēsturē, "Saimnieks" visu laiku ir taisījis līdzīgus izlēcienus. Es uzskatu, ka aiziešana no valdības bija pilnīgi nevajadzīga, valdībai ir jāstrādā, tā nav jāmaina. Manuprāt, Guntars Krasts vienam otram nav pieņemams tikai tāpēc, ka viņš ir ļoti izturēts cilvēks, viņš nelocās kā niedre vējā - viņam ir savs mugurkauls. Un tie Čevera izteikumi par to galerta pienaglošanu pie sienas... Manuprāt, šai valdībai ir jānoturas līdz vēlēšanām.

Šonedēļ valdības frakcijas ir vienojušās par grozījumiem Pilsonības likumā. Es domāju, ka tas ir ļoti pozitīvs, kaut arī novēlots solis. Šajā ziņā politiķi bija ļoti tuvredzīgi. Nu, kur tad paliks tas bērns, ja šeit viņš ir piedzimis un viņam nedos pilsonību? Es uzdodu sev šo jautājumu. Lai tādu pašu jautājumu sev uzdod katrs politiķis.

Ministru kabinets akceptēja administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu. Esmu jau par to runājis un arī sev teicis to, ka vai nu reformai ir jānotiek tikai tāpēc, ka tai ir jānotiek, vai ir jāsasniedz kādi zināmi mērķi. Izlasīju likumprojektu, un 11.pantā ir noteikti kritēriji, kad pašvaldība var pastāvēt viena pati. Pamatojoties uz šo pantu, es izveidoju darba grupu, kas manis noteiktā termiņā sniegs atbildi, vai Aizputes pilsēta var pastāvēt viena pati. Un, protams, ir jājautā pašai tautai, ko tā grib. Ja runājam par Aizputi, to nekam nepievienos, pievienos pie Aizputes. Mēs pagaidām nesteidzamies un ieņemam neitrālu pozīciju.

Kāpēc tik ļoti šogad mums un visam Liepājas rajonam nogrieza budžetu, nav skaidrs. Aizputes pilsēta no izlīdzināšanas fonda saņems par 29 tūkstošiem latu mazāk nekā pērn. Finansu jautājumu risināšana bija šās nedēļas pamatā, un mēs katru dienu un pēcpusdienu domājām, lai izlemtu, ko darīt. Rīt mūs gaida saspringts darbs, jo Finansu un budžeta komitejas sēdē pavadīsim visu sestdienu. Kopš manas darbības sākuma (1991.g.) līdz šodienai nekad vēl nav bijis finansiāli tik smags gads kā šis. Parēķinājām, ka likvidēt neko nevajadzēs, bet nopietna saimnieciskā darbībā Aizputes pilsētā šogad nekādi nevar notikt.