Kurzemes Vārds

07:13 Trešdiena, 11. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Godīgums pret sevi un tenisu

EDGARS LŪSĒNS

Šobrīd Liepājas Tenisa sporta skolas un mūsu pilsētas 10.vidusskolas audzēknis Jānis Kublačovs jau atrodas simtiem kilometru no dzimtās pilsētas, jo tuvākajās dienās liepājnieku gaida līdz šim lielākās ugunskristības viņa astoņus gadus ilgajā tenisista karjerā. Aprīļa izskaņā Jānis aizstāvēs Latvijas godu Eiropas attīstības valstu jaunatnes meistarsacīkstēs tenisā, kas šoreiz notiks divos posmos Bulgārijas metropolē Sofijā un Maķedonijas pilsētā Skopjē. Piebilstams, ka šajās sacensībās piedalās tikai pa diviem pārstāvjiem no 16 dalībvalstīm, un dalībnieki tajās vietu izcīna, vairāku sezonu garumā veiksmīgi startējot lokāla un starptautiska mēroga sacensībās.

Bez īpaša pārspīlējuma var teikt, ka Jānim Kublačovam teniss ieprogrammēts jau no dzimšanas, jo viņa mamma Ina, savulaik sporta aprindās pazīstama ar uzvārdu Ferstere, tāpat spēlējusi Latvijas jaunatnes izlases sastāvā PSRS turnīros. Jānis pats arī nemaz nenoliedz, ka ir mammas dēls. "Vecākais brālis spēlēja basketbolu, bet pēc tam trenējās vieglatlētikā, taču man īpašas izvēles nebija, jo mamma mani kā mazāko vienmēr ņēma līdzi uz tenisa laukumiem. Cik tad nu ilgi apkārt slaistīšos, gribēju darīt to pašu, ko lielākie bērni, tāpēc ņēmu rokās raketi," tā samērā vienkārši sava hobija aizmetņus skaidro pats Jānis.

Vēlāk zināmā mērā mamma izrādījās tā, kuras dēļ Jānis nevarēja nolikt raketi malā arī tajos brīžos, kad teniss šķita apnicis esam. "Mamma spēlēja un vēl joprojām spēlē labi, tāpēc ilgi viņu nekādi nevarēju uzvarēt. Pirmo reizi tas izdevās tikai pirms kādiem trīs gadiem. Bet tad jau zināju, ka teniss ir mans sporta veids. Līdz tam prom neļāva iet spīts. Domāju, kas gan es par čali, ja pat mammu nevaru tenisā vinnēt."

Uzvaras nenāca pie Jāņa pašas, tās viņam bija jāizcīna, vispirms jau stundām pa kripatiņai krājot meistarības augsni treniņos. "Man ir prieks, ka tieši Jānis ir tas, kas turpina aizstāvēt mūsu sporta skolas godu tik augstā līmenī," saka šīs skolas direktors Imants Andersons. "Jo viņam ir nopietna attieksme pret darbu - kā sporta laukumā, tā dzīvē. Ko cits iegūst uz talanta vai vienkārši aklas veiksmes rēķina, Kublačovs izcīna ar darbu."

Par savu audzēkni lepnumu neslēpj arī pieredzējušākais no Liepājas tenisa speciālistiem Edgars Ernestsons: "Pirmkārt, Jānis ir godīgs pret sevi un citiem. Otrkārt, viņš ir godīgs pret tenisu. Kublačovs dzīvo tenisā, un tieši tas man visvairāk viņā patīk. Sportiskais raksturs, kā jau šajā vecumā bieži gadās, viņam reizēm var būt nenosvērts, bet to viņš kompensē ar nopietnību pret treniņiem, kāda viņa paaudzes jauniešiem šodien ir retums. Taču nedrīkst nepieminēt, ka šī iekļaušana Latvijas izlasē ir ne tikai Jāņa, bet arī viņa mammas panākums."

Kaut arī Jānis Kublačovs ir uzvarējis starptautiskajā "Reebok" turnīrā, piedalījies Eiropas Tenisa asociācijas turnīrā Liepājā, spējis izcīnīt godalgotas vietas vairākās Latvijas jaunatnes meistarsacīkstēs, viņš saglabā vēsu prātu, visai piesardzīgi vērtējot savas izredzes gaidāmajās sacensībās. "Tenisa līmenis visā Eiropā ir izcili augsts, un, ja man izdotos pārvarēt kaut divas sacensību kārtas vienā no diviem turnīriem, tad gandarīts būtu es pats un droši vien arī mani treneri."

Kā jau vairumam viņa paaudzes tenisistu, arī Jānim favorīts numur viens izvēlētajā sporta veidā ir amerikānis Andrē Agasi, tomēr Kublačovs tajā pašā laikā lieliski saprot, ka no Liepājas tenisa laukumiem bez iespējām pilnvērtīgi trenēties ziemā nav aizsniedzamas profesionālā sporta virsotnes. Tomēr tālākais virzītājspēks ir atziņa, ka mērķtiecīga un profesionāla attieksme pret iemīļoto sporta veidu varētu būt viens no tiem pamatbalstiem, kas varētu palīdzēt viņam iegūt lielisku izglītību. "Būtu gandarīts, ja pēc skolas beigšanas izdotos iestāties ekonomistos augstskolā Ventspilī, jo šajā pilsētā tuvākajos gados paredzama strauja tenisa attīstība. Vēl jau labāk būtu, ja varētu atkārtot to, ko spēja Andrejs Koļesins un Anžela Žguna, kuri tagad mācās un tenisu spēlē Amerikā."

Jānim doti divi gadi, lai piepildītu savu sapni. Viņa pedagogi ir pārliecināti, ka piecpadsmit gadus vecajam jauneklim pietiks spēka, lai izvirzītos mērķus īstenotu.