Kurzemes Vārds

16:00 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Gādājot par kārtību, noder kliņģeris

Aiva Lapiņa

Kādā no vēsajām, bet saulainajām dienām, braucot cauri Nīcai, ievēroju, ka gandrīz ik sētā deg ugunskurs. Ik pa gabaliņam dūmu strēlītes tiecās debesīs, radot gaiši pelēku dūmaku. Ļaudis posa mājas - dārzos un pagalmos vāca nokaltušos zarus, ziemā sakrājušos gružus. Jauki, nodomāju, pavasaris ļaudis atmodinājis. Bija sajūta, ka cilvēki, dziļāk ievilkuši elpu, gatavi sākt "jaunu dzīvi".

Vēlāk daudzviet rajonā izsludināja pilsētu un pagastu sakopšanas nedēļas vai mēnešus. Dažviet rīko talkas, noslēdzot tās ar kādu sarīkojumu atpūtai pēc darba.

Turpat Nīcā pēc Pagasta padomes Kultūras un izglītības komitejas ierosinājuma šā nedēļa bija izsludināta par Spodrības nedēļu, aicinot sakopt iestādes, mājas, garāžas, kūtiņu apkārtni, pagalmus, apsolot norīkot speciālu transportu gružu aizvešanai.

Sūtot sveicienus Lieldienās, aprīlī sakopt māju un iestāžu apkārtni aicināja Priekules pilsētas dome, paredzot maija pirmajā pusē organizēt konkursu par sakoptāko sētu. Savukārt daiļdārznieces Aldas Bīnfeldes vadībā Priekules ielās un skvēriņos strādāja un joprojām strādā Komunālā uzņēmuma strādnieki, izzāģējot nokaltušos kokus un krūmus, paredzot dažus kociņus un krūmiņus arī iestādīt.

No 15.aprīļa līdz 15.maijam Spodrības mēnesis izsludināts Durbē. Sapost māju apkārtni, pagasta centru un Rucavas Centra kapus vakar aicināja Rucavas Pagasta padome, pēc darba vakarā solot arī jauku atpūtu - Teātra vakaru. Tīrīt un sakopt vidi savu pagastu ļaudis aicinājušas Kalētu, Vecpils, Dunalkas un citas pašvaldības. Nesen kāds no kolēģiem mūsu laikraksta slejās uzsvēra, ka arī Liepājas dome beidzot sākusi kaut ko reāli darīt, lai sakoptu pilsētu.

Lai gādātu par tīrību savā pilsētā, Pāvilostas dome izveidoja pat speciālu komiteju, kurā darbojas Pilsētas domes, kluba "Sārtene" un vairāku iestāžu pārstāvji. Šodien komiteja rīko pilsētas sakopšanas talku ar moto "Darba cimdi un balles kurpes pulksten 9". Lieli un mazi pāvilostnieki aicināti darbā sešās Pāvilostas vietās. Kā stāstīja komitejas vadītāja Dace Zariņa, gandrīz visi Pāvilostas privātuzņēmēji un arī osta, akciju sabiedrība "Pāvilosta", Pilsētas dome materiāli atbalstījušas talku, tādēļ talciniekus paredzēts cienāt ar tēju un našķiem, bet vakarā būs balle. Arī Pāvilostā iecerēts rīkot konkursu par sakoptāko sētu. Savukārt privātīpašniekiem, kuri savus īpašumus nesakops, paredzēts noteikt naudassodu, pamatojoties uz pilsētas administratīvajiem noteikumiem.

Vērojot rosību rajonā, redzams, ka lielākajā daļā pašvaldību domā, kā sakārtot vidi. Un dara to, kā nu katrs prot un spēj, tā sacīt - izmantojot gan pātagu (solot sodīt par nesakārtotiem īpašumiem), gan kliņģeri (organizējot konkursus, sola labākajiem balvu, rīko balles pēc talkas u.c.). Gudri ļaudis runā, ka katram cilvēkam esot vajadzīga sava stimulēšanas metode: kam neder pātaga, tas jācienā ar kliņģeri un otrādi. Dažbrīd gan ienāk prātā doma - diezgan skumīgi, ka tik pašsaprotamai lietai - apkārtējās vides sakārtošanai speciāli jāmudina. Protams, pilsētas vai pagasta mērogā lūkojoties, daudzas lietas (ielu, ceļu, laukumu sakārtošana, ēku remonts utt.) nekust no vietas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr, kā rāda notiekošais rajonā, daudz var izdarīt bez milzīgām naudas summām, ja "necīnās par tīrību, bet ņem slotu un slauka".

Daudziem šķiet nepieņemamas talkas. Tās pārāk atgādina padomju laika subotņikus. Turklāt par tīrību un kārtību pilsētā, pagastā, mājā jāgādā visu laiku, nevis pāris reizes gadā, atgādina šie ļaudis. Arī mani talkas nesajūsmina. Vairāk piekrītu tiem, kuri saka: katram jādara savs darbs un par to jāsaņem atalgojums. Tomēr atzīstu, ka talkas nemaz nav slikts pasākums. Galu galā arī mūsu vecvecāki un viņu vecāki rīkoja dažādas talkas - kūts mēšanu un mēslu vešanu pavasarī, kulšanu rudenī utt. Pulciņam ļaužu kopā strādājot, ātrāk (arī jautrāk) veicās darbs, bet pēc darba pienācās kārtīga atpūta - ar labu maltīti, dziesmām un dejām. Gudri saimnieki izmantoja "kliņģera principu" - pēc darba talciniekus labi uzcienāja. Ja citādi savu apkārtni nespējam sakopt, tad nav slikti, ka rodas saimnieki ar gardiem kliņģeriem.