Kurzemes Vārds

04:17 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Żčlsirdģba. Vai - nodevģba?

LĢVIJA LEINE

Tik strauji, kā paųlaik, pavasaris reti kad sevi piesaka. It kā steigtos atgśt nokavčto. It kā censdamies no īaużu atmišas izdzčst včsās, pelčkās, saģguųās dienas, kad tikai sevģ rśpģgi saudzčta un lolota ticģba radģja pārliecģbu, ka notiks tas, kam jānotiek. Ka Saule veiks savu gadskārtas loku un pagriezģs pret mśsu zemģti mģlģgāku vaigu.

Grśtāk ir ar ticģbu, kam vajadzčtu radģt pārliecģbu par pozitģvām pārmaišām mśsu valsts dzģvč. Ja tie, kam rśp mśsu mazās, bet vienģgās valstišas liktenis, jau gandrģz divus mčneųus bija un ir satraukuųies par Krievijas spilgti melģgajiem, tendenciozajiem uzbrukumiem Latvijai, tad tagad ųim satraukumam nācis klāt včl viens. Par mśsu paųmāju politięiem. Par višu nespčju atbildčt par savām bailčm, kīśt drosmģgiem tautas nākotnes vārdā. Tik daudz dzirdčtie pārmetumi Latvijas brģvvalsts prezidentam Kārlim Ulmanim par gīčvulģbu 1939. un 1940. gadā, kad padomju tanki patieųām jau brida Latvijas druvās, kīśst smieklģgi včrojot ųodienas Latvijas vadģtāju spčjo liekųanos un locģųanos daudz mierģgāku pārbaudģjumu priekųā. "Saimnieki" ar savu lģderi, bijuųo iekųlietu ministru priekųgalā pirmie pamet iespčjami grimstoųo kuåi. Kāpčc? - jautā, redakcijā ienācis, sirms vģrs no Represčto kluba, - vai višam bail, ka paliekot Latvijas valdģbā, tie, kas cer atkal te saimniekot uzskatģs viša rokas par pārāk latviski saųmucčtām, lai varčtu ar višu apsveicināties. Vai varbśt, - turpināja sirmgalvis, - višų vienkārųi bija savu padarģjis? Vai tad tie pensionāru grśstģtāji nebija viša pakīautģbā? Kam tad, ja ne višam bija jāpamana tas krievu preses sludinājums un jādara viss iespčjams, lai 3. marta provokācija Rģgā nebśtu iespčjama? Kam tad, ja ne višam bija jāseko, kā tiek izpildģtas viša pavčles (ja tādas bija) un jāpastiprina ebreju svčtnģcu apsardze?

Nupat sagrģīojies arģ "Latvijas ceīų". Ne viens vien lasģtājs mums pārmetis višuprāt pārāk toleranto izturčųanos pret ųo partiju. Mśsu, żurnālistu, princips ųajā zišā bijis viens: visas partijas mums ir vienādas. Mazliet citādi tomčr ir ar cilvčcisko attieksmi. Ųģs partijas biedrs lģdz aizvadģtajai ceturtdienai Jānis Lagzdišų mśsu pretģmnākųanu izpelnģjās tikai un tikai ar savu cilvčcisko bśtģbu. Ar godģgumu pret to, ko višų dara. Kopų Tautas frontes dibināųanas laikiem. Viša darbā Saeimā, attieksmč pret včlčtājiem nevarčja atrast nekā liekulģga. Višų visus sasaukumus nevairģjās runāt ar cilvčkiem, pacietģgi uzklausģja gan pelnģtus, gan (un tie bija vairākumā) nepelnģtus pārmetumus par savām, Saeimas un valdģbas kīśdām un kīśmčm grśto valsts atdzimųanas purvu brienot. Purvu, kur, lai kā nepatiktu, taka uzmanģgi jāloka starp cišiem, akaąiem un ąśsku midzešiem, kur tik maz saulainu, droųu sališu. Par ko tu izųęirsies, kurā virzienā spersi savu soli, tāds bśs tavs uzsāktais ceīų: par vai pret tautu. Ko tālāk darģs "Latvijas ceīų", redzčsim nākamnedčl, kad notiks balsojums par vai pret paųreizčjo valdģbu. Tajā mirklģ, kad valsts ir kā včju caurpśsta jautājumzģme, kā krustceīi, kam paceltas visas aizsargbarjeras, atstādināt valdģbu, pat ja tā bśtu vissliktākā, papildus starptautiskajiem sareżåģjumiem jukām, kas tģųuprāt tiek radģtas paųu mājās, cauri spģd vien plika un širdzģga tieksme pčc paųlabuma.

Tie, kas aizstāv Kārli Ulmani, saka: tajās grśtajās dienās, kad bija jāizųęiras par vai pret, višā virsroku guva żčlsirdģba pret savu tautu. Višų esot domājis, ka tā tauta mazāk cietģs.

Vai arģ mśsu ųodienas politięus vada żčlsirdģba pret savu tautu, pret Latvijas iedzģvotājiem kopumā? Vai, atstājot cittautieųiem iespčju arģ turpmāk Latvijā dzģvot un strādāt, absolśti ignorčjot latvieųu valodu, joprojām netiks saglabāta sāpģga zemdedze, kas nemitģgi gruzdčs, no kuras ik pa brģdim varčs izųauties pa rśgtai dzirkstij? Un visai grśti prognozčt, ko un kad tā aizdedzinās...

Var jau bśt, ka tie politięi, kas ųajās dienās lems mśsu likteni, cer uz latvisko pacietģbu un pieticģbu. Ka višiem liekas labāk aizbāzt tās mutes, kas skaīi kliedz.

Kas kliegspar to tautu, ko sauc par latvieųiem?