Kurzemes Vārds

02:10 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Šīs nedēļas notikumi

Vai valdības šūpošanās aprimusi?

Andžils Remess

Šajā īsajā nedēļā, kad viena diena būs atvēlēta Satversmes sapulces sasaukšanas dienas atzīmēšanai un Darba svētkiem, un šajā nedēļā, kad beigsies pavasara otrais un sāksies šī romantiskā gadalaika trešais mēnesis ar ievu ziedēšanu un lakstīgalu pogošanu, mēs vēl turpināsim baudīt negaidīti atnākušo silto laiku un tomēr ar vienu ausi mēģināsim ieklausīties, kādas politiskas vētras tad brāzmo pašu mājās un citur pasaulē.

Balkānos kļūst arvien nemierīgāk

Šonedēļ nedaudz uz priekšu vajadzētu pavirzīties risinājumam par Serbijas provinces Kosovas statusu, jo līdz pagājušās nedēļas beigām Belgradas režīmam bija jādod Kosovai lielāka autonomija, pretējā gadījumā Dienvidslāvijai draudēja ekonomiskas sankcijas. Taču maz ticams, ka Kosova šo lielāko autonomiju iegūs. Belgrada ir kategoriski pret citu valstu diktātu, arī ASV un Eiropas savienība īpaši nevēlas uzņemties krīzes noregulētāju nepateicīgo lomu, un Kosovas albāņiem likts saprast, ka viņu cerētā neatkarība nav reāla. Bet vai neatkarības tīkotāji samierināsies ar kaut ko mazāku? Drīzāk šķiet, ka konflikts pletīsies plašumā, jo nu jau saviem tautas brāļiem palīgā dodas kaujinieki no kaimiņvalsts Albānijas, un tikai dažās dienās kaujās uz robežas nogalināti gandrīz 30 cilvēki.

Nemierīgi kļuvis arī Horvātijā, kur kādā pilsētā dzīvot atgriezušies serbi, bet horvāti šo pilsētu uzskata par savu, un sākusies vardarbība.

Tā vien liekas, ka etnisko konfliktu plosītajos Balkānos miera nebūs. Tāpat kā Tuvos Austrumos. Šonedēļ veiks pēdējos priekšdarbus pirms Londonas starptautiskās konferences, kas centīsies paveikt praktiski neiespējamo - samierināt izraēliešus un palestīniešus, jo maz ticams, ka varētu rasties sapratne, iekams Telaviva nebūs vismaz likusi nojaust, ka tā pieļauj palestīniešiem izveidot savu valsti.

Tā kā ASV savas samierinātājas iespējas liekas izsmēlusi, tagad vidutāja lomu uzņēmusies Lielbritānija, taču šis uzdevums ir nepateicīgs, jo diez vai vairāk par nelielu piekāpšanos var izdoties panākt.

Krievijas pārmetumi kļūst arvien amizantāki

Šonedēļ aprit divi mēneši, kopš Krievija sāka psiholoģisko (un pēc tam arī ekonomisko) spiedienu pret Latviju, un kaut arī jau sāk apnikt par to runāt, tomēr vēl mums tas būs jāizcieš, tikai neviens nevar pateikt, cik ilgi.

Ar interesi var gaidīt, kādus jaunus argumentus Krievija izvēlēsies, lai novērstu uzmanību no sava katastrofālā ekonomiskā stāvokļa un savas valsts iedzīvotāju niknumu ievirzītu citā gultnē. Vienbrīd šķita, ka visi apvainojumi jau izmantoti, taču kas to deva, un pagājušajā nedēļā klāt nāca augsta ranga politiķu tādi pārmetumi, par kuriem atliek vienīgi pabrīnīties. Piemēram, latvieši vainīgi, ka Krievijā gandrīz 80 gadus valdījuši komunisti? Vai arī - sprādziens Rīgā nav noticis vis atkritumu tvertnē parkā, kura malā atrodas Krievijas vēstniecība, bet gan šī vēstniecība uzspridzināta?

Un tomēr kaut kādas pārmaiņas Krievijas attieksmē ir, un tajā ziņā, ka uzskati Krievijā pašā sāk polarizēties un kļūst galēji pretēji. Vieni sludina, ka sankcijas jāvērš plašumā, jo to iespaidā valdība Latvijā vairs nav, visi zivju kombināti jau vairāk kā mēnesi nestrādā, un režīmu jāturpina graut, kamēr citi apgalvo, ka Latvijā dzīvojošie krievi no savas mātes Krievzemes sankcijām neko labu negaida. Ja vieni aicina iet savējiem palīgā ar militāru spēku, tad citi tikuši līdz atziņai, ka konfliktus Latvijā provocējot krievu kopiena pati.

Kā jau tas bija paredzams, pret Latviju vērstie apvainojumi uzvandīja netīrumus Krievijā pašā, un tagad kaimiņvalstī arvien satrauktāk runā par fašisma atdzimšanu, kas jau izpaužoties bīstamos apmēros, un izskan pārmetumi valdībai, ka tā uz neofašistu aktivitātēm noraugoties vienaldzīgi. Ļoti iespējams, ka to visu saasināja iepriekšējās nedēļas notikumi Maskavā, kur Ādolfa Hitlera dzimšanas dienu atzīmēja manāmāk nekā nacistu vadoņa dzimtenē. "Par godu" fīrera dzimšanas dienai Krievijas neofašisti draudēja izrēķināties ar Maskavā dzīvojošajiem afrikāņiem un aziātiem un katru dienu vismaz vienu no tiem nosist, taču pagaidām apmierinājās tikai ar viņu smagu piekaušanu. Lieta kļuva tik nopietna, ka satraucās arī Āfrikas un Āzijas valstu vēstniecības, iesakot saviem studentiem neatstāt kopmītņu teritoriju.

Līdzīgi notiek ar visu šo Krievijas akciju pret Latviju, un jo vairāk Maskava sūdzas, jo vairāk pasaule ieskatās mūsu valstī notiekošajā un saprot, ka ar šiem pārmetumiem kaut kas nav kārtībā. Un ne tikai saprot, bet arī savus uzskatus izsaka, gan atbalstot morāli, kā to nupat darīja ASV, gan nākot klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā Zviedrijas un Somijas piedāvātais jaunais drošības plāns Baltijas reģionam. Krievijai neizdevās panākt Latvijas nosodīšanu ANO, Eiropas padomē, Eiropas savienībā, gluži pretēji, tā pati saņēma nosodījumu par ekonomiskajām sankcijām, jo, pēc starptautisko organizāciju domām, divdesmitā gadsimta beigās ar šādām akmens laikmeta metodēm domstarpības nevar risināt.

Jādomā, ka šonedēļ Krievijas pārmetumi sāks plaisāt vēl vairāk, jo Rīgā ierodas Eiropas padomes eksperti pārliecināties par cilvēktiesību pārkāpumiem. Un šonedēļ Latvija turpinās būtiski izmainīt savu likumdošanu, pakārtojot to starptautiskajām prasībām.

Palicis vairs tikai viens klupšanas akmens

Šonedēļ Saeima balsos par uzticību Latvijas valdībai, kuru ārējie un un iekšējie destabilizējošie spēki bija sašūpojuši tiktāl, ka tās krišana jau šķita tikai laika jautājums. Taču liekas, ka mūsu politiķi attapušies, sapratuši, no kurienes vēji pūš, un valdība paliks savā vietā, kas šajā situācijā arī ir vissaprātīgākais risinājums.

Kāpēc tāda pārliecība? Vispirms tāpēc, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LLNK piekrita izmaiņām Pilsonības likumā, šajā Latvijai tik nopietnajā laikā valsts intereses liekot augstāk par savas partijas interesēm un apzinoties, ka zaudēs daļu no saviem visradikālāk noskaņotajiem piekritējiem un potenciālajiem balsotājiem parlamenta vēlēšanās. Tāpēc arī šodien un rīt varēs lietišķi apspriest valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu. Tiesa, ir vēl viens klupšanas akmens - "Latvenergo" privatizācija, taču jācer, ka mācība jau dabūta un kāpjot pāri šim akmenim kājas vairs nemežģīsies.

Kas tad vēl rada pārliecību par valdības palikšanu? Politiķiem bija daudzas iespējas gūt sapratni, kādas sekas ir valdības destabilizēšanas mēģinājumiem vai neizlēmībai, manevrēšanai, politiskajām spēlītēm, un ja "Saimnieks" ar savu pārmērīgo laušanos pie varas tikai apdedzināja pirkstus, zaudējot lielu daļu potenciālo balsotāju vēlēšanās, tad "Latvijas ceļš" zaudēja divus ļoti nozīmīgus cilvēkus un līdz ar to pamatīgi sabojāja savu prestižu.

Treškārt, ja politiķi patiešām ir veselīgi domājoši, tad viņiem būtu jāsaprot, ka pašreizējās Saeimas laikā jaunu valdību nevar izveidot pie labākās gribas. To vislabāk apliecināja Saeimas sēde, kurā premjerministrs Guntars Krasts ziņoja par ekonomisko stāvokli valstī. Varēja gaidīt, ka debatēs iebildumu par valdības ekonomisko politiku būs vairāk nekā piekrišanas apliecinājumu tai, taču tas nu gan nebija gaidīts, ka konkrētu ieteikumu vietā dominēs, no vienas puses, valdības gānīšana līdz pat aizsmakumam, tā arī neko konkrēti neiesakot, bet no otras - šo gānītāju gānīšana, tāpat neko konkrēti par ekonomiku nepasakot. Klausoties šo sēdi, kas atgādināja mītiņu, kļuva nedaudz neomulīgi, iedomājoties, ka cilvēki ar tādu domāšanu tiktu pie valdības stūres. Es nedomāju par viedokļu, uzskatu atšķirību, es runāju par profesionalitāti jeb, pareizāk sakot, neprofesionalitāti.

Tā kā veidot jaunu valdību tagad nav ieteicams ne jau tikai tāpēc, ka līdz ar to mēs parādītu piekāpšanos Maskavas spiedienam un radītu iespēju tai diktēt arvien jaunus un jaunus noteikumus. Veidot jaunu valdību uz pašreizējā parlamenta bāzes ir riskanti Latvijas valstij politiķu tizluma dēļ. Un arī tādēļ, ka pašreiz lielākā daļa no parlamenta deputātiem vairāk par visu domā par to, kā saglabāt savu silto vietu arī pēc nākamajām vēlēšanām.

Un vēl viens interesants notikums, kas gaidāms šonedēļ. Tas ir Andra Šķēles vadītās Tautas partijas dibināšanas kongress, jo šis politiskais spēks atšķirībā no Raimonda Paula vadītās centriski kreisās partijas ir labēji konservatīvs. Un ja Jaunā partija ir vairāk par galvassāpēm sociāldemokrātiem un "Līdztiesībai", kurām tā varētu atņemt balsis vēlēšanās, tad Tautas partijas līderis neslēpj mērķi uzvarēt vēlēšanās un veidot Latvijas valdību.