Kurzemes Vārds

05:25 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Pūt, vējiņi!" tūlīt būs vaļā

Kristīne Pastore

Lai gan pagaidām koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" saimnieko tikai jūras vēji un paviršam garāmgājējam var šķist, ka estrāde vēl nav modusies no ziemas miega, tā tomēr ir tikai šķietamība. Jau labu laiku tās darbinieki kaļ plānus sezonas darbiem un gatavojas jaunās, 34. sezonas atklāšanai, kas notiks jau šo sestdien. "Kurzemes Vārds" vēlējās savus lasītājus informēt, kas tajā šosezon gaidāms. Par to pastāstīja koncertdārza direktore Simona Rolava un administratore Gunta Veisbuka.

- Ar ko šogad "Pūt, vējiņi!" iesāks sezonu?

- To varētu jau saukt par tradīciju - šo sestdien sezonu atklās grupa "Labvēlīgais tips". Šo sezonu iesāksim arī ar parka lakstīgalām, ežu pāri un liedaga kurmīti.

- Kā tas ir jāsaprot?

- Pavisam tieši. Pagājušajā gadā koncertdārzā ievācās dzīvot ļoti daudz dzīvnieki: pūces, eži, lapsa, zalkši un citi. Un mēs to gribam saprast tā, ka dzīvnieki nāk uz labām mājām. Un tāpēc šogad mēs esam nolēmuši savākt līdzekļus un uzbūvēt ežiem māju.

- Ar ko šī sezona varētu atšķirties no visām iepriekšējām?

- Runāsim tikai par divām iepriekšējām, kopš mēs abas atkal strādājam kopā. Īpaši būtiski tā ne ar ko neatšķirsies. Mēs turpināsim ieturēt to pašu kursu, ko uzsākām jau iepriekšējās esezonās un kuru uzskatām par pieņemamāko - to ir pierādījis apmeklētāju skaits. Mums ir ļoti svarīgi saglabāt "Pūt, vējiņi!" labo auru un to, ka šeit sev piemērotus sarīkojumus var atrast ikvienas paaudzes cilvēki. Divas iepriekšējās sezonas pierādīja, ka tas nav neiespējami. Turklāt pagājušajā gadā mēs esam panākuši sarīkojumu rekordskaitli - aptuveni sešdesmit. Lielākā daļa no tiem ir bijuši bezmaksas. Tā kā pamats ir ielikts un ir jāturpina. Diemžēl mūsu darbs ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem. Tāpēc mums ir jārīkojas līdzīgi, kā agrāk rakstīja laukos, ka lietus gadījumā pasākums notiks kultūras namā. Līdz šim mums šādas iespējas nebija, bet tagad mums ir kafejnīca "Kaste", tomēr lieliem sarīkojumiem tā ir daudz par mazu. Šosezon vairāk pilnveidosim tos sarīkojumus, kas pagājušajā gadā tika iesākti vai bijuši ideju līmenī. Tas pārsvarā attiecas uz pludmali un uz parku.

- Vispirms pastāstiet nedaudz par tradicionālajiem lielākajiem gaidāmajiem sarīkojumirm visas vasaras garumā. Ar ko apmeklētāji var rēķināties?

- Vismaz reizi mēnesī būs kāds lielāks sarīkojums, bet tukša nebūs neviena nedēļas nogale. Par sezonas atklāšanu mēs jau runājam. 31. maijā būs sarīkojums bērniem. Jau divus gadus 1. jūnijā mēs rīkojam bērnu popgrupu festivālu. Ļoti ceram, ka to atbalstīs dome, jo pagājušā gada festivāls pierādīja, ka tas nav ne ar ko sliktāks par "Liepājas dzintaru" - apmeklētāju skaits bija līdzvērtīgs. 13. jūnijā notiks noslēgums konkursam, kas visu ziemu un pavasari vairākās kārtās norisinājās kafejnīcā "Kaste" - "Dziesma manai paaudzei". To organizē apvienība "Dziesma manai paaudzei". 20. jūnijā ir gaidāma Lavijas Bērnu fonda rīkota akcija "Saulgriežu balle ar Tobiju un Johanu Mušpapīru". Ienākumus no tās ziedos bērnu invalīdu nometnēm.

Šogad esam iecerējuši pie sevis uzņemt visus tos liepājniekus, kam Jāņu vakarā dažādu iemeslu dēļ ir jāpaliek pilsētā. Esam saņēmuši piedāvājumu no režisora Andreja Miglas, kas palīdzēs mums tos noorganizēt kā teatralizētu uzvedumu. Otro gadu pēc kārtas 26. jūnijā pie mums būs avīzītes "MANA" svētki, bet nākamajās divās dienās arī jau otro gadu notiks Pludmales svētki.

Jūlijā sākumā dzimšanas dienu pie mums un kopā ar saviem klausītājiem svinēs "Rietumu radio". Liels un ļoti skaists solās būt sarīkojums 10. jūlijā - Imanta Kalniņa diena, ko varētu nosaukt arī par ievadu tradicionālajām Imanta dienām Vecpiebalgā. Bet dienu vēlāk organizēsim Jūras svētkus.

Veselu nedēļu jūlijā atvēlēsim sarīkojumiem, ko organizēs starptautiskā organizācija "Jaunatne ar misiju". Tie būs kristīgas ievirzes, kas sevī ietvers dažādus muzikālus priekšnesumus, pārrunas un sapulces.

Un tad jau būs klāt arī augusts ar galveno notikumu - "Liepājas dzintaru". Tas notiks no 14. līdz 16. augustam. Ir jau sarakstīti un patreiz tiek izskatīti vairāki jaunrades darbi, kas rakstīti speciāli šim notikumam. Īpaši tiek domāts arī par Dzintara vizuālo tēlu. Ja pagājušajā gadā visspilgtākā bija Dzintara zelta nakts, tad šajā gadā jau plānojam īpašu diennakti.

- Vai tomēr šogad jums padomā ir kāds jaunums, kaut kas tāds, kas vēl "Pūt, vējiņos!" nav bijis?

- Mums ir padomā izvērst aktīvu sadarbību ar Liepājas studentu pašpārvaldi. Tajā ir enerģiski jaunieši, kas vēlētos pie mums rīkot gan koncertus, gan diskotēkas.

- Tagad iziesim parkā. Pagājušājā gadā jūs sākāt to apdzīvot un bija daudz ideju, kā to turpināt.

- Patiesībā tas ir ļoti smags jautājums, jo mūsu pilsētā diemžēl trūkst koncepcijas tā attīstībai. Ir jābūt kādam cilvēkam - saimniekam, kas šo darbu vadītu un koordinētu. Nevar strādāt "Pūt, vējiņi!" par sevi, Tenisa klubs par sevi, kafejnīcas par sevi un tā tālāk. Kā uz piemēru, kā vajadzētu strādāt atpūtas parkam, mēs varam paskatīties uz Rīgas Mežaparku, kur cilvēks ieiet veselā kompleksā un pavada tur veselu atpūtas dienu, un viņam nepietrūkst, ko darīt. Bet pie mums nezin kāpēc iedomājas, ka parkā ir vajadzīgas tikai kafejnīcas un ka visi pie mums brauks ēst un dzert. Bet ko viņi darīs, kad būs paēduši un padzēruši? Un, cik ilgi kāds pie mums brauks ēst, ja mēs nedomāsim, kā viņus izklaidēt? Mēs varam pārvērst parku par vienu vienīgu tirdzniecības vietu, tāpēc, mūsuprāt, normāli būtu, ja tiktu panākts līdzsvars starp uzņēmējdarbību un kultūru. Pagaidām mums liek saprast, ka esam kaut kas zemāks par uzņēmējiem, lai gan "Pūt, vējiņi!" un ne tikai mēs, ir tie, kas šiem ēdinātājiem atved klientus. Bet par to ir arī kaut kas jādod pretī. Un te nu mēs konkrēti varētu runāt par tiem daudzajiem bezmaksas sarīkojumiem, kas pie mums notiek. Patiesībā bezmaksas tie ir tikai apmeklētājiem. Mums tie maksā bargu naudu, jo tajā dienā, kad mēs izsludinām kādu bezmaksas sarīkojumu, neviens - ne "Lattelekom", ne "Latvenergo", ne mākslinieki, kas uzstājas, pat ne gružu vedēji, ne arī kāds cits mums rēķinu neaptur. Mums ir jāmaksā par visu. Un tāpēc mums ir jārēķina un jādomā, kur šo naudu dabūt. Šis būtu viens veids, kā kooperēties visiem, kas mēs parkā strādājam. Jo ir jāsaprot, ja tu ko no parka ņem, tad tev viņam kaut kas ir arī jādod. Mūsuprāt, vienreiz visiem, kas "dzīvo" un strādā parkā, ir jāsanāk kopā un par šiem jautājumiem jārunā.

- Jūs sākāt teikt, ka jūtat attieksmi kā pret zemākiem nekā ir, piemēram, uzņēmēji?

- Jā, jo mēs nejūtam, ka mūsu darbs kādam būtu vajadzīgs. Mums pagājušajā gadā daudz pārmeta, ka neesam izmantojuši izdevību un pelnījuši ar tirdzniecību. Bet mēs taču neesam tirdzniecības firma! Ja jau mēs sākam tā rēķināt, tad labi - turpmāk "Pūt, vējiņos!" pirmdienās, trešdienās un piektdienas rītos rīkos humpalu gadatirgu. Tad mēs nopelnīsim naudu un varbūt arī celsimies uzņēmēju acīs - redz, malači, re, kā nopelnījuši! Bet, ko tas nozīmē? Tas nozīmē - Dzintar, pagaidi, visi citi sarīkojumi pagaidiet, mēs savāksim naudu un tad par jums padomāsim. Kad pagājušā gada Dzintarā visi dedzināja svecītes, dziedāja līdzi un raudāja, mēs to visu jau bijām izdzīvojuši, organizējot, un arī tajā brīdī, kad tas notika, mums nebija laika raudāt līdzi, jo mums jau bija jādomā par to, kas visu pēc koncerta sakārtos, kas izvedīs gružus un jāgatavojas nākamajam sarīkojumam. Tajā pašā laikā, ja kādam, kurš lieliski nopelna uz šī sarīkojuma apmeklētāju rēķina, viņus ēdinot un dzirdinot, palūdz arī kaut ko izdarīt, tad pretī ir liels izbrīns, jo es, lūk, jau esmu ieguldījis līdzekļus, lai uzceltu jaunu būdu, kur tirgoties, vai es esmu ielicis jaunas durvis, lai tās būtu vieglāk virināt. No kuras vietas mēs sākam domāt? No savas kabatas. Bet kas notiks, ja mēs arī tā sāksim domāt? Tad mēs uzliksim trīs latus ieejas maksu Pludmales svētkiem. Labi, atnāks pārdesmit cilvēki. Pārējie sēdēs pilsētas centrā kafejnīcās. Piecītis par Līgo svētkiem, jo mēs taču strādājam svētku dienā! Nu nenāks neviens, ja mēs tā strādāsim! Bet, ja nenāks ne uz tenisa laukumiem, ne "Pūt, vējiņiem!", ne stadionu un atrakcijām, tad arī parka kafejnīcām nebūs apmeklētāji. Tāpēc jau ir vajadzīgs šis vienotais komplekss, tāpēc jau tam ir vajadzīgs saimnieks.

- Jums ir arī pludmale un jau pagājušajā gadā "Pūt, vējiņi!" saka to apdzīvot. Kā būs šogad?

- Mums vairs nav pludmales. Kopš pagājušās nedēļas ceturtdienas mums ir beidzies līgums par pludmales apsaimniekošanu. Un šobrīd mēs pat nezinām, vai ir vajadzīgs šo līgumu pagarināt, jo brīžiem mums no tās kreņķu bija vairāk nekā patikšanas. Lai gan mēs godīgi tīrījām un kopām, bieži vien mūs sodīja par katru tur atrast papīru, bet mūsu spēkos nav katram pludmales apmeklētājam staigāt pakaļ. Turklāt atgriezīsimies pie jau sacītā - tāpat kā parkā, arī pludmalē ir jāveido attīstība kopumā un jāveido vienots komplekss.

- Kas vasarā notiks ar "Pūt, vējiņu!" ziemas filiāli - kafejnīcu "Kaste"?

- "Kaste" paliks un turpinās strādāt tāpat kā līdz šim, jo, pirmkārt, tur var garšīgi paēst, bet, otrkārt, tur ir izveidojies savs stabils apmeklētāju loks un viņus mānīt nav mūsu stilā.