Kurzemes Vārds

04:38 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Metalurgu Tautas teātrim 50 gadi

INDRA IMBOVICA

Rītvakar ar O. Preislera "Mazā raganiņa" pirmizrādi Metalurgu kultūras pils Tautas teātris atzīmē savu 50. jubileju. 1948. gads, kad tapa metalurgu dramatiskais kolektīvs, un tā darbības pirmā desmitgade šodien šķiet bezgala tāla un sveša, tādēļ apbrīnas vērti ir tie amatierteātra entuziasti, kuri šeit aizvadījuši vairāk nekā 40 gadus. Kopš 1952. gada uz skatuves dēļiem izauguši un joprojām spēlē trīs aktieri: Arvīds Kreinats, Nora Pakalnišķe un Gaida Mažaika. Šajā kolektīvā pamatā vienmēr darbojušies "Sarkanā Metalurga" strādnieki, vēlāk jau iesaistījās arī ārpusrūpnīcas cilvēki.

Sešdesmitajos un septiņdesmito gadu sākumā metalurgu dramatiskais kolektīvs jau bija izveidojies par vērā ņemamu, stabilu pašdarbības teātri, kad to no Liepājas teātra aktrises Mirdzas Mālkalnes rokām pārņēma tikko atnākusī jaunā spēciāliste ar

Ļeņingradas Kultūras institūta izglītību Daina Kandevica. Tikko bija nodota jaunās, skaistās Metalurgu kultūras pils ēka, ar kuru vecā kluba iemītniekiem saistījās daudz brīnišķīgu ieceru. Daina Kandevica ar amatierteātri strādā jau gadus divdesmit, bet pirmā izrāde, ko viņa iestudēja ar bērnu kolektīvu 1978. gadā, bija "Zaķis lielībnieks". Pirms tam kādu laiku ar bērniem bija strādājis šodien pazīstamais režisors Nauris Klētnieks.

Jubilejas reizē ir vērts atcerēties, ka ar metalurgu amatierteātri savulaik ir strādājuši daudzi režisori: Jānis Lūsēns, visiem pazīstamā komponista vectēvs, kurš tikko no Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa rokām saņēma Triju Zvaigžņu ordeni, režisors un tagad arī rakstnieks Andrejs Migla, vēlākais kinorežisors Imants Krenbergs, tagadējais Vēstures un mākslas muzeja speciālists Reinis Treigūts, Liepājas teātra aktrise, vēlākā Latvijas televīzijas režisore Astra Skrodele, bijušais Liepājas teātra aktieris un režisors Pēteris Vīksne, tagadējā Aizputes Tautas teāta režisore Karmena Austruma un droši vien vēl citi. Tāpat var nosaukt veselu rindu komponistu, kuri rakstījuši mūziku speciāli metalurgu izrādēm un uzvedumiem: Agris Engalmanis, Ēriks Ķiģelis, Ainars Virga, Juris Pavītols, Valdis Aivars un citi. Ne mazāka nozīme ir bijusi sadarbībai ar dekoratoriem jeb scenogrāfiem: Abīnu Dzeni, Gunti Cukuru, Zigrīdu Atāli, Visvaldi Ziediņu... Un galu galā šajā kolektīvā izauguši arī viens otrs profesionāls aktieris kā Agita Gruntmane, Ināra Kalnarāja un Inese Kučinska, te sevis pasniegšanas mākslu apguvuši TV "Dzintares direktore Simona Laiviniece, žurnālists Normunds Kārkls...

Metalurgu pašdarbības teātra zvaiģžņu stunda atnāca 1980. gadā, kas ar Dainas Kandevicas iestudētās Paula Putniņa lugas "U - ū" spožajiem panākumiem prestižajā amatierteātru festivālā "Baltijas rampa", kas togad notika Paņevežā, liepājnieki ieguva Tautas teātra nosaukumu.

Daina Kandevica ar Metalurgu Tautas teātri strādā 18 gadus. Bija laiks, kad katru sezonu tika iestudētas pa trim četrām izrādēm, regulāri notika mazāka un lielāka mēroga skates, amatierteātru svētki, salidojumi. Pēdējos gados situācija un laiks stipri izmainījās, finasiālo problēmu dēļ gadā top vairs tikai viena divas izrādes. Pēdējie iestudējumi ir A.Heingsa "Līgavaiņi" un A.Gala "Ēdenes zaļie lauki", ar pēdējo metalurgieši pērn novembrī tika uzaicināti piedalīties Rīgā kamerizrāžu festivālā. Interesanti, ka pēdejā laikā vērojams amatierteātru zināms uzplaukums. Notiek diferencētas skates, festivāli, svētki, bet nu jau Eiropas valstu amatierteātru kustības apritē, kontekstā un vērtējumā. Un Latvija, tostarp Liepāja, kā zeme ar dziļām teātra mākslas tradīcijām, tajā ieņem savu stabilu vietu.

Tātad rītvakar Metalurgu Tautas teātris svin savu 50 gadu jubileju ar "Mazās raganiņas" pirmizrādi, kurā būs daudz deju, skanēs daudz mūzikas un dziesmas. Režisore Daina Kandevica, skatuves iekārtojumu veikuši tēvs un dēls Leonīds un Nils Sēlieši, komponists Ainars Pūpols, horeogrāfe Aina Apene. Izrādei sekos atmiņu vakars un balle Sveču zālē.