Kurzemes Vārds

14:53 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

LIEPĀJAS JAUNUMI

Izstrādā pilsētas transporta shēmu

Pagājušajā nedēļā trīs liepājnieki - galvenais arhitekts Uģis Kaugurs, "Lindes" autoskolas īpašnieks Arnis Linde un Ceļu pārvaldes inženieris Gints Lasmanis - uzturējās Darmštatē. Šī pilsēta, kā zināms, ir viena no Liepājas attīstības plāna projekta izstrādes dalībniecēm, kas apņēmusies izstrādāt pilsētas transporta paraugshēmu. Šajā darbā iesaistīti arī Darmštates Tehniskās augstskolas studenti, kas izstrādājuši vairākus mācību darbus par šo tematu. Liepājnieku uzdevums bija iepazīties un izvērtēt šos darbus, salīdzināt tos ar pērn savāktajiem statistikas datiem par transporta intensitāti utt. Nākošais posms ir visu darba materiālu apvienošana, lai rezultātā taptu Liepājas transporta shēma.

Eļļas ekstrakcijas rūpnīca šogad varot gūt peļņu līdz miljonam latu

Akciju sabiedrība "Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca" pašlaik strādā bez dīkstāvēm trijās darba maiņās, BNS pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Līdz šim galvenā rūpnīcas problēma bija izejvielu sagāde, taču tagad šis jautājums ir atrisināts. Pašlaik pieprasījums pēc liepājnieku produkcijas ir Krievijā, Polijā un Dānijā. Kirovs Lipmans prognozēja, ka uzņēmums šogad varētu gūt līdz miljonam latu lielu peļņu. Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas šā gada pirmā ceturkšņa peļņa bija 70 tūkstoši latu.

Šogad ostā valda lielāka kārtība

Pagājušā gada beigās caurlaižu režīma kontroli Liepājas ostā pārņēma Transporta policija. Kriminālpolicijas priekšnieks Gvido Buks "Kurzemes Vārdam" teica, ka tagad ostā valda lielāka kārtība. Par to liecinot regulāro un negaidīto pārbaužu rezultāti. Piemēram, naktī uz pirmdienu Transporta policijas darbinieki kopā ar robežsargiem rīkoja kārtējo reidu. Nekādi nopietni pārkāpumi netika reģistrēti. Sastādīti tikai daži administratīva rakstura protokoli. Sadarbība ar robežsargiem turpināsies. Policisti gaklvenokārt nodarbojas ar krimināla raktura likumpārkāpumiem, bet robežsargi kontrolē, kā tiek ievērots pasu režīms, vai uz kuģiem neatrodas nelegālie imigranti.

Prasība pret "Liepājas metalurgu" esot formāla

Kurzemes Apgabaltiesā šodien bija plānots izskatīt SIA "Baltijas metālapstrādes sabiedrības" prasību pret akciju sabiedrību "Liepājas metalurgs" par zaudējumu piedziņu. Tā kā BMS prasība nav precīzi formulēta, tad "Liepājas metalurgs" vakar iesniedza pretprasības pieteikumu. Uzņēmuma Prezidents Kirovs Lipmans ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka BMS prasība ir formāla un parāds jau ir samaksāts. Kurzemes Apgabaltiesa savulaik apstiprināja, ka metalurgi var parādu BMS maksāt valsts budžetam, jo BMS ir parādā valstij, taču pēc kārtējās BMS prasības, šī parādu lieta jāskata vēlreiz, paskaidroja Kirovs Lipmans.

Baiba Kļava apstiprināta par

valsts kultūras inspektori Liepājā

Tikko noslēdzies konkurss uz valsts kultūras inpektora vakanto vietu Liepājā. Konkursam pieteikumus bija iesnieguši desmit kandidāti: bijusī Metalurga kultūras pils direktore Iveta Skurstene, Mākslas koledžas pedagoģe Daina Bute, Liepājas simfoniskā orķestra mūziķis Juris Lakutis, aktrise un Valsts valodas inspekcijas vecākā inspektore Vija Āboliņa, mākslinieks Aldis Kļaviņš, aktrise Dace Lūķe, Pedagoģiskās augstskolas pasniedzēja Iveta Deģe, 15. vidusskolas skolotājs Pēteris Vīksne, Embūtes bibliotēkas vadītāja Jana Rūce un Pilsētas domes Kultūras sektora vadītāja Baiba Kļava. Kopš aizvadītājā gadā, septembrī, Pilētas dome pārtrauca sadarbību ar Lailu Milleri, Liepājā nebija valsts kultūras inspektora. Saiknes ar Kultūras ministriju uzturēja un citus ar šo posteni saistītos pienākumus praktiski pēdējos septiņus mēnešus veica domes Kultūras sektora vadītāja Baiba Kļava, tādēļ labāku kandidatūru, kas orientētos Liepājas daudzšķautnainajā kultūras dzīvē, neatrada. Vakar Liepājā bija ieradušies pārstāvji no Kultūras ministrijas, lai oficiāli parakstītu dokumentus, kas apstiprina Baibas Kļavas kā valsts kultūras inpektores statusu Liepājā.

Apmainījās domām

Namu pārvaldes darbinieku un dažu domes speciālistu vakardienas apspriedi vadīja Dzīvokļu saimniecības pārvaldes priekšnieks A.Šlaits. Viņš pievērsa uzmanību aktuālākām problēmām, pirmajā vietā izvirzot tās, kuras jārisina vasarā līdz apkures sezonas sākumam, tai skaitā, jālikvidē vai jāsamazina debitoru parādi par īri. Apspriedes dalībnieki apmainījās domām par dzīvokļu privatizācijas likuma izmaiņām, gaidāmiem kursiem, kuros gatavos īrnieku īpašumā pārņemto dzīvokļu kopīgas apsaimniekošanas kooperatīvo biedrību darbiniekus, kā arī sociālo māju statusa piešķiršanas nepieciešamību.

Mākslinieks, kura karjeru sagrāva - cūkas

Vakar, Starptautiskajā muzeju dienā, Vēstures un mākslas muzejā notika sarīkojums, kas bija veltīts spožai personībai latviešu glezniecībā - Robertam Stārostam, kurš 1908. gadā dzimis Grobiņas "Dziedoņos". Kā ievadvārdos informēja muzeja galvenais fondu glabātājs un šīs izstādes izveidotājs Jānis Gintners, Liepājas Vēstures un mākslas fondos ir pavisam simts mākslinieka darbi. Savā ziņā par to var pateikties arī ilggadējai Liepājas mākslinieku organizācijas vadītājai, tekstilmāksliniecei Ernai Ošelei, kura pēc R.Stārosta nāves 1958. gadā sekojošai piemiņas izstādei saglabāja kolekcija vienkopus, neskatoties un mākslinieka daudzo radu draudiem un spiedienu. Klātesošajiem par mākslinieku interesantus faktus pastāstīja mākslas zinātnieks Alberts Eglītis. Viņš savā laikā aizstāvēja zinātnisko grādu par R.Stārosta atstāto mantojumu. Ja Rembrants radījis ap 100 pašportretu, tad Stārosts - ap 60, kas ir unikāla pārādība latviešu mākslā. Robertam Stārostam, kuram paredzēja spožu nākotni, mākslinieka karjeru un līdz ar to visu dzīvi sagrāva - cūkas. Gan vācu, gan krievu okupācijas gados mākslinieks atļāvās spītīgi pretoties uzspiestajai ideoloģijai, pamanoties savu iemīļoto glezniecības objektu - cūkas - salīdzināt ar šīs varas rīcību un simboliem.

Nesankcionēts pikets

Vakar pie Pilsētas domes nama sapulcējās neliela piketētāju grupa, lai protestētu pret apkures dārdzību. Šie cilvēki nepārstāvēja nevienu no kustībām vai partijām un neizvirzīja nekādas politiskas prasības. Iemesls šim pasākumam bija tiesas lēmums par kārtējā nemaksātāja izlikšanu no dzīvokļa. Piketa dalībniekus pieņēma Dzīvokļu saimniecības pārvaldes priekšnieks A.Šlaits. Viņš atbildēja uz visiem jautājumiem, tajā skaitā par tarifu apēķināšanas principiem, augstajām apkures izmaksām, pašvaldības funkvcijām šajā jomā, sociālās aizsardzības veidiem un tiesisko pamatojumu. Pēc sarunas piketētāji miermīlīgi izklīda.

"Piemares" saldā nedēļa

Aizvadītās nedēļas nogali un šīs sākumu "Piemares"dokeri nodēvējuši par saldo, jo gandrīz vienlaicīgi uzņēmuma piestātnēs piestājuši divi kuģi ar cukura kravām no Rietunmeiropas. "Volga 35" atvedis 4200 tonnas saldā produkta, bet "Volga Balt 104" - 3000 tonnu. Prece adresēta pasūtītājiem Uzbekijā, tāpēc to no kuģu rūmēm pārvieto vagonos. "Piemare" direktors Uldis Meldrājs teica, ka tāds gadījums, kad vienlaicīgi jāizkrauj divi kuģi ar cukuru vēl nav piedzīvots. Bez tam tūlīt pienācis arī sūtījums ar cementu, kas arī jāapkalpo piemariešiem.

Liepājnieki satiekas Šlokenbergas pilī

Aizvadītajā piektdienā Tukuma rajonā Šlokenbergas pilī notika teorētiski praktiskā konference "Memoriālā kultūra Latvijas valsts astoņdesmit gados". To rīkoja Dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības biedrība, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija u.c. organizācijas. Konferencē piedalījās arī Liepājas pieminekļu inspektors Gunārs Silakaktiņš, viņa kolēģe Liepājas rajonā - Maija Irbīte, kā arī pilsētas Kapu pārvaldes priekšnieks Uldis Stelmakers ar saviem darbiniekiem un Rucavas pagasta pārstāvis. Arī starp referentiem bija viens liepājnieks - Ģirts Burvis, kura uzstāšanās temats bija "Sabiedriskais piemineklis, monuments, memoriāls šodienas tēlnieka skatījumā". XX gadsimta Latvijas vēsturi un tās memoriālus vēsturnieka skatījumā savukārt izvērtēja mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. Pēc interesantām teorētiskām diskusijām konferences viesi apskatīja Tukuma puses kapsētu memoriālus. Starp citu, konference noritējusi ar Liepājas simfonsikā orķestra mēģinājumu fonā, kurš gatavojies Šlokenbergā paredzētajam Imanta Ziedoņa jubilejas koncertam.

Visi liepājnieki iekļuvuši "Olgas disenītes " finālā

Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, Mazajā Ģildē, risinājās "Olgas disenītes" pusfināls, kurā no Liepājas piedalījās "Laumas" kluba dejotāji un dziedātāji: "Flintstoni", Irinas Vinvalkas un Svetlanas Putilovas vadītās deju grupas, dziedātājas Liene Blauzde un Evelīna Ņejvmeržicka. Ap 250 dalībnieku konkurencē liepājnieku vārds skanēja nemitīgi, jo pilnīgi visi mūsējie iekguva tiesības piedalīties finālā, kas notiks 7. jūnijā Saulkrastu estrādē. "Laumas" kluba dziedātāji un dejotāji atgriezās mājās ar daudzām skaistām balvām, kuras bija dāvājuši firmas "Ibero", "Cido", "Franču stikls", "Fazer", "Internet Apollo", "Pentel", "Nivea" un "Lego".

Sēnīšslimība - civilizācijas kaite

Septiņi mūsu pilsētas ginekologi piedalījās konferencē, kurā tika runāts par vienu no mūsdienu aktuālām slimībām - sēnīti. Ārsti to tāpat kā daudzas citas nosauca par mūsu gadsimta jeb civilizācijas slimībām. Tās rodas dažādu iemeslu dēļ - no medikamentu lietošanas, stresiem, partneru maiņas, pat jaunām higiēniskajām paketēm un daudzkā cita. Šīs slimības gan nav lipīgas, taču tās sievietēm izraisa diskomforta sajūtu un neārstētas var radīt arī nopietnus iekaisumus. Arī Liepājā ir visas iespējas tās diagnosticēt un ārstēt. Kā sacīja daktere Ingūna Romāne, ja slimība ir atklāta pašā sākuma stadijā, pietiek ar īsu ārstniecības kursu, bet vēlāk tie var būt jau vairāki mēneši. Statistika rāda, ka 65% sieviešu vismaz reizi mūžā ir slimojušas ar sēnīšslimību, bet 15% no tām šī slimība ir jau hroniska, tāpēc dakteri aicināja sievietes jebkuru problēmu gadījumā meklēt ārsta palīdzību, jo šobrīd ir pieejami ļoti efektīvi medikamenti šīs slimības ārstēšanai.

Labākais cilvēces izgudrojums

Tieši šāds - ne vairāk un ne mazāk - bija runu temats, ko sestdien teica Baltijas Krievu institūta Liepājas filiāles audzēkņi. Četrpadsmit pretendentiem, kuru vecums bija no 15 līdz 25 gadiem, uz labākā oratora titulu piecu minūšu laikā bija jāpārliecina žūrija un skatītājus, ka viņu izvēlētais priekšmets tiešām ir pats, pats? Par uzvarētāju tika atzīts pirmā kursa stundents Staņislavs Kokšarovs. No viņa daudz neatpalika arī meitenes - Natālija Muravjova un Irina Bogdanova, kuras dalīja otro vietu. Bronzas medaļu ieguva Aleksandrs Borisogļebskis, kurš šogad beidz 2. vidusskolu.