Kurzemes Vārds

13:53 Otrdiena, 15. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mainīgs mākoņu daudzums

Liepājas sporta vasarā

EDGARS LŪSĒNS

Maijs Liepājas sportā tradicionāli ir laiks, kad tiek pielikts punkts un izvērtēts ziemas sezonā iespētais, kā arī laika sprīdis, kad tā pa īstam apgriezienus uzņem vasaras sezona. Arī šis gads nav izņēmums, taču šoreiz mēģināsim prognozēt, uz ko tad īsti gada siltākajos mēnešos var cerēt mūsu pilsētas sports, fiziskā kultūra, un kādā kārtībā vai, tieši otrādi, pamestībā atrodas pilsētas sporta bāzes.

Sporta daudzšķautņainie pretpoli

Par mūsu pilsētas sporta simbolu neapšaubāmi var uzskatīt futbolu, kaut arī Liepājas komanda pēc neatkarības atgūšanas valsts čempionāta medaļas tā arī nav izcīnījusi. Tomēr savulaik vienam no labākajiem "Daugavas" pussargiem Jurijam Popkovam izdevās mūsu pilsētā ar trenera zizli iejāt baltā zirgā, jo viņš sportiskā ziņā pāris mēnešu laikā paveica to, ko nespēja Liepājas vadošie speciālisti un Latvijas izlases galvenais treneris - aizvest mūsu pilsētas futbolu līdz Eiropas kausiem. Jāatzīmē, ka šoreiz šīs tiesības pirmo reizi izcīnīja pats Liepājas klubs, jo, ja atceramies, tad 1995.gada Eiropas kausa ieguvēju kausa izcīņā liepājnieki startēja, pateicoties tam, ka mūsu pilsētā pierakstījās Rīgas DAG. Nebūtu gan pamata tūlītējai eiforijai, jo pagaidām krietni biežāk līdzjutējus apmierina rezultāts nekā komandas spēle, tāpat arī nevar nepieminēt, ka vienības pamatsastāvā kaimiņzemes pārstāvju ir krietni vairāk nekā valsts pamatnācijas puišu, uz ko Liepājā allaž ir reaģējuši īpaši jūtīgi. Taču gan vārdi, gan darbi liecina, ka Popkovs ir apņēmības pilns radīt komandu, kas grib cīnīties, un tieši tas visvairāk nepieciešams skatītājam. Nav mazsvarīgi arī tas, ka "Liepājs metalurga" veidolā komanda guvusi līdz šim nopietnāko un stratēģiski vistālredzīgāk domājošo atbalstītāju, ko apliecina gan jaunatnes futbola komandu veidotā piramīda, kura visā savā krāšņumā būs redzama jau rīt, kad notiks Bērnu futbola svētki. Katrā ziņā, ja "Liepājas metalurgs" atbilstošā līmenī spēs sakārtot stadionu, un tas ir rūpnīcas goda un cieņas jautājums nu jau, atļaušos apgalvot, valsts līmenī, tad augustā mūs gaida nozīmīgākais brīdis visā deviņdesmito gadu Liepājas sportā, jo mūsu futbolisti savā laukumā debitēs Eiropas kausa izcīņā.

Var jau apskaust futbolistus, ka viņiem dotas iespējas, lai sasniegtu rezultātu, tomēr tajā pašā laikā sliecos apgalvot, ka sporta karaļa pārējais galms ir ja ne gluži ar ubaga tarbu ķešā, tad krietni noplucis gan, jo parējās vasaras sporta aktivitātes ir galvenokārt saistāmas ar jauniešu sacensībām, kamēr, godīgi paskatoties taisnībai acīs, jāatzīst, ka pieaugušo kārtā, Liepājai nav iemesla cerēt uz augstvērtīgiem sasniegumiem olimpiskajos sporta veidos.

Pavisam caurām pastalām mūspusē klibo sporta karaliene vieglatlētika, kas izdzīvošanas alkās mazcerīgi turpinājusi ķepuroties pēc krievu laiku sistēmas sabrukšnas, bet spēka piecelties tā arī nav atradusi. Neceļas roka pārmest jauniešiem, kuri beidzot skolu saka ardievas sportam, nebūdami pārliecināti par veselības un brīvā laika ieguldījumu nopietnos nolūkos savā bērnības hobijā. Taču, ja par labāko vīru pilsētas vieglatlētikā saucams puisis, kurš pēc biznesa lietu kārtošanas līdz ar krēslas stundām atnāk sava prieka pēc izkustēties, lai sacensībās uzlektu pāris centimetrus virs diviem metriem; ja labākā vieglatlēte ir jaunkundze, kas par desmit sekundēm atpaliek no vēl gadu iepriekš uzstādītā personīgā rekorda, tad diezin vai var uzskatīt, ka organizatoriskajā un metodiskajā jomā šis darbs uzskatāms par apmierinošu. Tajā pašā laikā nevar arī nepamanīt, ka sporta karaliene vajadzīga vienīgi tiem bezmaz uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmajiem entuziastiem, kas varonīgi palikuši uzticīgi sporta karalienei.

Blakus vieglatlētikas sektoriem esošajos tenisa laukumos stāvoklis ir maķenīt cerīgāks, un likumsakarību šeit var meklēt arī tajā faktā, ka šo sporta veidu akceptē arī to bērnu vecāki, kas nepārtiek tikai no iztikas minimuma vien. Kaut arī jāatzīst, ka sporta skolas direktora Imanta Andersona vadītajā monarhijā treneri nestrādā tikai ar muti vien. Jā, tenisisti zvaigznes no debesīm negrābj, un vismaz pāris tuvākajos gados pie medaļām valsts čempionāta mūsējie tiks vienīgi tajā gadījumā, ja nespēlēs ārzemēs startējošie rīdzinieki vai no mācībām Amerikā atvaļinājumā dzimtajā pusē iegriezīsies Andrejs Koļesins un Anžela Žguna, tomēr jau otro gadu pēc kārtas liepājnieki kļūst par Latvijas jaunatnes izlases dalībniekiem, kas zinot konkurenci valstī un tenisa ziemas sporta bāzes trūkumu mūspusē nav nemaz tik maz. Savukārt Andersona komandas godkāri pilnībā apmierina fakts, ka liepājnieki spēj sarīkot Eiropas Tenisa asociācijas papīros ierakstītu jauniešu turnīru, kuru dalībvalstu skaits ir vislielākais no visiem gada garumā mūsu pilsētā notiekošajiem sporta sarīkojumiem. Tā kā šogad turnīrs guvis tiesības labākajiem piešķirt arī reitinga punktus, var pieļaut, ka sacensību ģeogrāfiskais mērogs kļūs vēl plašāks.

Uz organizatoriskiem lauriem nevar pretendēt peldētāji, tomēr sportiskā ziņa Grodzicku dinastijas aktivitātes paģēr sportiskajā ziņā likt vismaz vienlīdzības zīmi ar tenisistiem. Savas mātes uzraudzībā peldošais Andrejs ir spicē Latvijas junioru konkurencē un cer arī uz godalgām pieaugušo čempionātā, viņas pēdās iet brālis Vladimirs. Abi brāļi ir pārliecinoši kandidāti uz piedalīšanos Pasaules jauniešu sporta spēlēs, kas jūlija vidū notiks Maskavā. Dažs no pašmāju sporta speciālistiem gan skeptiski vīpsnā par Krievijā paredzēto jaunatnes sporta forumu, piedēvējot tam padomiskā garā sakāpinātu reklāmas pompozitāti, tomēr ,krievu televīzijas kanālos vērojot sagatavošanās darbus ar paša galvaspilsēta mēra Jurija Lužkova aktivitātēm un pievēršot uzmanību reklāmas sauklim, ka savu līdzdalību apstiprinājuši vairāk nekā simts valstu sportisti, nesliecos piekrist tēzei, ka sacensības Maskavā uzskatāmas par sētas mačiem.

Pavisam noteikti par vasaras un gada nozīmīgāko startu Maskavu nosaukuši Liepājas cīkstoņi. Trīs puiši džudo un trīs jaunekļi sambo no mūsu pilsētas Kompleksās sporta skolas būs Latvijas pirmie numuri šajās cīņas sporta veidu sacensībās Krievijas galvaspilsētā. Tomēr vairāk nekā pudu sāls uz bezmaz visu Eiropas valstu cīņas paklājiem apēdušais liepājnieku treneris Vaclavs Jažēvičs šoreiz visai piesardzīgi vērtē savu audzēkņu izredzes, bilstot, ka konkurence pasaules jaunatnes sporta spēlēs var būt sīvāka nekā kontinenta jauniešu meistarsacīkstēs šajos sporta veidos. Tāpēc Jažēvičs būtu priecīgs ja un no viņa puikām par godalgām spētu pacīnīties Māris Spilve.

Pavasarī aizvainoti par publikācijām mūsu laikrakstā bija Liepājas boksa treneri, bilstot, ka nepiedalīšanās valsts čempionātā šajā pilsētai tik tradīcijām bagātā sporta veidā vēl nav iemesls panikas celšanai un traģēdijas inscinēšanai. Fakti patiešām pieļauj, ka kabinetos, kur vārās boksa politika, Liepājai patiešām ir sava teikšana, jo Andrejs Trocenko ir Latvijas boksa federācijas prezidents, diemžēl ringā, kur runā meistarība, šī situācija ir, maigi izsakoties, nedaudz savādāka. Pēc tam, kad liepājniekiem nebija pārstāvju nevienā svara kategorijā valsts galvenajās sacensībās, neviens no Liepājas jaunajiem bokseriem, kā apliecināja Latvijas boksa federācijas valdes loceklis Nikolajs Janovičs, neuzvilks cimdus arī Eiropas jauniešu meistarsacīkstēs, kas šoreiz turklāt notiks pašu mājās - Jūrmalā. Tas nozīmē tikai to, ka nevienā no svara kategorijām mums pagaidām nav sava pirmā numura Latvijā, un riskēšu prognozēt, ka pat visskurpulozākie statistiķi dabūtu nopūlēties melnu muti, lai atrastu šādas, teiksim, apstākļu sakritības visā Liepājas boksa vēsturē. Taču organizatoriskā rosība un apņēmība pagaidām vēl pieļauj, ka šai tukšajai sezonai boksā varētu sekot arī veiksmīgāki periodi, kaut reālais pamatojums šai versijai pagaidām ir vienīgi Viktora Travina iesaistīšana vienā no Latvijas junioru izlases kandidātu treniņnometnēm.

Tuvāko nedēļu laikā izšķirsies arī vīru basketbola liktenis Liepājā, taču šī problēma ir pārāk komplicēta, tāpēc jāpagaida, kad groza bumbas šobrīd neatšķetināmi piņķerīgajā rēbusā paliks mazāk nezināmo, un tad par to stāstīsim plašāk.

Arī vingrošanai vasara ir pieklusuma brīdis un Liepājai nebūs savu pārstāvju jau pieminētajā Maskavas sporta forumā, kaut arī jau nākošai sezonai būtu jādod atbilde, vai par līderi augoša Ilze Rence patiešam attaisnos viņai avansā dāvātas uzslavas, jeb arī samierināsies ar mūžīgi talantīgās un perspektīvās statusu. Bez tam vairākas vingrotājas arvien vairāk savu talantu velta uz nopietna sporta veida statusu arvien skaļākas pretenzijas izsakošai aerobikai.

Pagaidām gan aerobika ir turpat, kur tās radinieki - kultūrisms, spēka trīscīņa, minigolfs, ūdensmotosports, raķešu modelēšana. Katrā no tiem ir liepājnieki, kas ir vadošās pozīcijās arī Latvijā, taču šo veidu nianses ir pārāk savrupas no lielā sporta pasaules, lai tos varētu piemērot lielā sporta olektei.

Fizkultūra gozējas aizvējā

Ja vēl ziemā dažs gausāks liepājnieks var pavaidēt pa sporta bāzes nepieejamību viņa kustētieskāri, tad vasarā var atrast nodarbošanos ikvienam dvēseles noskaņojumam, jo katrs, kam ir vēlēšanās var spēlēt tenisu futbolu, basketbolu, volejbolu brīvdabas laukumos, bet vingrošanai un skriešanai par pludmali labāku vietu grūti iedomāties. Arī par sacensību trūkumu nav iemesla žēloties, jo dažnedažādi svētki seko viens pēc otra. Jāpiemin jau fiksētais vērojums, ka šajos masu pasākumos savā ampluā jūtas arī pilsētas Fiziskās kultūras un sporta dzīves darbinieki, kas nodrošina šiem sarīkojumiem itin labu organizatorisko līmeni. Domājams, ka maijā uzsāktās aktivitātes nenorims visu vasaru, bet par kulminācju var kļūt gan "Bruģa bumbas" posms ar dzīves vitalitāti izstarojošo Marisu Bernātu galvenajā lomā, gan Pludmales svētki ar astoņu Latvijas labāko pludmales volejbolistu pāru piedalīšanos.

Stadionu spožums un posts

Par sporta būvēm runājot, šobrīd neapšaubāmi daudz aktuālāks par sākto ledus halli un pagaidām vēl tikai projektēto basketbola zāli ir "Daugavas" stadions, kur mēs visi ceram sagaidīt Eiropas kausu sacensības. Nenoliedzami, vēl tagad daudziem kremt pirms trijiem gadiem piedzīvotais pazemojums, kad Liepāja nespēja sakopt savu galveno sporta bāzi civilizētās pasaules minimuma atbilstošam līmenim, un mūsu futbolistiem pat ar igauņiem nācās spēlēt Rīgā pie pustukšām tribīnēm. To, ka šīs prasības nav nekas ārkārtējs un neizpildāms pēc tam apliecināja daugavpilieši. Liepājā šobrīd ir savesta kārtībā tiesnešu istaba un uzbūvēta loža goda viesiem. UEFA izstrādātie noteikumi ir ļoti detalizēti, taču, saprotamā valodā runājot, lai "Daugavas" stadionā varētu notikt Eiropas kausu spēles, šeit vēl nepieciešami plastmasas krēsli tribīnēs, labierīcību modernizēšana un mūsdienīgu darba apstākļu nodrošināšana masu medijiem. Futbola kluba "Liepājas metalurgs" direktors Aleksandrs Ragoza "Kurzemes Vārdam" solīja, ka nākošās nedēļas sākumā viņš būs gatavs runāt par konkrētiem darbu izpildes datumiem. Tikko šī saruna notiks, to publicēsim.

Kaut bija zināmas bažas par "Baltikas" stadiona likteni, tomēr tas strādā, un tur spēlē mūsu pilsētas labākās futbola komandas dublieri, kas savukārt tāpat kā daudzi jaunie kājbumbas censoņi trenējas "Liepājas metalurga" stadionā. Rosība notiek arī "Daugavas" stadiona rezerves laukumā, savukārt galvenajā laukumā visi spēki veltīti futbolam, un tas nozīmē, ka vieglatlētiem pagaidām nav pat teorētiskas cerības uz sektoru modernizāciju. Savukārt saviesīga rakstura pārmaiņas gaidāmas tenisa laukumos, kur plānots uzbūvēt kluba kafejnīcu.

Taču tajā pašā laikā kā izteikts kontrasts šīm vairāk vai mazāk veiksmīgi funkcionējošām bāzēm ir "Olimpijas" stadions. Domājams, aizsaules stadionos sportojošās Liepājas slavenības savās mūža mājvietās apgrieztos uz otriem sāniem, ja redzētu to postažu, kas ar katru gadu kļūst lielāka vietā, kur rakstītas spožākās mūsu pilsētas sporta lappuses. Fiziskās kultūras un sporta nodaļas vadītājs Aivars Sveilis pauda ziņu, ka šī varētu būt viena no basketbola halles celtniecības vietām, taču nav noslēpums, ka pilsēta šo būvi labprātāk redzētu slejamies 6.vidusskolas tuvumā. Kas notiks gadījumā, ja īstenosies otrais variants? "Tad "Olimpija" paliks tāpat gaisā karājoties, kā līdz šim," godīgi atbild Sveilis. Īstenībā tas nozīmē, ka stadions pārtaps par piedrazotu un pilsētas pašcieņu pazemojošu gruvešos aizaugošu pļavu, kur pilsētas sporta vēstures apzinātājiem vai tās nu jau nosirmojušajiem veidotājiem atliks vien bezpalīdzīgi nopūsties par to, kā tā paiet pasaules godība.