Kurzemes Vārds

20:19 Ceturtdiena, 9. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada aitkopības pēdējais mohikānis

Pēteris Jaunzems

Aitas "Kūmās" ir palīgnozare un vaļasprieks

Bijušais kokapstrādes uzņēmuma "Kurzemes priede" direktors Āris Grāmatiņš paralēli komercdarbībai nu jau vairākus gadus nopietni pievērsies arī lauksaimniecībai. Tadaiķu pagasta zemnieku saimniecības "Kūmas" mājas atrodas netālu no Liepājas pilsētas, Aizputes šosejas malā, gleznu birztaliņu ielokā, kur koki tās pasargā no visiem šerpākajiem vējiem.

Saimnieks diezgan vērienīgi nodarbojas ar graudkopību, audzē kartupeļus, kāpostus un iekārtojis arī dravu, kurā ir 35 bišu saimes. Kā vienu no palīgnozarēm Grāmatiņa kungs izvēlējies aitkopību. Viņš ir palicis vienīgais cilvēks rajonā, kurš vēl tur diezgan prāvu astoņdesmit Latvijas tumšgalvaino aitu ganāmpulku un nepiekrīt plaši izplatītajam viedoklim, ka šī nozare ir galīgi nerentabla un spēj nest tikai zaudējumus. Gluži pretēji "Kūmu" aitaudzēšanas pēdējais mohikānis apgalvo, ka viņam šī aizraušanās esot gandrīz kā hobijs, jo nekādas galvassāpes nesagādājot un vienu otru latu pat ienesot. Tuvākie kolēģi aitkopībā gan Grāmatiņam dzīvojot tikai Saldus rajona Blīdenē.

Laika saimniekam ganāmpulks neprasa daudz

Pamudinājumu nodarbei devis tas, ka saimniecībai pieder daudz tādas zemes, kas zemkopībai nav īsti piemērojama. Krūmāji, meži, grāvmalu ieloki, kur zāli nav iespējams izmantot pat pļaušanai. Tad nu pienākumu to noēst viņš uzticējis aitām. Mīkstvilnas devējas bez iebildēm patērējot arī kāpostu pārpalikumus, sīkos kartupeļus un to mantību, kas paliekot pāri pēc graudu izvētīšanas.

Tīrumiem neizmantojamo zemi Āris Grāmatiņš no pārējām platībām atdalījis ar žogu. Aitas šādos aplokos jūtoties kā paradīzē un nevienam tās neesot jāuzrauga. No kūts saimnieks aitas izlaižot 15.aprīlī, bet pajumtē ganāmpulks, veco aitu vadīts, atgriežoties novembra vidū. Vasaras mēnešos aitas noēdot pamežā ne tikai zāli, bet arī visus kārklus un citus sīkos kociņus, izņemot alkšņus, kas tām šķietot par rūgtiem.

Rūpes par ganāmpulku aprobežojoties ar siena nodrošināšanu ziemas mēnešiem. Lopiņi esot veselīgi, neslimojot un aitas no pārējā ganāmpulka jānorobežojot tikai jēru dzimšanas laikā. Kad tas noticis, katram gadījumam, lai neizraisītos kāda sērga, mazos jaunpienācējus jāsapotē pret slimībām.

Kur aitas, tur cirpēji un šašlika cienītāji

Vilnas cirpšana jeb, kā Grāmatiņa kungs saka, aitu izģērbšana viņam nekādas problēmas neradot. Savulaik, ciemodamies zviedru zemē, viņš iegādājies kārtīgu elektrisko šķēri. Lietpratējs no Vecpils, kur savulaik aitkopība bija plaši izvērsa, cirpšanas laikā atbraucot uz "Kūmām" un, efektīgi pielietojot saimnieka tehniku, divu dienu laikā visa vilna pārceļojot no aitu mugurām maisos. Atliekot cirpumu vien nogādāt uz Pāci pie Valdemārpils Talsu rajonā. Tur joprojām vēl, neraugoties uz aitkopības katastrofālo sašaurināšanos valstī, darbojas pārstrādes cehs. Pārstrādes gaitā iegūto dziju Grāmatiņa kungs novietojot uz letes savos veikalos. Gada laikā to tur liepājnieki viņam izpērkot.

Aitaudzētājs sola, ka ganāmpulku paplašināšot līdz simts aitām, labprāt viņš tumšgalves turētu vēl lielākā skaitā, taču tam nepietiekot ganību. Par to, ka tā tas patiešām ir, pārliecinājāmies paši, jo redzējām, ka vietumis Āra Grāmatiņa meži atgādina dižkoku parkus, zem kuriem neaug pat zāle. Saimnieks sacīja, ka uzņēmīga darbošanās pati bieži vien visas problēmas atrisinot. Tā viņš sākumā esot bažījies, kur liks daudzos aunus. Taču izrādījies, ka Liepājā apgrozās pietiekami daudz dienvidnieciski melnīgsnēju vīru, kam šašliki esot dzīves nepieciešamība. Viņi arī notiesājot Grāmatiņa kunga aunus. Un, lai tas varētu notikt, īpašniekam prece nemaz nav jāved uz tirgu. Patērētāji paši jau ielāgojuši ceļu uz "Kūmām" un tiklīdz tiem tuvojoties kāds ievērojamāks notikums vai dzīves jubileja, esot klāt kā saukti. Aitaudzētājs uzskata, ka Liepājas SEZ izveidošana arī viņa biznesu sekmēšot, jo Kaukāza dēli mīļuprāt apgrozoties šādā vidē.