Kurzemes Vārds

07:25 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Paspēt līdzi pavasarim

LĪVIJA LEINE

Tik pēkšņi kā šopavasar reti kad atnāk vasara. Pēkšņi viss plaukst un zaļo. Skat, ievu kupenas dažās dienās izkusušas, vēlās tulpes, kam nu tik vajadzēja plaukt, jau pārziedējušas, ziemas ābeles birdina baltas ziedlapiņu sniegpārslas, ceriņi vakara nokrēslā uzvēdī pēdējo atvadu dvašu, vēl tikai vecais kastanis deg baltām svecēm kā eglīte Ziemassvētkos. Steidzīgāki nekā citgad arī tīrumi. Rudzu zelmenī stiebri tūlīt tūlīt saulei rādīs vārpas. Kartupeļu vagas čakli silda bumbuļus rudens perējumam. Pļavu zāle brūnaļām un raibaļām līdz ceļiem. Viss, kas notiek saskaņā ar dabu, notiek ātri, raiti.

Kāpēc cilvēks nevar tā - vienā dienā atraisīties no ziemas un ziedēt priekā un saskaņā? Vecās sāpes, vecos aizvainojumus, vecās domas nevar novilkt kā ziemas drēbes un noglabāt?

Mums pārāk daudz pāri darīts? Mūsu vēsture - ar kariem, ar okupācijām, ar svešām bendēm, kas pa mūsu zemīti bradājuši, pret mums bijusi nežēlīga? Viss - tiesa. Bet vai pati daba mūs nemāca tam pāri tikt? Nespējam?

Šī dieniņa, tij dieniņa,

Aiziet visas mūžiņā;

Ļauna diena, tij dieniņa,

Tij paliek atmiņāi, - saka tautasdziesma, atgādinādama, ka šī nav tikai šodienas problēma.

Nav naudas? Rūgtums. Nav darba- ļaunums pret pārmaiņām valstī, pret visu pasauli. Bet izlīst tas nereti pār tuvinieku galvām. Un strīdi un slikts garastāvoklis zeļ un kuplo ģeometriskā progresijā, ātrāk un vairāk kā vārpata vagās.

Bet kam cilvēks visvairāk nodara pāri, ļaunumu sevī paturēdams? Psihologi, psihoteraipeti, kam mūsdienu cilvēks sāk uzticēties arvien vairāk, saka: negatīvas emocijas cilvēku izārda, nogalina kā personību.

Drīz nāks Jāņi, laiks, kad atkal pāršķirstīsim tautas dziesmu krājumus, lai kaut reizi gadā sev atgādinātu, ka cienām to pūru, ko senči mums atstājuši. Vai bez tradicionālajām šo svētku dziesmiņām pamanīsim arī tās, kurās senlatvieši smēlās spēku ikdienai?

Nu re, kā te:

Labāk dziedu nekā raudu,

Lai raud mana ļauna diena,

Lai raud mana ļauna diena,

Aizkrāsnēi gulēdama.

Gudrības kvintesence. Daudzu gadsimtu gaitā uzkrātā pieredze.

Mums tā vairs neder?

Nule kā redakcijā bija iegriezusies Irina Tīre. No vienas šķautnes viņu vērtējot, fotomāksliniece. Kultūras cilvēks. Slavenā Igo māmiņa. No otras - cilvēks, ar visām cilvēciskajām sāpēm un likstām, kādas vien ir cilvēkam, kam jāpārtiek no pensijas un jāmaksā tie paši komunālie maksājumi kā citiem, kam mīļi mazbērni, kas mēdz slimot, kam visi tie paši ikdienas pārdzīvojumi, birokrātiskas lietas kārtojot, kas citiem, utt.

Lai ne tikai sev, bet arī citiem, kas ik pa brīdim jūtas no ikdienas likstām apmulsuši un noguruši, padarītu dzīvi vieglāk panesamu, viņa pie sevis mājās aicina dzejniekus, mūziķus, cilvēkus, kam tas, ko sauc par kultūru, palīdz pārkāpt ikdienai. Tā ir viņas dziedāšana. Man tas palīdz visam tikt pāri, viņa saka. Tas ir tas laba vārda, laba darba suģestējošais spēks, kas var pacelt un atbrīvot domas un dvēseli no smaguma.

Mums nav laika labam vārdam otram, nav laika labam darbam? Nav spēka mierīgi, nosvērti, apceroši novērtēt to, kas ap mums un mūsos notiek? Mums nav paziņu lokā ne mūziķu, ne dzejnieku? Bet varbūt nemaz nevajag tik daudz? Varbūt der cita recepte? Tā, ko lieto "Optimisti", iedami kopt pilskalnus, parkus, vietas, kas nevienam it kā nepieder, bet var priecēt ikvienu. Varbūt der pie sava loga kādu neredzētu puķi iestādīt? Kaut vai vecmāmiņas flokšus apravēt? Lai arī kā neticam, bet košs zieds, kas, starp nevaļas brīžiem apmīļots, būs izplaucis, spēj atstarot to gaišumu, ko cilvēks pats savā dvēselē ikdienā citkārt pat nepamana.

Dzīvot saskaņā ar dabas ritmiem šodien visai grūti. Tam vienkārši nepakļaujas mūsu dzīves civilizētie ritmi un steiga. Taču samērot, salīdzināt tautasdziesmu līdzsvaroto pasauli ar mūsdienu buksējošo haosu var vienmēr. Ja tikai ir vēlēšanās. Un iekšēja nepieciešamība. Nepieciešamība uzveikt ļauno dienu. Ļaunumu vispār. Vajadzība pārspēt ļaunus ļaudis un ļaunus vārdus. Ar labo sevī.

Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,

Es tavās pēdiņās,

Nelaid mani to celiņu,

Kur aizgāja ļauna diena,

Kur aizgāja ļauna diena,

Kur tie ļauni ļaudis gāja.

Ir tautas, kam sāpju kults ir mentalitātes sastāvdaļa, kas kļuvis par vienojošo elementu savas identitātes apzināšanā. Arī latviešu tautai daudz pāri darīts. Bet viemēr, cauri gadsimtiem, tā spēku smēlusies nevis sāpēs, nevis atriebes alkās, bet spējā pacelties šim jūtām pāri, neielaist ļaunumu sevī, darīt labus darbus, teikt labus vārdus, kopt savu - latvisko esību.