Kurzemes Vārds

02:54 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Svētkiem - savu "odziņu"

Aiva Lapiņa

Aizvadīto pēdējo pavasara mēnesi - maiju rajonā varētu nodēvēt par svētku mēnesi, jo nedēļas nogalēs notika dažādi sarīkojumi: sagādājot prieku māmiņām un vecmāmiņām skolās, bērnudārzos, kultūras namos rīkoja Mātes dienai veltītus koncertus un vecmāmiņu šovus; dažviet kultūras namos notika pagasta amatierkolektīvu atskaites koncerti, lai parādītu, kas paveikts gada laikā; atzīmējot mācību gada noslēgumu, skolās un bērnudārzos rīkoja koncertus, ballītes un pārgājienu, ekskursiju dienas. Notika vairāki rajona mēroga sarīkojumi - bērnu un skolēnu teātra svētki, rajona bērnudārzu svētki u.c. Aizvadītajā sestdienā Aizputē, Misiņkalna estrādē, uz XXII Vispārējo latviešu dziesmu un XII Deju svētku ieskaņas koncertu "Ceļā uz Dziesmu svētkiem" pulcējās rajona koristi un dejotāji. Pirms pāris nedēļām notika Priekules pilsētas svētki un Durbes 105 gadu jubilejai veltītie svētki, aizvadītajā sestdienā - Grobiņas pilsētas svētki.

Mēnesis it kā aizvadīts vienos priekos... "Kam nu svētki un prieki, kam darbs," droši vien nodomā kultūras darbinieki un citi sarīkojumu organizētāji, jo tikai viņi vien zina, cik daudz izdomas, enerģijas, prasmes sabalansēt dažādu cilvēku intereses (kas patīk vienam, nepatīk citam), līdzekļu un mākas tos dabūt nepieciešams, lai pasākumi kļūtu par īstiem svētkiem, kuros ļaudis tiešām var atpūsties, smelties enerģijas, satikt cits citu, baudīt svētku sajūtu. Ja tiek vēstīts, ka notiks deju kolektīvu, koru vai citu amatierkolektīvu koncerts, vai arī kādi "tematiski" svētki (teātru, sporta dejotāju, bērnudārzu u.tml.), tad lielākajai daļai sarīkojumu organizatoru ir skaidrs, kas un kā darāms, lai viss notiktu "līmenī", arī potenciālie svētku dalībnieki un skatītāji jau var prognozēt, ko no šī pasākuma var sagaidīt. Šāda veida sarīkojumi parasti ir svētki kādai noteiktai ļaužu, lielākai vai mazākai domubiedru grupai.

Pēdējos gados rajonā vairākās vietās tiek veidota jauna tradīcija - rīko pilsētas svētkus vai kādas ielas svētkus, tādējādi cenšoties radīt svētkus visiem pilsētas iedzīvotājiem. Aizputē bijuši vēsturiskās Kuldīgas ielas svētki un pašas garākas pilsētas ielas - Kalvenes ielas svētki. Augustā būs Pilsētas svētki, atzīmējot Aizputes 750 gadu jubileju. Grobiņā Pilsētas svētki, kas notika aizvadītajā sestdienā, tika rīkoti jau ceturto gadu. Atzīmējot Priekules 70 gadu jubileju, ziemā tur notika dažādi sarīkojumi, taču pasākumu ar atrakcijām un citām jautrām izdarībām ielās iecerēja rīkot maijā - siltākā laikā. Pirms pāris nedēļām iecerētais sarīkojums notika, tiesa, citādā formā - ar svētku gājienu, amatierkolketīvu koncertu pie pils tornīša un zaļumballi. Pirms gada pirmo reizi Pilsētas svētkus rīkoja Durbē. Tie bija kā ģenerālmēģinājums šāgada svētkiem, kuri, atzīmējot Durbes 105 gadu jubileju, notika pirms divām nedēļām. Nākamgad Pāvilostas 120 gadu jubileju īpašos svētkos plāno atzīmēt pāvilostnieki.

Sarīkot svētkus visiem nav viegli. Kas patīk jauniešiem, tas ne vienmēr interesē gados cienījamākos pilsētas iedzīvotājus un otrādi. Tādējādi rīkotāji parasti cenšas vienā vai pāris dienās iekļaut dažādus sarīkojumus dažādām gaumēm. Cik novērots, parasti rīko jautras un nopietnas sporta sacensības, vietējo mākslinieku darbu un bērnu zīmējumu izstādes, amatierkolektīvu koncertus, varbūt - kādu svinīgu sarīkojumu ar pilsētas vadītāju un viesu svinīgajām uzrunām un sveicieniem, svētku gājienu, noslēgumā - balli. Lai pilsētā valdītu svētku noskaņa un sarīkojumi būtu pieejami pēc iespējas vairāk interesentiem, tie parasti norisinās laukā - estrādēs, stadionos, ielās. Šajā ziņā gan vienmēr pastāv risks - līs vai būs saulains laiks. Piemēram, Durbes svētku rīkotājiem lietus izjauca pusi no programmas, savukārt grobiņniekus no mājām laukā aicināja ne tikai svētku rīkotāji, bet arī saulīte...

Domājams, katras pilsētas iedzīvotājiem ir interesanti skatīt, ko kaimiņš, rads, paziņa, darbabiedrs, bijušais skolas biedrs un viņa bērni spēj un iemācījušies, jo tieši to var redzēt minētajos sarīkojumos. Vismaz amatierkolektīvu koncerti šā pavasara svētkos bija kupli apmeklēti. Cik novērots, pilsētas svētkus rīkojot, jārēķinās ar to, ka ļaudis labprāt piedalās dažādās nopietnās un jautrās sporta spēlēs un sacensībās (tā tas bija Durbē un Grobiņā), lielu atsaucību gūst tie konkrētie sarīkojumi, kuros ir iesaistīti bērni, noteikti vajadzīga kārtīga balle ar "dzīviem muzikantiem", turklāt - jo mazāk svētsvinīgu runu, jo labāk... Taču vērotājam no malas šķiet, ka pilsētu svētkiem ir pārāk līdzīgs scenārijs. Manuprāt, nebūtu slikti, ja nākotnē rīkotāji mēģinātu ieviest kādu jaunu, tikai un vienīgi konkrētai pilsētai raksturīgu tradīciju - kaut vai tas būtu pašdarinātu kuģīšu peldināšanas konkurss, tematisks karnevāls vai cita tradīcija. Svētkos derētu kāda "odziņa". Par "odziņām" gan spriest pašiem pilsētas iedzīvotājiem.