Kurzemes Vārds

02:41 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Siena laiks jau teju klāt

Pēteris Jaunzems

Šogad vasara pati sevi apsteigusi par dienām desmit. Tāpēc, dažam negaidīts, jau pienācis siena laiks. Piesardzīgākie zemnieki to uzņem ar neuzticību. Sak, kā nu tā: vēl tikai jūnija sākums, Jāņi vēl tālu, gan visu paspēsim. Bet straujākie, pļavas apgājuši un novērtējuši, apgalvo, ka kamolzāle jau zied un tas nozīmē - ilgāk gaidīt ir grēks.

Jānim Vilsonam siens jau šķūnī

Liekas, ka viens no pirmajiem mūsu rajonā siena vālā šogad būs meties Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Apšenieki" saimnieks Jānis Vilsons. Kamēr dažu citu pagastu veči apceļo Beļģiju un novērtē Rietumeiropas attīstības līmeni, viņš savā atvaļinājumā steidz lauku darbus.

Par Vilsonu Jāņa mudīgumu valodas jau sasniegušas pat kaimiņu pagastus. Otaņķnieks Ilmārs Jankovskis teica, ka citi labākajā gadījumā appļaujot ganības vai arī vēl kasot pakaušus - pļaut vai nepļaut, bet nīceniekam siens jau esot šķūnī.

Lai pārliecinātos, cik tādās runās taisnības, "Kurzemes Vārds" sazinājās ar nīcenieku pašu. "Jā," viņš atbildēja vakarrīt, "pāris vezumiņu jau esam zem jumta ieveduši. Nopļāvām kamolzāli, tā vairs nevarēja ilgāk gaidīt. Augusi nav slikti, lai gan stiprā salna nedaudz to apskādēja. Aukstajās dienās, kas uznāca maija beigās, arī augšana bija nedaudz palēninājusies." Tomēr sūdzēties, kā atzina "Apšenieku" īpašnieks, šovasar būtu grēks, zāle esot paaugusies un viņš rēķinot, ka siena lopbarībai vajadzētu pietikt.

Zāles pļaujā kaimiņš palīdzēs kaimiņam

Siena vākšanai apņēmīgi gatavojas arī bārtenieki. Lauksaimniecības organizators Antons Vanags vakar sacīja, ka viņu pagastā esot vairāki pirmrindnieki, kas jau izkaptis izmēģinājuši. Viens no tiem ir "Zemīšu" saimnieks Māris Strelēvics. Liepājniekiem viņš pazīstams ar saviem Vārtājas elektrostacijas atjaunošanas projektiem, kurus kaldina kopīgi ar savu tēvu Teodoru un kuru virzība nav apstājusies, neraugoties uz to, ka lauku darbi steidzina.

Pēc Vanaga kunga domām, lopbarības ievākšana ir jāsāk, jo zāle sasmilgojusi un nobriedusi. Taču to ievākt traucējot nupat uznākušās lietavas. Kaut gan, ja runājot par sējumiem, mitrums zemei esot ļoti vajadzīgs un Bārtas pagastā tā pa īstam šopavasar nemaz neesot vēl nolijis. Lauksaimniecības organizators ir pārliecināts, ka lopbarības sagatavošanā ziemai nekādi īpašie sarežģījumi neradīsies, jo ārdītājus un grābekļus zemnieki sev esot sarūpējuši un pļaušanā kaimiņš, kam jaudīgākas iekārtas, izpalīdzēs kaimiņam. Viņš pauda cerību, ka uz Jāņiem visi siena šķūņi jau vilinoši smaržošot, aicinot iegriezties līgotājus.

Zāli kā konfekti ietīs plēvē

Arī Tadaiķu pagasta zemniekiem, kā rēķina viņu organizators Andrejs Upmalis, zāles pļaušana lielas problēmas nevarētu sagādāt, jo par pļaujas un siena sagatavošanas tehniku ļaudis esot laikus padomājuši un pienācīgi darba sezonai sakārtojuši.

SIA "Ezermaļi", kurā apvienojies nepilns desmits pagasta piena ražotāju, šogad iegādājusies iekārtu, kas zāli kā konfekti iepakojot polietilēna plēves ruļļos. Tā esot ļoti jaudīga mašīna un spētu sagatavot nepieciešamo lopbarību visiem pagasta zemniekiem. Turklāt iepakotā lopbarība esot ļoti saturīga un kvalitātes ziņā līdzinoties svaigai zālei. Ezermalnieki pat avīzē reklamējušies, ka ir gatavi slēgt sadarbības līgumus ar zemniekiem un ziņojuši, ka šonedēļ uzsāks strādāt. Tomēr problēma slēpjoties apstāklī, ka visus apbraukāt ir iespējams tikai ilgākā laikposmā, bet neviens no saimniekiem negribot lopbarības sagatavošanā gaidīt un pretendentu sarakstā atrasties pēdējais.

Ar vienu kāju vālā, ar otru - vagās

Daļa kazdandznieku, kā novērojis viņu lauksaimniecības organizators Varis Klēfelds, vēl miglo sējumus. Tehnikas šogad pagastā pietiekot. Kaut gan vieniem tā modernāka, bet citiem ievērojami pieticīgāka, ar darbiem galā varot tikt. Tomēr nupat tos nedaudz iekavējis lietus, jo, kad smīlā, nekāda darbošanās ap sējumiem nesanākot. ūdens tūdaļ aizskalo projām ķimikālijas, no tām nekāda palīdzība augiem netiek, bet liela nauda, kas samaksāta par preparātiem, esot tādējādi pazaudēta.

Pļauja Kazdangas pusē tā dūšīgāk varētu sākties jaunnedēļ. Organizators teica, ka arī pats šajā darbā aktīvi piedalīsies, jo iegādājies rotējošo pļaujmašīnu, kura spēj nogāzt pie zemes līdz 10 hektārus pļavu. Tas nozīmē, ka spēšot lopbarību sarūpēt ne tikai sev, bet arī citiem pagasta zemniekiem, kam tāda palīdzība būs nepieciešama. Ražīga pļaujas tehnika Kazdangā esot arī tehnikumam un lauksaimniecības un piensaimniecības kooperatīvajai sabiedrībai.