Kurzemes Vārds

02:56 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vai pašapziņas trūkums?

Gundars Matīss

Tuvojas noslēgumam konkursa "Latvijas labākais veikalnieks un krodzinieks 1998" pirmā kārta. Pasākumā bija iespēja piedalīties visiem Liepājas puses uzņēmējiem, kas vēlējās reklamēt savas tirdzniecības vietas. Liepājas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Valdis Rašmanis atzina, ka šogad konkursā piedalījušies vairāk tirgotāju un krodzinieku. Taču pilsētā un rajonā esot arī citi veikali un kafejnīcas, kas varētu pretendēt uz reģiona un visas Latvijas labākās tirdzniecības vietas statusu. Acīmredzot mūsu uzņēmējus moka neizprotami mazvērtības kompleksi. Nav apstrīdams, ka Rīgā atrodamas visekskluzīvākās pārdotavas - veikali, krogi, aptiekas, taču arī Liepājas reģionā ir ļoti gaumīgi iekārtotas tirdzniecības vietas, kuru piedāvātais preču klāsts apmierina visprasīgākos klientus.

Mūsu uzņēmēji bieži vien neizmanto bezmaksas reklāmas iespējas, jo konkursa uzvarētāju - krogu un veikalu nosaukumus publicēs visi vietējie laikraksti un Rīgā izdotās avīzes. Arī, esot Latgales pusē, varēju pabrīnīties par biznesmeņu mazo aktivitāti, un, piemēram, pusdienot Rēzeknē pirms dažiem gadiem nebija iespējams. Centrālā kafejnīca, kas atrodas viesnīcā, bija slēgta, bet otrā ēstuve apkalpoja bēriniekus. Rēzeknieši raustīja plecus, kad viņiem jautāja, kur ir vēl kāda kafejnīca. Ja līdzīgā situācijā, ciemojoties Liepājā, būtu nonākuši Austrumlatvijas iedzīvotāji, liepājnieki laikam būtu rādījuši uz visām debess pusēm, kur lētāk ieturēt maltīti.

Nav saprotams, kāpēc konkursā nepiedalījās, piemēram, motelis "Nīcava", kafejnīca "Teika", kas noteikti varētu pretendēt uz visas Latvijas labākā krodzinieka titulu. Reizē tā būtu reklāma pilsētai un rajonam.

Taču visneaktīvākie, izsludinot konkursu, izrādījušies rajona uzņēmēji. Bet, iegriežoties rajona pilsētu un pagastu kafejnīcās, veikalos, bieži ar kolēģiem varējām pabrīnīties par biznesmeņu izdomu, gaumes izjūtu un uzņēmību, veidojot tirdzniecības vietas nomaļās vietās. Varbūt, ka neatsaucībā, ignorējot konkursu, vainīga latviešiem raksturīgā kautrība, iespējams, arī bailes no kādiem ļauniem cilvēkiem. Kāds biznesmenis, kuram pieder vairāki veikali, nesen teica, ka labāk vispār nereklamēties. Ja kāds uzzināšot, kādas summas viņš ieguldījis telpu remontā un precēs, tūlīt būšot klāt kriminālo struktūru pārstāvji. Taču tas ir ļoti apšaubāms arguments. Organizētās noziedzības pārstāvji parasti rītu nesāk ar "Kurzemes Vārda" lasīšanu, lai izvērtētu, kurš biznesmenis atļāvies nopirkt visdārgāko reklāmas laukumu.

Ārzemēs uzņēmēji ik mēnesi tērē tūkstošus, lai reklamētu savus veikalus, kafejnīcas un ceļmalas krogus. Taču pie mums gandrīz vai visiem biznesa cilvēkiem jālūdzas, lai viņi piekristu piedalīties konkursā, kas gandrīz par velti popularizē uzņēmumu.

Valdis Rašmanis gan atzīst, ka ledus ir sakustējies, jo šogad konkursā nolēmuši piedalīties daudz vairāk uzņēmēju. Taču ar grūti izprotamo biznesmeņu kautrību joprojām esot grūti cīnīties. Iespējams, ka uzņēmēju mazo aktivitāti var izskaidrot arī ar dažādu konkursu tradīciju trūkumu, jo kapitālisma elpa Latvijā jūtama tikai pēdējo gadu laikā. Varbūt, ka nākamgad žūrija varētu padomāt arī par cita veida morāliem stimuliem, kas veicina uzņēmēju aktivitāti.

Laikam nevienas kafejnīcas saimnieks neiebilstu, ja viņa telpās parādītos karogs ar uzrakstu: "Labākais Liepājas puses krodzinieks". Ieguvēji būtu visi. Gan klienti, kas zinātu, kur atrodas kafejnīca vai veikals, kas atzīta par labāko 1998.gada konkursā, gan uzņēmēji, pie kuriem nāktu klienti.