Kurzemes Vārds

02:05 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Baltā vēstniecība Viļņā, kas simpatizē Liepājai

Pēteris Jaunzems

Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas vēstniecībā Viļņā notika Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas prezentācija. Par to, lai mūsu pilsētai nozīmīgais sarīkojums ne tikai noritētu sekmīgi, bet kļūtu arī par labu aizsākumu tālākām sarunām un darbībai, bija gādājis skaistā M.Čurļoņa ielas nama saimnieks - Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā Atis Sjanītis, kā arī viņa vadītie diplomāti un vēstniecības darbinieki.

Pretimnākšanu liepājniekiem varēja sajust ik uz soļa. Aizvadītās ceturtdienas pēcpusdienā un piektdienas rīta pusē vēstnieks bija savu laiku iedalījis tā, ka varēja to pilnībā veltīt tikai mūsu pilsētas interešu labā. Jau vēlāk, kad tikšanās oficiālā daļa bija aizvadīta un viesi sapulcējās vēstniecības dārzā, viņš pastāstīja žurnālistam, ka apzināti uzaicinājis uz prezentāciju ne pārāk plašu interesentu pulku, jo tā esot daudz pārbaudīta patiesība, ka, šaurākā lokā runājot, sarunas aizvien mēdzot būt auglīgākas. Tāpēc ielūgtie bija rūpīgi izraudzīti. Viņu vidū bija pārstāvji no Baltkrievijas, Beļģijas, Čehijas, Kazahstānas, Rumānijas un Turcijas vēstniecībām Viļņā, tāpat tur bija uzaicinātas ieinteresētas personas no lielākajām ārzemju investīciju kompānijām un Lietuvas tekstila un metāla uzņēmumiem, kuru bizness tieši saistīts ar tirdzniecību un eksportu. Nu, protams, prezentācijā neiztika arī bez Klaipēdas un Šauļu ekonomisko zonu vadītājiem, jo arī šie cilvēki ļoti vēlas zināt, kā strādā un kādus rezultātus spēj gūt viņu tuvākais konkurents.

Jā, Atis Sjanītis nevairījās šī vārda, jo tiem, kas vēlas kaut ko reālu sasniegt, viņaprāt, ir jāmācās skatīties patiesībai acīs. Un šis esot tieši tas brīdis, kad liepājnieki varot darīt maksimāli daudz savas pilsētas izaugsmei.

- Lietuvā par Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, ļoti iespējams, ir pat lielāka interese, nekā kaut kur tālās zemēs, - viņš secināja intervijā "Kurzemes Vārdam", - jo Klaipēdas osta šobrīd ir ļoti noslogota un, kā lietuvieši paši to atzīst, praktiski izplesties plašumā tai vairs nav iespējams. Tāpēc Lietuvā tagad intensīvi domā par to, kā uzcelt Sventājas ostu. Bet tur, lai kaut ko uzsāktu vien, būs vajadzīgas apmēram 100 miljonu dolāru lielas investīcijas. Tāpēc tagad viss ir atkarīgs no Liepājas un tās vadītājiem, cik viņi enerģiski pratīs izmantot savas priekšrocības un kā mācēs idejas virzīt tālāk.

Bet tieši tāpēc liepājnieki šo 400 kilometrus garo ceļu uz Viļņu bija mērojuši, lai runātu ar kaimiņvalsts uzņēmējiem par savām priekšrocībām un novirzītu tranzītu uz mūsu ostu. SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, runājot prezentācijas atklāšanā, mūsu mērķi formulēja skaidri un saprotami:

- Šeit neesam ieradušies, lai atņemtu kādam kravas. Esam atbraukuši, lai meklētu iespējas sadarboties. Lai to darītu, mums netrūkst iespēju. Mums ar Lietuvu ir kopēji transporta koridori un robeža. Savas ostas nākotni mēs redzam tranzīta plūsmas attīstībā.

Bet ar mūsu pilsētu un SEZ projektiem prezentācijas viesus detalizēti iepazīstināja gan mērs Uldis Sesks, gan SEZ Attīstības pārvaldes vadītājs Gundars Bojārs, pastāstot klausītājiem par to uzņēmumu un stividorkompāniju darbu, kas jau izpelnījušies zonas uzņēmuma statusu, un par perspektīvām, ko uzņēmējdarbībai paver ostas un zonas vēl neizmantotās un plašās teritorijas, kādu nav citur, un likums par zonu. Kā jau šādās reizēs parasts, sākumā bikli, pēc tam aizvien noteiktāk atskanēja jautājumi, bet visvaļsirdīgākas sarunas kļuva vēstniecības dārzā pie alus kausiem un kvēlojošu ogļu dūmos apcepinātām desiņām.

Vēstniecību un tāpat ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji visbiežāk centās noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar nodokļu atlaidēm, strādājot zonas teritorijā. Viņus interesēja, kā īpašumā ir SEZ un kādā veidā zonā ir garantēta investīciju drošība. Vairāki viesi vēlējās zināt, kā zonā risina zemes īpašuma jautājumus. Tās visas, bez šaubām, nav mazsvarīgas lietas, un likās, ka Ulda Seska, Guntara Krieviņa un Gundara Bojāra sniegtās atbildes, izskaidrojot mūsu likuma prasības, apmierināja interesentus. Vai citādi tik daudzi no viņiem būtu piekrituši ierasties mūsu pilsētā, lai sarunas jau drīzākajā laikā turpinātu.

- Vizīti uz mūsu pilsētu pieteica Rumānijas un Čehijas vēstniecību pārstāvji, kā arī divu lielu uzņēmumu vadītāji. Tā bieži nenotiek, ka jau pēc pirmās tikšanās tūlīt pauž arī vēlēšanos iepazīties tuvāk, - vēlāk atzina Gundars Bojārs. Tas vien rādot, ka prezentācija Viļņā ir izdevusies.

Bet ar sarīkojumu Latvijas rezidencē Liepājas SEZ publicitātes veicināšana Lietuvas galvaspilsētā vēl nebeidzās. Vizītes otrajā dienā Uldis Sesks, Guntars Krieviņš un Gundars Bojārs apmeklēja Baltkrievijas un Kazahstānas vēstniecības, kur risināja tālākās sarunas par sadarbību un tranzīta veicināšanu caur Liepājas ostu.

- Vēstniecībās mēs norunājām vairākas tikšanās, - pirms aizbraukšanas no Viļņas presei pastāstīja Guntars Krieviņš. - Ar Baltkrieviju sarunu turpinājums paredzams jau jūnija otrajā pusē, kad Viļņā ieradīsies būs liela šīs valsts uzņēmēju un valdības pārstāvju grupa. To apmeklēs arī mūsu SEZ vadītāji. Tad varētu notikt arī Baltkrievijas tranzīta centra atdzīvināšana. Bet Kazahstānai mēs sūtīsim oficiālu uzaicinājumu, jo tās pārstāvji grib apmeklēt Latviju, taču, tik tālu ceļu mērojot, vēlas iegūt maksimāli daudz informācijas, kā arī iepazīties ar valsti vispusīgāk. Tāpēc tas varētu notikt kompleksas programmas ietvaros, kuras izpildes gaitā ciemiņi apskatītu gan Rīgu un Ventspili, gan Liepāju.

Tādējādi prezentācija Viļņā ir sākums veselam pasākumu cēlienam.

- Tas, kas vēstniecībā notika, man pašam arī deva gandarījumu, jo daļēji sevi uzskatu par liepājnieku, - pirms atvadīšanās no mūsu mēra un SEZ vadītājiem teica Atis Sjanītis. - Bet tas, ko paveicām, ir tikai sākums. Mēs šo lietu vēl turpināsim. Varbūt viens vai divi SEZ pārstāvji varētu tuvākajā laikā atkal atbraukt uz Lietuvas galvaspilsētu, lai sarunas ar šejienes uzņēmējiem jau risinātu konkrētākā gultnē. Tādām vajadzībām vēstniecība aizvien sagādās piemērotus apstākļus.