Kurzemes Vārds

04:10 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

SKATIENS

Tirgus līmenis

SARMĪTE PUJĒNA

Vienā no mūsu skaistās pilsētas skaistajām jaunceltnēm, kurās nodarbojas ar tirdzniecību, nesen bija izcēlies vietēja rakstura konflikts. Kad termometra stabiņš bija pacēlies krietni virs divdesmit grādiem (bija dažas tādas dienas), pārdevējas jaunajā un visādi citādi pievilcīgajā celtnē sāka slāpt kā zivis zem ledus. Taupības vai kādos citos nolūkos administrācijas vīri nebija iedarbinājuši gaisa kondicionierus. Kāda ņiprāka pārdevēja ierosināja uzrakstīt vēstulīti priekšniecībai. Taču, tā kā ar valsts valodas rakstību viņai ne visai sekmējās, vēstuli apņēmās uzrakstīt cita pārdevēja. Uzrakstīja - tā un tā, cienījamie kungi, mēs visas drīz kritīsim ģībonī, ja nedosiet mums kaut nedaudz svaiga gaisa... Vēstuli parakstīja visas, kas bija tuvumā.

Lai arī svelme tik tiešām bija neciešama, pārdevējas pašas situāciju vēl spēja uzņemt ar humoru - tādā garā bija sacerēta arī vēstule. Toties priekšniecībai izrādījās pavisam cita izpratne par humoru, un direktors kļuva zilimelns pēc vēstules izlasīšanas. Tik vien spēja kā uzkliegt, lai visas vācas prom. Drīz vien pie vēstules rakstītājas pienāca sekretārīte un līdzjūtīgā balsī apvaicājās, ar ko šī tā sakaitinājusi priekšnieku, ka tas no pirmdienas uzteicis tirdzniecības vietu? Nelaimīgajai epistulārā žanra cienītājai atlicis tikai paraustīt plecus un savākt mantiņas. Tā, lūk! Nav ko lekt acīs priekšniecībai. Stāvi, kamēr ģībsti. Jā, nu ko lai dara - tirgū tirgus līmenis.

Katrs normāls cilvēks, kuram kaut ko nozīmē 1941.gada 14.-15.jūnijs, kad bez tiesas sprieduma uz Sibīriju un vēl attālākiem Krievijas apgabaliem lopu vagonos izveda 17 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, saprastu, ka šī diena, kaut arī tā ir svētdiena, nav piemērota ballītēm un izklaides sarīkojumiem tirgus placī. Ja nu šajā dienā nekādi nevar iztikt bez publiskas muzicēšanas, tad tai vajadzētu būt sēru mūzikai. Un ne jau tirgū... "Pētertirgus" izpilddirektors domā citādāk un uzskata, ka svētdien tirgū ar muzicēšanu viss bijis labākajā kārtībā. Nez kādēļ tiem, kuri pirmdien zvanīja uz redakciju, šķita, ka nav vis. Bet ne jau katram lemts izprast tirgus līmeņa domāšanu...

Es tikai atceros, ka kādā intervijā helsinkietis Linards Grantiņš teica: "Tie, kas mūsu ģimeni kādreiz nodeva, sūtīja ārā, ir zem zemes - viens pakāries, otrs noslīcis, trešajam traktors pārbraucis pāri." Nodevība nepaliek nesodīta.

Kad komentētājs Aivars Ozoliņš rakstīja par tēvzemiešu "pāķisko mazohismu", tad šo tirgus līmeņa valodas pērles cienīgo apzīmējumu talantīgais rakstnieks un "Dienas" pasūtījumu izpildītājs attiecinājis uz TB/LNNK deputātu nostāju balsojumā par izmaiņām pilsonības likumā. Ozoliņa kungam briesmīgi nepatīk, ka šie deputāti "ņēmās stundām ilgi tricināt gaisu ar vaimanām par tautas pārciestajām sāpēm un netaisnībām". Tiešām nepieklājīgi. Turklāt tāda līmeņa tirgū, kāda ir Saeima.

Jā, un tad vēl tā runāšana par mugurkaulu... Latviešiem taču tāda "orgāna" nemaz neesot. Pareizāk gan būtu teikt: dažiem ir un dažiem nav. Daži kā čūskas izlocījuši savu mugurkaulu deviņos līkumos van der Stūla un krievu imperiālistu priekšā. Daži (par to pašu Saeimas plenārsēdi runājot), mēģinot noturēties taisni, "brīžiem blēdījās, reizēm bakstījās, citreiz durstījās" (A.Ozoliņš). Bet daži, piemēram, Visvaldis Lācis, turas, iztiekot arī bez šādas "aerobikas".

Par attaisnojumu "Dienai" jāsaka tomēr, ka, A.Ozoliņa personā nomaksājusi nodevas Eiropas savienības emisāriem, tā tomēr atļāvusies publicēt arī pretēju viedokli - savā laikā no Latvijas izraidītā (lai arī dažādi vērtētā) minsterieša Jāņa Rožkalna vēstuli "Es ceru, ka jūs nezināt, ko savā komentārā rakstāt, Ozoliņa kungs". Šajā vēstulē jau pateikts pietiekami daudz, lai "pāķiskā mazohisma" sludinātājam uz kādu laiku aizvērtos mute.

Taču fakts paliek fakts. Kamēr latviešu pašu starpā nebeigsies attiecību noskaidrošana tirgus līmenī, kamēr latviešu vairākuma domāšanai būs tirgus līmenis, tikmēr savus noteikumus diktēs apšaubāmi Eiropas savienības komisāri un, Vladimira Uļjanova terminoloģijā runājot, "lielkrievu ģeržimordas".