Kurzemes Vārds

22:56 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Spriedums - nāvessods

Gundars Matīss

Šonedēļ Liepāju un Rīgu netieši saistīja kāda aktualitāte, kas jau ilgāku laiku ir sabiedrības uzmanības centrā. Trešdien, kad Latvijas Saeima neatbalstīja Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ierosinājumu izslēgt nāvessodu no Krimināllikuma, Kurzemes Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija paziņoja spriedumu asiņainajā "Zvaniņa" lietā. Apsūdzētajam Vladimiram Ļesikam noteica izņēmuma soda veidu - nāvessodu nošaujot, atzīstot, ka viņš ir sevišķi bīstams sabiedrībai un viņa pāraudzināšana nav iespējama.

Valsts prezidents ir noteicis moratoriju nāvessodam, taču tagad teorētiski spriedumu var arī izpildīt. Tāpēc arī recidīvists un slepkavībās apsūdzētais Ļesiks nokļuvis nedēļas cilvēka statusā. Turklāt nereti nākas runāt arī par mūsu dzīves ēnas pusēm, jo šaušalīgie notikumi 1995.gada aprīļa naktī veikalā "Zvaniņš" pāršalca visu Latviju.

Kaut arī Saeima savu lēmumu pieņēmusi un tuvāko divu mēnešu laikā Krimināllikums stāsies spēkā, diskusijas par nāvessoda nepieciešamību turpināsies. Bet Ļesikam piespriestais sods būs jauna viela pārdomām.

"Zvaniņā" pastrādātās zvērības, protams, absolūti ne ar ko nevar attaisnot. Tiesu medicīniskā ekspertīze atzina, ka Ļesiks nozieguma izdarīšanas brīdī un arī pašlaik ar psihiskām slimībām nesirgst un slepkavības brīdī spēja atbildēt par savu rīcību. Noziegums bija iepriekš plānots un gatavots. Laikam tikai psihoanalītiķi precīzāk varētu noskaidrot, kas Apgabaltiesā notiesātos vīriešus pamudināja uz tik zvērisku izrēķināšanos ar nevainīgiem cilvēkiem. Galvenais motīvs, protams, bija mantkārība. Tomēr noziedznieku nežēlību bieži grūti izskaidrot. Tāpēc arī sabiedrība vēlas būt droša, ka kaut kas līdzīgs neatkārtosies.

Ļesiks tiesas priekšā nestājās pirmo reizi. Sasniedzot pilngadību, viņš tiesāts par ļaunprātīgu huligānismu. Pēc tam cietumā pabijis vēl attiecīgi 3 un 5 gadus - arī par ļaunprātīgu huligānismu un laupīšanu. Trīsdesmit sešus gadus vecais noziedznieks dzimis Kaļiņingradas apgabalā, bet vēlāk viņa ģimene pārcēlusies dzīvot Liepājā.

Sieviete, kas pazinusi Vladimiru 16 gadu vecumā, stāstīja, ka viņš bijis pavisam normāls puisis bez nosliecēm uz vardarbību. Dažreiz gan iesaistījies Karostas vietējo puišu kautiņos. Turklāt par Ļesika vecākiem iztaujātā sieviete varēja teikt tikai vislabākos vārdus. Viņasprāt, tieši Karostas vide, draugi un paziņas mainījuši puiša domāšanas veidu un dzīves uztveri. Nav arī noslēpums, ka ieslodzījumu vietas ir jauno noziedznieku skola.

Zīmīgi, ka vairāki Ļesika paziņas pašlaik atrodas cietumos vai no tiem atgriezušies. Notiesātais Karostā neesot bijis kādu kriminālo struktūru autoritāte, taču nebūt ne "pēdējais puisis ciemā". Viņš nav strādājis, taču ģimenē auguši divi bērni.

Kā liecina neoficiāla informācija, Ļesiks savulaik lietojis alkoholu un narkotikas. Un, kā atzinis tiesājamais, slepkavības naktī "kriša pojehala" (aptuveni tulkojot - nav sapratis, ko dara). Arī aizturēšanas brīdī, kad speciālā policijas vienība lauzusies dzīvoklī, kur atradies aizdomās turētais, Ļesiks sev iedūris ar nazi un izlēcis pa trešā stāva logu. Ar ārstu pūlēm viņš izdzīvoja.

Kaut arī cilvēki, kas piedalījās tiesas procesā, teica, ka Ļesiks nebūt nav radījis infantila, nejūtīga slepkavas iespaidu, spējis normāli izteikties, argumentēt savu viedokli, tomēr licies, ka viņā mājo grūti izskaidrojams iekšējs naids pret cilvēkiem, kas vēlas no viņa dzirdēt patiesību.

Nešaubos, pēc "Zvaniņa" lietas izskatīšanas daudzi cilvēki ir ieguvuši vēl lielāku pārliecību, ka nāvessods Latvijā ir jāsaglabā par spīti visām Eiropas savienības prasībām. Jo vairāk tāpēc, ka mūsu valstī nav cietumu, kur izciest mūža ieslodzījumu.

Ļesikam vēl ir cerības, ka bargo sodu mīkstinās. Cik zināms, spriedumu pārsūdzēs Augstākajā tiesā. Tad vēlreiz būs jālemj, vai slepkavam par sava upura nāvi jāmaksā ar savu dzīvību.