Kurzemes Vārds

23:20 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

No sestdienas līdz sestdienai

Par SEZ, nāvessodu, futbolu un Jāņiem

Aizvadīto nedēļu komentē Baltijas Tranzītu bankas Liepājas filiāles direktors Jānis Briedis

- Pirmo nedēļu biju darbā pēc atvaļinājuma, ko pavadīju Beļģijā un Francijā, un pirmie iespaidi atkal Liepājā man ir patiešām labi. Varbūt tas tāpēc, ka tūlīt pēc atgriešanās saņēmu pozitīvu informāciju par Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas prezentāciju Dānijā. Prognozējamie sadarbības principi skar ne tikai ostu, bet arī dažus Liepājas uzņēmumus, kas ir mūsu bankas klienti, un šī sadarbība varētu labvēlīgi ietekmēt to darbu. Piemēram, Kombinētās lopbarības ražošanas rūpnīcas sadarbība ar dāņiem piedevu izstrādē.

Man personiski ļoti svarīgs notikums aizvadītajā nedēļā bija Tautas partijas reģionālās nodaļas nodibināšana mūsu pilsētā. Neraugoties uz izteikumiem presē par lumpenizētiem elementiem, kas tur it kā salasījušies, es tomēr gribu apgalvot, ka tajā ir apvienojušies ļoti gaiši prāti.

Iepriecinoši ir tas, kā ceļas ledushalle - tā aug ne pa dienām, bet pa stundām.

Bet, runājot par darbu, man ir prieks, ka aizvien vairāk nostiprinās mūsu bankas sadarbība ar vairākiem pilsētas uzņēmumiem, kam ir būtiska loma pilsētas ekonomikā, un ka mēs tiem varam sniegt atbalstu.

Un nevar nepieminēt Liepājas futbolistu uzvaras, kas ir kā tādas atskaņas pasaules futbola čempionātam. Te gan jāsaka, ka futbola aktivitātēs Rīga cenšas liepājniekus nospiest, jo agrāk Latvijas Futbola federācijā bija arī pārstāvis no Liepājas, bet nu vairs nav, lai gan pie mums ir senas šā sporta veida tradīcijas. Acīmredzot sportā šobrīd "apgrozās" pietiekami liela nauda un iespējas, lai būtu vēlme šos procesus kontrolēt.

Šajā nedēļā visas valsts mērogā Liepāja noskanēja ar to, ka tika piespriests nāvessods. Es par to esmu domājis: vajag vai nevajag šo soda veidu, un patiesībā es esmu nāvessoda pretinieks. Taču šeit ir viena liela un nopietna problēma - to varētu nepiespriest, ja vien sabiedrība spētu būt pilnīgi droša, ka noziedznieks patiešām tiks pilnīgi izolēts no sabiedrības un nekad nevienu vairs neapdraudēs. Bet tādas drošības izjūtas nav. Patiesībā šo sodamēru varētu aizvietot ar mūža ieslodzījumu - tas būtu daudz briesmīgāks sods nekā nāvessods. Bet ieslodzījumu vietu sistēma nav tik droša, lai mēs tai uzticētos pilnībā. Par to liecina informācija par bēgšanas gadījumiem. Un līdz ar to, piespriežot nāvessodu, mēs it kā patiešām no šī briesmoņa, slepkavas atbrīvojamies. Bet ir vēl kāda lieta - mēs nekad nevaram būt līdz galam pārliecināti, ka nāvessodu piespriež īstajam vainīgajam. Gan bijušās Padomju savienības, gan arī citu valstu tiesu praksē ir gadījumi, kad vainīgs izrādās pavisam kāds cits. Turklāt Eiropai un arī Latvijai nekad nav bijis princips asinis pret asinīm.

Tā kā esam jau sākuši runāt par notikumiem Latvijā, tad, manuprāt, visnegatīvākais iespaids palika no diskusijas par izmaiņām SEZ likumā. Tas ļoti tieši skar arī mūs, jo jebkuras komercbankas vietējās nodaļas uzdevums ir piesaistīt pēc iespējas vairāk naudas savam reģionam. Bet viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai tas varētu notikt, ir likumu stabilitāte. Taču dažādas svārstības šo procesu kavē. Es domāju, ka šīm izmaiņām, kas neapšaubāmi arī būs, ir jābūt tādām, kas nevis kaut ko aizliedz jeb ierobežo, bet gan uzlabo investīciju klimatu un tās piesaista. Man gan ir liela cerība, ka šīs izmaiņas nenotiks tik drīz, jo es nedomāju, kas tās ir šībrīža aktuālākais jautājums, kas būtu jārisina jau pirmajā gadā.

Vēl viena šās nedēļas aktualitāte joprojām ir izmaiņas Pilsonības likumā. Esmu pārliecināts, ka šis jautājums ir jāatrisina. Kāds "Kurzemes Vārda" lasītājs domā, ka šis likums iznīcināšot latviešu tautu. Manuprāt, šobrīd latviešu tautai daudz bīstamāka par Pilsonības likumu ir demogrāfiskā situācija. Es domāju, ka nevajag baidīties dot pilsonību bērniem, jo mums ir pietiekami daudz laika viņus sagatavot par Latvijas valstij lojāliem pilsoņiem. Kā tas notiks, tas ir atkarīgs no mūsu valsts ideoloģijas.

Pasaulē neapšaubāmi svarīgākais notikums šonedēļ ir pasaules futbola čempionāts. Lai gan es neredzēju tā atklāšanu, uzturoties Francijā, man bija iespēja vērot dažādu valstu futbola fanu pulcēšanos Parīzē, Elizejas laukos. Es redzēju, ka šīs tikšanās, sarunas un diskusijas bija draudzīgas. Protams, nevar palikt arī neievēroti notikumi, kas risinās Kosovā, un ļoti nozīmīgs notikums ir NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas vizīte Baltijas valstīs.

Bet nupat jau klāt ir Jāņi, un, tā kā arī pats esmu Jānis, tad man jāatzīst, ka šie svētki ir ar īpatnēju piegaršu. Mēs tos svinam dažādi - gan pie mājām, gan arī kaut kur izbraucam pie draugiem. Pēdējos gados esam braukuši pie Jāņa Dreiblata uz Bernātiem. Tad arī cenšos galveno tā vakara lomu novirzīt viņam. Bet es atceros, ka pirms daudziem gadiem biju ekskursijā Bulgārijā, un grupā mēs bijām veseli astoņi Jāņi. Tos svinējām kādā mazā pilsētiņā, kur bulgāri bija sagatavojuši šovu ar skriešanu pa karstām oglēm, kas nu galīgi neatbilda latviskajai svinēšanai, taču beigās mēs viņus pārdziedājām.