Kurzemes Vārds

22:54 Svētdiena, 31. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

SESTDIENIS

Apģērba dizains - tas ir nopietni

INDRA IMBOVICA

Kā katru gadu ap Jāņu laiku, vispārēju satraukumu un svētku sajūtu ievada vidējo un augstāko mācību iestāžu izlaidumi. Absolventi kārto valsts eksāmenus, aizstāv diplomdarbus un bakalaura grādus. Bet mākslas nozaru specialitātēs to visu papildina un grezno arī izstādes un dažādi demonstrējumi, tostarp arī modes. Reti pēdējos gados modes pasaulē no mūsu skolām ienāk jauni, talantīgi puiši. Tikko ar izcilību Lietišķās mākslas koledžas Apģērba dizaina nodaļu beidza ĢIRTS MIKUTS.

Lietišķās mākslas koledžas direktors Jānis Slaidiņš var būt apmierināts, jo no šā gada 13 absolventiem 9 diplomdarbus savā specialitātē ir aizstāvējuši ar izcilību, proti, saņēmuši 10 balles. Viņu vidū ir arī Ģirts Mikuts, kurš pēc vairāku gadu pārtraukuma ir vienīgais puisis apģērba dizaina specialitātē. Slaidiņa kungs atceras, ka pirms pieciem gadiem skolā iestājušies trīs puikas - Andris, Pēteris un Ģirts. Pirmajos gados no viņiem nav bijis nekādas jēgas - slinki, kavējuši mācības. "Nu, tādi pīlēni Timi," direktors smej, "tagad varu teikt - tie ir mūsu ērgļi."

Kad jautāju Ģirtam, vai tā bija, viņš nenoliedza. Bet vēl papildināja: "Es toreiz pats nezināju, ko gribu, būtībā vispār negribēju mācīties, tādēļ izstājos no 1.vidusskolas un Mākslas skolas Apģērba dizaina nodaļā iestājos tāpat vien. Nomuļļāju visus pirmos divus kursus, pats nezināju, ko un kāpēc te esmu. Bija tāda krīzes situācija, un tad trešajā kursā nāca tāda kā apgaismība - lielā izšķiršanās. Sākot ar ceturto kursu es jau skaidri zināju, ko gribu."

Sava diplomdarba kolekcijai, kas sastāv no diviem uzvalkiem pilnā komplektā ar kreklu, vesti utt. un trīs vakarkleitām, Ģirts devis nosaukumu "Svētki".

- Ģirt, tu modelē un šuj vīriešu apģērbu, tad kāpēc šoreiz lielākā vērība veltīta sievietēm, turklāt vēl grezniem vakartērpiem, kam šādas tādas idejas ņemtas no bruņinieku laiku modes?

- To darīju pirmo reizi, un es jau tūlīt gribētu teikt, ka nemūžam to vairs nedarīšu, ja neatcerētos, ka mana skolotāja Astrīda Palka teica: nekad nesaki nekad. Un tā jau ir, ko var zināt. Man nepatīk ņemties ar tām kleitām tāpēc, ka tur ir liela ķēpa, šausmīgi daudz visādu sīkumu un krikumu. Tas viss jāknibina ar rokām. Man pietrūkst pacietības. Bet mani šobrīd saista bruņinieku laiku mode, un šīs idejas pielietot mūsdienu apģērba dizainā ir lielākas iespējas, protams, modelējot sieviešu tērpus. Beigās man pašam tīri labi patika tās kleitas.

- Kāds stils tev pašam patīk un ko tu vislabprātāk modelē un šuj?

- Vistuvākais man ir klasiskais stils, bet pašreiz man drausmīgi patīk šūt vestes. Esmu uzšuvis vairākus desmitus, pārdevis, dāvinājis draugiem, tagad veidoju kolekciju, kuru parādīšu koledžas skatē.

- Ģirt, kā uz to skatās tavi vecāki, ka esi izvēlējies modes dizaina profesiju?

- Mamma jau ļoti priecājas, viņa man visādi palīdz, neļāva pamest mācības, tēvs savukārt atbalsta morāli. Vispār esmu nācis no tādas īstas amatnieku ģimenes. Mamma ir friziere, tētis - galdnieks tapsētājs. Materiāli man daudz palīdz māsa, kas dzīvo un strādā Zemes dienestā Ventspilī, jo materiāli: audumi, diegi, krāsas - tas viss dārgi maksā.

Uz savu specialitāti un nākotni Ģirts Mikuts raugās ne vien nopietni, bet arī reāli un praktiski. Viņš, protams, cer un grib mācīties tālāk, bet uzskata, ka, lai virzītos uz priekšu un ielauztos modes pasaulē, nepieciešama prakse un galvenais - pieredze. Viņš ir saņēmis uzaicinājumu stradāt Liepājas teātrī. Sarunas ar teātra direktori Marutu Pāvelsoni ir notikušas, un viņš ļoti cer, ka ar jauno sezonu varēs sākt strādāt.

- Vai tu apzinies, cik specifisks darbs ir teātrī, kur jādarina dažāda laikmeta un stila vīriešu apģērbi?

- Jā, es zinu, bet tas mani patiešām interesē un ļoti saista. Tā būs liela pieredze un prakse, ko tur iegūšu.

Ģirta skiču burtnīcā ieraudzīju viņa fotogrāfiju. Tāds mazs desmit vai vienpadsmit gadus vecs, mazs profesoriņa tips - ar brillēm un melnu tauriņu zem zoda. Izrādās, viņš gadus desmit cītīgi nodarbojies ar tenisu. Sports ir licis savus pamatus izturībai un mērķtiecībai. Savādi, ka daudzi joprojām apģērba dizaina profesiju uzskata par sievišķīgu, lai gan visiem zināms, ka lielākos panākumus šajā laukā gūst tieši vīrieši.