Kurzemes Vārds

03:46 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāli

Futbola kari

Nav šaubu, ka pašreiz, pasaules čempionāta laikā, futbols aizņēmis arī to cilvēku laiku un prātus, kuri līdz tam uz šo spēli skatījās kā uz niekošanos. Taču kāda tur vairs niekošanās, ja futbola dēļ vietējām varas iestādēm Francijā nākas steigšus noteikt dažādus ierobežojumus un valstsvīriem pat atvainoties savu pilsoņu vietā. Tas noticis kautiņu un grautiņu dēļ, kurus jau sāk dēvēt par futbola kariem, jo dauzonībā iesaistās simtiem jaunekļu galvenokārt no Vācijas un Lielbritānijas, gan terorizējot citu valstu līdzjutējus, gan dauzot skatlogus, automašīnas un kafejnīcas, vienalga, komanda uzvarējusi vai zaudējusi, un pat tad, kad tā nav spēlējusi. Un ko tad vēl vairāk, ja cilvēkus piekauj gandrīz līdz nāvei.

Dauzonība futbolā sasniegusi nežēlības pakāpi, lai gan faktiski izvicošanās futbola dēļ nav nekas jauns un to vairākkārt piedzīvojusi arī Liepāja tajos laikos, kad liepājnieki futbolu uzskatīja par savas pilsētas lepnumu un aizstāvēja to, kā nu prazdami.

Jau trīsdesmito gadu sākumā Liepājas skatītāji kļuva Latvijā pazīstami ar savu draudīgo attieksmi pret Rīgas komandām un tiesnešiem, taču toreiz viņus izdevās noturēt bez roku palaišanas. Bet četrdesmito gadu beigās jau notika pirmās villošanās. Iespaidīgākā no tām bija pēc liepājnieku spēles ar Baltkrievijas čempionu Minskas AVN. Asumi no futbola laukuma pārsviedās uz skatītāju tribīnēm, pēc spēles divas naidīgas nometnes stumdīdamās un grūstīdamās virzījās pa Peldu ielu uz centra pusi, bet īstie notikumi risinājās Pētertirgū, kur vieni lika lietā karavīru jostas ar metāla sprādzēm, bet otri - no žogiem izrautus dēļu galus.

Bet pats grandiozākais notika 1957.gada vasarā "Daugavas" stadionā Latvijas kausa izcīņas pusfināla spēlē. Spēli nācās pārtraukt jau pirmajās minūtēs, kad skatītāji devās laukumā ar dūrēm aizstāvēt savējos pret rīdzinieku pāridarījumiem, nemieri turpinājās visu vakaru, un nelīdzēja ne milicija, ne ugunsdzēsēji. Paldies Dievam, smagākais ierocis vīru rokās bija akmeņi, bet lielākais cietējs - Rīgas komandas autobuss.