Kurzemes Vārds

02:30 Trešdiena, 27. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Liepājas jaunumi

Pasaules bankas misija ieradusies

Kā "Kurzemes Vārdu" informēja Pilsētas domes Ārējo sakaru daļas vadītājs Gunārs Ansiņš, vakar Liepājā ieradās ilgi gaidītā Pasaules bankas misija, kuras galvenais mērķis - sagatavot darba uzdevumu Liepājas reģiona sadzīves atkritumu izgāztuves projekta pirmajai fāzei. Pirmās fāzes uzdevums ir iespējamās atkritumu izgāztuves vietas izpēte un tehniskās dokumentācijas izstrāde. Misijas sastāvā ir projekta pirmās fāzes finansētāju pārstāvji - Pasaules bankas eksperti un Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA) pārstāve. Kopā ar misijas locekļiem vakar Liepājā bija ieradušies arī Latvijas Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

Bankas piedāvājums

Rīgas Komercbankas Liepājas filiāles vadītāji piedāvā Pilsētas domei palīdzību, lai kompjuterizētu visu dzīvokļu saimniecību. Ar to domāta namu pārvalžu apgādāšana ar vajadzīgo tehniku un vienotām programmām pēc līzinga principa ar likmi, kas nepārsniedz inflācijas līmeni. Banka uzņemas pat apmācīt darbiniekus elektroniskajā uzskaitē. Kompjūteru ieviešana visos dzīvokļu ekspluatācijas uzņēmumos ļaus bez aizķeršanās saņemt un apkopot jebkuru informāciju par maksājumu norisi, parādiem, dzīvokļu privatizāciju, neaizņemtajiem mitekļiem, prasību iesniegšanu tiesai utt. un ievērojami samazinās dokumentu apgrozību. Domes izpilddirektors A.Priedols šo priekšlikumu atbalsta. Namu pārvaldnieki savu attieksmi paudīs nākampirmdien.

Pie dzelzceļa pārbrauktuvēm atslēgs signalizāciju

Tuvākajā laikā dzelzceļa posmā Liepāja - Priekule pie pārbrauktuvēm atslēgs automātiskās skaņas un gaismas signalizācijas iekārtas, kas brīdina par vilcienu tuvošanos. Pirms tam dzelzceļnieki sliežu ceļu apkārtnē izcirtīs krūmus un pie pārbrauktuvēm iekārtos zīmes "Stop!". Automātiskās signalizācijas iekārtas atslēgs piecās Liepājas - Priekules sliežu ceļu šķērsošanas vietās, tāpēc dzelzceļnieki lūdz autovadītājus sekot izmaiņām un pašiem rūpēties par savu drošību.

Kravu apgrozījums nav samazinājies

Liepājas dzelzceļa stacijā kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem ir palielinājies. Tā informēja stacijas priekšnieks Valdis Romanovs. Vairāk sūtījumu, ko tranzītā tālāk ved uz Krieviju, saņēmusi pilsētas osta. Pagaidām dzelzceļnieki var tikai zīlēt, vai tikpat sekmīgi varēs strādāt arī tuvākajā nākotnē. Krievija plānojusi paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu tarifus un, iespējams, pret Latviju vērsīsies ar kādām ekonomiska rakstura sankcijām. Pagaidām sliežu ceļu saimnieki starpvalstu politiskā saspīlējuma sekas nav izjutuši.

Šogad krāsos fasādes centrālo daļu

Liepājas dzelzceļa stacijā turpinās remontdarbi. Celtnieki strādā ēkas iekšienē, arī gatavo krāsošanai vēsturiskā nama fasādi, kas vērsta pret pilsētas centru. Jau šogad stacijas laukuma pusē varēs novākt stalažas, lai ēku padarītu vizuāli pievilcīgāku. Pēc tam celtnieki gatavos krāsošanai pārējās ēkas ārsienas un remontēs pirmā stāva iekštelpas.

Atvaļinājuma laikā slēdz vairākas nodaļas slimnīcā

Kā "Kurzemes Vārdu" informēja Centrālās slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Jānis Ceika, atvaļinājuma laikā slēdz vairākas nodaļas un pacientus izvieto citās. Jau no šā mēneša vidus ir slēgta 14.(terapijas) nodaļa, un pacienti, kam ir nepieciešama palīdzība, kopā ar nodaļas vadītāju endokrinologu Anatoliju Lucenko ir pārvietoti uz 8.(terapijas) nodaļu. Sākot ar nākamo nedēļu, atvaļinājumā dosies 3.(neiroloģijas) nodaļas kolektīvs, tāpēc arī tās slimnieki kopā ar dakteri Ilzi Bērziņu uz laiku apmetīsies 8.nodaļā. Atvaļinājuma laikā slēgta arī puse Bērnu nodaļas, bet vasaras beigās atvaļinājumā dosies Uroloģiskās nodaļas kolektīvs. Kā paskaidroja dakteris Ceika, šāds darba stils izdevīgs tāpēc, ka var ietaupīt līdzekļus.

Ūdensmērītāji - tas ir aktuāli

Vakar Pilsētas domē notika dzīvokļu uzņēmumu vadītāju kārtējā apspriede, un daļa tās tika veltīta patērētā ūdens uzskaites problēmām. Namu pārvaldniekus uzrunāja M.Tīdens, kurš vada Liepājā nesen izveidoto sabiedrību "AT Meter", kas dzīvokļos ierīko ūdensmērītājus. Pēc tam viņš deva vārdu savam kolēģim no Klaipēdas, kurš pastāstīja par šā darba pieredzi kaimiņpilsētā. Runāja arī Reģionālā metroloģijas un standartizācijas centra direktors A.Ostnieks, stāstot par jau lietojamo ierīču pārbaudi. Namu pārvaldniekiem izsniedza informācijas materiālus. Neatrisināta problēma joprojām paliek, kā nomainīt rūsas ātri piesārņotos filtrus un mērītājus paņemt pārbaudei. Apspriedē piedalījās arī "Liepājas siltuma" un "Liepājas ūdens" pārstāvji.

Izglītosies pieaugušo skolotāji

Liepājas Arodbiedrību mācību centrā no 2. līdz 4. jūlijam notiks Fridriha Eberta fonda finansēts seminārs lektoriem, kuri vada izglītojošus kursus un nodarbības pieaugušajiem. Semināra tēma - lektoru darba metodika. Kā pastāstīja mācību centra vadītāja Marika Gauše, seminārā gatavojas izglītoties kursu vadītāji no Liepājas pilsētas un rajona, Jelgavas, Dobeles, Ventspils, Saldus, Talsiem. Semināru vadīs Aija Rieba un Laila Rieksta-Riekstiņa no Labklājības ministrijas.

Tuberkulozes slimnīcā būs atskurbtuve

Kā "Kurzemes Vārdu" informēja Tuberkulozes slimnīcas galvenais ārsts Andris Kristons, daži slimnieki, kas ārstējas slimnīcā, mīl lietot alkoholiskos dzērienus, tādēļ tagad slimnīcā ir ierīkots izolators, kura funkcijas būs līdzīgas atskurbtuvei. Tajā ievietos iereibušos slimniekus, lai viņi netraucētu pārējiem un personālam. Dakteris Kristons šāda izolatora nepieciešamību motivēja ar to, ka tuberkulozes slimniekus nedrīkst vest uz pilsētas atskurbtuvi, kur viņi uzturētos kopā ar veseliem cilvēkiem. Lai ievietotu iereibušu pacientu izolatorā, mediķi izsauks Pašvaldības policijas pārstāvi, kurš slimnīcā uzturēsies tik ilgi, līdz slimnieku no izolatora atbrīvos. Tāpat slimnīcas izolatorā ievietos arī tos iereibušos, kas būs aizturēti pilsētā un būs skaidri zināms, ka viņi ir tuberkulozes slimnieki.

Darba grupa pošas Jūras svētkiem

Tagad, kad aizvadīti Jāņi un Pēteri, SEZ pārvaldi un Liepājas Nomnieku asociāciju vairs nekas nekavē kārtīgi sagatavoties Jūras svētkiem, kas paredzēti 11.jūlijā. Darba grupa, kas izveidota to sarīkošanai, jau uzsākusi pildīt savus pienākumus. Par organizatoriskajiem jautājumiem atbildīgs ir ostas pārvaldnieka vietnieks Jēkabs Laivenieks, bet kultūras programmu īstenot uzņēmusies Dace Grundberga, kura jau veica līdzīgus pienākumus, gatavojoties ostas 300.gadu jubilejas svinībām. Jau zināms, ka svinību centrs atradīsies Vecajā ostmalā pie Tirdzniecības kanāla Jahtkluba apkaimē. Iecerēts kanālā novietot lielu pontonu, uz kura notiks priekšnesumi. Paredzēti arī citi interesanti un plašu publiku saistoši sarīkojumi.

Rotas un tortes

Mūsu pilsētas jau iespaidīgajam Latvijas Amatniecības kameras atzītajam meistaru pulkam pievienojušies vēl četri liepājnieki. Kameras meistara diplomus saņēmuši rotkaļi Ilmārs Dēzis, Egils Purmalis un Rolands Šics. Viņi kā savu meistarstiķi eksaminētājiem rādīja dzintara un sudraba rotu komplektus. Bet pavisam garšīgs bija 48.arodvidusskolas pasniedzējas Veltas Siliņas pārbaudījuma darbs. Viņa vērtētājiem piedāvāja savu konditores mākslu un bija izcepusi daudzveidīgu gardumu klāstu - šokolādes groziņus "Piņģeroti", groziņu pārsteigumu, ruletes, torti, kura saucās "Ežu ģimene". Meistardarbu vērtēja komisija, kuru vadīja konditorejas mākslas vecmeistars, "Zelta kliņģera" īpašnieks Alberts Blumbergs. Tā kā konditores amata meistares nosaukumu Velta Siliņa nopelnīja godam.

Ūdens tomēr ir netīrs

Vasara sākās ar patīkamu paziņojumu, ka Liepājas pludmalē jūrā var peldēties. Taču pēc neilga laika parādījās pavisam cita informācija - par to, ka jūras ūdens piesārņojums rada lielas bažas. Pat tika pausts, ka slikti darbojoties "Liepājas ūdens" jaunās attīrīšanas ietaises. Bet uzņēmuma vadītāji baumas atsauca: komplekss Šķēdē darbojas pilnā atbilstībā paredzētajiem parametriem. Un izrādījās, ka problēma ir pavisam cita: dienvidu straumes atnes mums sliktā jūras ūdens masas no Lietuvas krastiem, kur notekūdeņu attīrīšanai vēl darīts gaužām maz. Līdzīga situācija bija arī iepriekšējos gados.