Kurzemes Vārds

02:38 Otrdiena, 7. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Dāņu "Borsen" par Latvijas un Liepājas ekonomiku

Ar Latvijas Republikas vēstnieka Dānijas Karalistē Aivara Baumaņa starpniecību "Kurzemes Vārds" guvis iespēju iepazīties ar iespaidīgu publikāciju ietekmīgajā Dānijas biznesa laikrakstā "Borsen", kur atvērums veltīts ekonomiskās situācijas apskatam Latvijā. Publikācijā nozīmīgākā vieta ierādīta apskatam par ekonomisko attīstību Liepājā, tāpēc uzskatām, ka arī mūsu lasītājiem būs interesanti uzzināt, ko par mums domā viņpus jūras. Piebilstam, ka, sazinoties ar vēstnieka sekretāri Kopenhāgenā Danu Bjurneri, uzzinājām, ka tas ir pašu dāņu apkopots materiāls, kas nav lobēts ar Latvijas vai Liepājas apmaksātu reklāmu.

Publikācijas ievadā tās autors Heincs Andersens, prologam liekot virsrakstu "Latvija grib tikt līdergrupā", pozitīvi vērtējis mūsu valsts izredzes iekļūt to Eiropas savienības kandidātvalstu līdergrupā, ar kurām sarunas par iestāšanos ES tiks uzsāktas vispirms, savu viedokli pamatojot ar perspektīviem ekonomikas rādītājiem. Turpinājumā dāņu žurnālists pauž faktu, ka ārvalstu investīciju apjomā Latvija ir otrajā vietā aiz Ungārijas, ja ieguldījumi tiek salīdzināti ar iedzīvotāju skaitu. "Borsen" korespondents arī uzskaita pārējo Skandināvijas valstu investīcijas Latvijā un aicina Dāniju izdarīt vēl plašākus ieguldījumus mūsu valstī. "Kurzemes Vārds" bez saīsinājumiem publicē to raksta fragmentu, kur autors apskata ekonomisko situāciju mūsu pilsētā.

Liepāja piesaista ar labvēlīgu nodokļu sistēmu

Kad Latvija 1991.gadā atguva neatkarību un Krievijas jūras spēki atstāja Liepājas karostu, iedzīvotāju skaits šajā pilsētā no 140 000 samazinājās līdz 97 000.

Tas bija smags ekonomisks trieciens Liepājai, kas nu atradās izvēles priekšā: vai nu daļu pilsētas slēgt, vai arī piesaistīt uzņēmumus, kas tukšajai ostas teritorijai un pamestajam dzīvojamo māju rajonam iedvestu jaunu dzīvību.

1000 hektārus lielais ostas rajons ieguva brīvostas statusu, un saistībā ar ostu tika izveidota īpaša ekonomiska zona 2000 hektāru platībā - šīs teritorijas statusu valdība oficiāli atzina pagājušajā pavasarī.

Ar ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem un lētu zemi, cenām pazeminoties atbilstoši investīciju apjomam, Liepāja cenšas piesaistīt gan latviešu, gan ārvalstu investorus. Uzņēmumiem, kas eksportē vairāk nekā 60 procentus savas produkcijas, ir ievērojami nodokļu atvieglojumi, bet arī tām firmām, kas orientē ražošanu uz Latvijas tirgu, tiek radīti pievilcīgi apstākļi.

Izskatās, ka brīvosta un ekonomiskā zona gūs panākumus. 11 uzņēmumi jau ir nostiprinājušies šajā teritorijā, un pastāvīgi tiek saņemti jauni pieteikumi. Liepājas Speciālā ekonomiskā zona tikko ir parakstījusi "letter of intend" ar britu investoru, kas plāno ieguldīt 250 miljonus.

- "Scandlines" jau ir nostiprinājusies Liepājas SEZ ar trīs starptautiskiem prāmju maršrutiem. Bet maijā, prezentējot ekonomisko zonu Dānijas uzņēmējiem Kopenhāgenā, Odensē un Orhusā, mēs jutām lielu ieinteresētību arī no citu dāņu uzņēmumu puses, un pēc prezentācijas virkne uzņēmēju jau ir apmeklējusi Liepājas SEZ, - stāsta ekonomiskās zonas attīstības menedžeris Gundars Bojārs.

Brīvosta - centrs

Viņš norāda, ka brīvosta var kļūt par transporta, preču izplatīšanas un tranzītsatiksmes centru starp Austrumiem un Rietumiem, kamēr ekonomiskā zona var šķist pievilcīga uzņēmumiem, kas vēlas izmantot zemās algu izmaksas Latvijā un, pa jūras ceļiem piegādājot izejmateriālus, ražot produkciju, kas tiks pārdota Rietumeiropas tirgū. Divi "Scandlines" prāmji kuģo starp Liepāju un Karlshamnu Zviedrijā, un vācu rederejai "Euroseabridge", kurā "Scandlines" īpašuma daļa ir 50 procenti, pieder prāmju satiksmes maršruts no Rostokas.

Jūnijā "Scandlines" atklāja prāmju satiksmi starp Orhusu un Liepāju. Transportlīdzekļi un preces galvenokārt ir ceļā uz Krievijas tirgu.

- Mēs izvēlējāmies Liepāju labās infrastruktūras dēļ. Vienlaikus tā ir arī pievilcīga osta, jo tajā nav visas tās birokrātijas, ar ko jāsastopas citās Austrumeiropas ostās. Arī agrāk Liepājā bija osta, tādēļ, kad Latvija kļuva neatkarīga, bija iespējams uzsākt kaut ko pavisam jaunu. Un ostas modelis ir veidots pēc Rietumu ostu paraugiem, - stāsta Jērgens Jensens no "Scandlines".

Par Liepājas nebirokrātisko pieeju runā arī dāņu uzņēmējs Ēriks Jorts, kas ekonomiskajā zonā tikko iegādājies betona rūpnīcu 8 miljonu kronu vērtībā, lai varētu apkalpot nākotnes investorus.

- No dienas, kad mēs iesniedzām savus plānus, līdz dienai, kad tika saražots pirmais betons, pagāja seši mēneši, - uzsver Ēriks Jorts.

Dānis nodibinājis virkni uzņēmumu

Ja kāds grib sākt biznesu Latvijā, ar faksa aparātu un "Mercedes 600" vien nepietiek. Šodien nepieciešama tāda pati nopietna pieeja un profesionalitāte kā Rietumeiropā. Latvija ir dinamiskās attīstības procesā un ļoti drīz sasniegs Rietumeiropas līmeni.

Tā uzskata dāņu uzņēmējs Ēriks Jorts, kurš pirms četriem gadiem uzsāka moteļa celtniecību Latvijā. Tajā pašā gadā viņš ostas pilsētā Liepājā nodibināja arhitektūras un inženierfirmu, arī celtniecības firmu, vēlāk sekoja plastmasas logu rāmju fabrika, termiskā stikla fabrika, alumīnija izstrādājumu ražotne un 8 miljonu kronu vērta betona rūpnīca, kas darbojas ekonomiskajā zonā pie Liepājas ostas.

50 miljonus kronu liels apgrozījums

Pagājušajā gadā firma sasniedza 50 miljonus kronu lielu apgrozījumu, un nodarbināto skaits bija 150, bet, pēc Ērika Jorta aprēķiniem, nākamgad apgrozījums pārsniegs 75 miljonus kronu. Pašas lielākās aktivitātes saistās ar celtniecības firmu "Nams", kas dažādos celtniecības projektos nodarbina aptuveni 300 amatnieku.

- Celtniecības sektors Latvijā nudien uzņēmis straujus apgriezienus: būvniecības aktivitāte tagad ir 10 reizes lielāka nekā pirms četriem gadiem, kad mēs sākām savu biznesu, - stāsta Ēriks Jorts.

Viņš nolēma ieguldīt līdzekļus Latvijā, jo šeit dzīvoja viņa radi. Vienlaikus viņš iepazinās ar savu tagadējo biznesa partneri U.Pīlēnu, kas šobrīd ieņem direktora amatu kopuzņēmumā un ir arī līdzīpašnieks šajā uzņēmumā, kurā Ērikam Jortam pieder 49 procenti. Ē.Jorts šo latviešu firmu uztver kā savu vaļasprieku, jo viņa pamatdarbs ir mārketinga direktors vācu tekstiluzņēmumā "V.Fraas", kur viņš atbild par starptautisko tirdzniecību 150 miljonu vācu marku apmērā.

- Pretēji vācu firmai, kas bijusi iesaistīta vairākos sarežģījumu pārpilnos kopuzņēmumos Austrumeiropā, Latvijā man nav bijis nekādu problēmu. Ļaudis ir prasmīgi, strādā nopietni un ir lojāli darbinieki. Un viņus ir viegli saprast, jo latviešu mentalitāte ir tuva skandināviem, - saka Ēriks Jorts.

Viņš aicina dāņu firmas, kas plāno atvērt ražotnes Latvijā, neskatīties tikai un vienīgi uz metropoli Rīgu, kur tie vairāk saskarsies ar tādām problēmām kā korupcija un rekets. Viņš pats izvēlējies dibināt uzņēmumus ostas pilsētā Liepājā, kuras ģeogrāfiskais izvietojums ir izdevīgs Latvijas tirgū, un prāmju satiksme Liepāju saista arī ar Dāniju, Zviedriju un Vāciju.

Liels potenciāls

Ēriks Jorts norāda, ka tādā pilsētā kā Liepāja izdevumu apjoms ir mazāks. Pilsētā ir daudz labi izglītotu cilvēku, attiecības ar vietējām varas iestādēm nav birokrātiskas, šeit nav nekādu problēmu saistībā ar korupciju un mafiju.

Viņš uzsver, ka pionieru laiks ar "flight by night" pasākumiem Latvijā jau ir pagājis. Šodien Latvija vēršas pie nopietniem investoriem - tādiem, kuri izvēlējušies Austrumeiropu, lai samazinātu ražošanas izdevumus, vai arī vēlas iekarot savu vietu Latvijas tirgū.

Prasības Latvijas tirgū ir tieši tādas pašas kā jebkurā citā Rietumeiropas tirgū. Vietējā produkcija izcīna sīvu konkurenci ar importētajām precēm, tādēļ arī kvalitātei un visām garantijām jābūt kārtībā.

Ēriks Jorts uzsver, ka investīcijām Latvijā nepavisam nav jābūt ilgtermiņa ieguldījumam, kas atmaksāsies tikai pēc pieciem vai astoņiem gadiem. Viņa paša investīcijas parādījušas, ka peļņu var gūt nekavējoties.

- Mēs rēķināmies ar to, ka mūsu darbība Latvijā paplašināsies, tādēļ ļoti iespējams, ka kādreiz es pārcelšos uz dzīvi Latvijā, - saka Ēriks Jorts.