Kurzemes Vārds

05:05 Otrdiena, 2. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

TĀ DOMĀ LIEPĀJNIEKI!

Vai jūs jau domājat par vēlēšanām?

Kristīne Pastore

Lai gan līdz vēlēšanām vēl ir pietiekami daudz laika un tātad iespēju katram vēlētājam sīki un smalki izvērtēt, kura partija ir tā, par kuru patiešām vērts balsot, cilvēkiem allaž ir patikušas dažādas prognozes pirms izšķirošiem notikumiem. Turklāt nopietnākās partijas jau ir darījušas zināmus tos kandidātus, kas to intereses pārstāvēs vēlēšanās un cīnīsies par iespēju sēdēt deputātu krēslos. Tāpēc "Kurzemes Vārds" uzklausīja liepājniekus, vai viņi šīm aktivitātēm seko un kas, viņuprāt, šoreiz būs populārākas - jau zināmās partijas vai arī tās, kas ir radušās tikai pavisam nesen.

Teodors Eniņš, pensionārs:

- Nupat iebraucu pilsētā no laukiem, saņēmu laikrakstus, uzzināšu šejienes aktivitātes un tad varēšu pateikt daudz labāk. Bet šobrīd es gribētu teikt partiju vadītājiem, lai viņi apdomājas. Tas nav prāta darbs veidot tik daudz partiju un tā sašķelt vēlētājus. Cik tagad to partiju jau būs - pāri par četrdesmit? Manuprāt, arī pie mums vajadzētu tā, kā tas ir visā demokrātiskajā pasaulē - no minimāli divām, kas ir svarīgi daudzpartiju sistēmā, līdz maksimāli piecām partijām. Kurām uzticēsies? Grūti pateikt. Visas partijas dalās divās lielās grupās - tās, kas aizstāv nacionālo jautājumu, un tās, kas velk uz ekonomiku un gatavas iet uz kompromisu. Bet cik tālu? Mums vajag gan vienu, gan otru, taču mēs nedrīkstam par "lēcu virumu" pārdot sevi, lai mūsu mazmazbērni uz mums rādītu ar pirkstiem. Man ir problēmas izvēlēties, par kuru balsot.

Ieva Jūrmale, pensionāre:

- Es vienmēr esmu balsojusi par "Tēvzemei un brīvībai" un darīšu to arī šogad - man nav problēmu izvēlēties. Tāpēc, ka tā vairāk domā par Latviju. Nu, kaut vai par to pašu pilsonības jautājumu. Jā, es paklausos arī, ko citas partijas sola, bet solīt jau vienmēr sola. Piemēram, Šķēles laikā, kad viņš bija ministru prezidents, mums, pensionāriem, tikai vienu latu pielika pie pensijas.

Aldis Ķibēns, students:

- Pagaidām vēl īpaši par vēlēšanām nedomāju un programmās un kandidātu iepazīšanā neiedziļinos - es to darīšu, kad vēlēšanas būs tuvāk. Bet man šķiet, ka vecās, jau zināmās partijas topā vis nav. Turklāt tās, kas nāk no jauna, manuprāt, dod diezgan reālus solījumus. Drīzāk jau tās ņems virsroku. Man personiski patīk Šķēles partija. Man patīk, kā viņš strādā.

Aija Upleja, strādā firmā:

- Vēlēšanas kā tādas mani interesē, taču pagaidām nekādu lielo vērību tām neesmu veltījusi - gan jau vēl pietiks laika. Man šķiet, ka cilvēki tomēr vairāk uzticēsies vecajām, jau zināmajām partijām, jo par tām un cilvēkiem, kas tajās ir, vismaz šis tas ir zināms, bet ko mēs zinām par jaunajām? Kaķis maisā.

Skaidrīte Martinija, grāmatvede:

- Es par visu šo lietu domāju ļoti slikti - gan par vēlēšanām, gan par partijām, gan arī par rezultātiem. Man ir pesimistisks viedoklis par to visu. Man nepatīk, ka vēlēšanas notiek pēc partiju principa, nevis varam balsot par personībām. Es domāju, ka vecajām partijām lielu izredžu nav - cilvēki meklēs ko jaunu.

Elmārs Sokolovskis, pensionārs:

- Protams, interesējos. Jāiet un jāpiedalās - ko vairāk. Traucē tas, ka partiju ir tik daudz. No vienas puses, it kā ir lielāka izvēle. Bet, no otras puses, veido tādas koalīcijas, ka brīžiem jābrīnās, kā var apvienot tik dažādus uzskatus. Un jaunas jau ir tikai divas - tautā tā sauktās Šķēles partija un Paula partija. Es domāju, ka kaut ko jau noteikti tās, pateicoties saviem līderiem, dabūs gan. Vienīgā vēlēšanās man ir kaut jaunā Saeima prastu iekasēt vairāk naudas budžetā - no tā mums visiem būtu kāds labums.

Olga Visocka, juriste:

- Es daudz neinteresējos par vēlēšanām, jo neesmu pilsone, līdz ar to man nav tiesību vēlēt, un es neko izmainīt nevarēšu. Taču nevarētu teikt, ka tāpēc man viss ir vienalga. Es domāju, ka jaunajām partijām vēlēšanu cīņā būs vieglāk. Īpaši tai, kuras priekšgalā ir Raimonds Pauls, - cilvēki balsos par viņu personiski. Ja man būtu iespēja balsot, es pat nezinu, kura no pašreizējām partijām izpelnītos manu balsi.

Zedriks Makarovs, strādā ostā:

- Es zinu, par ko es balsošu, tāpēc man nav nekādu problēmu - šķiet, ka savu izvēli nemainīšu. Es domāju, ka šoreiz virsroku ņems viena no jaunajām partijām - tā varētu būt Andra Šķēles vadītā, jo pagaidām svarīgākais ir attīstīt biznesu. Bet nākotnē ir arī jādomā, kā atbalstīt sociķus, jo viņi vienīgie domā par strādniekiem. Vispirms jāattīsta bizness un tad jānāk pie varas strādnieku aizstāvjiem - tāds ir mans viedoklis.

Jēkabs Ozoliņš, diriģents:

- Es gribētu, lai pienāktu tādi laiki, kad visu gudro cilvēku starpā valdītu konsolidācija. Pagaidām partiju ir pārāk daudz. Turklāt es vēl aizvien neesmu izpratis, kāpēc daži cilvēki tik ļoti laužas politikā. Manuprāt, mūsu politiķiem pietrūkst tālāka apvāršņa un lielākas vēlēšanās domāt par valsti kopumā. Ļoti gribu cerēt, ka tas mantas pārdalīšanas laiks, kas sākās tajā laikā, ko tagad sauc par atmodu (šo terminu es ciest nevaru), būs beidzies un politiķiem būs laika nodarboties ar to, lai mūsu valsts plauktu un zeltu. Grūti pateikt, kuriem veiksies labāk - jaunajām partijām vai vecajām. Es domāju, ka Šķēles partijai piekritēju netrūks, bet arī "Latvijas ceļam" būs savējie, tāpēc atliek vienīgi vēlēties, lai latviešiem izdodas, jo latvieši nav muļķi. Jā, un vēl mani izbrīnī tas, ka deputāti tik ļoti maina partijas piederību. Tas nozīmē, ka partijās nav disciplīnas un šiem cilvēkiem galīgi trūkst ideālu. Taču tiem tomēr ir jābūt - arī valstiskā līmenī. Bet visa pamatā ir ārkārtīgi liels darbs.

Vēsma Cibule, veikala vadītāja:

- Man ir bēdīgi, domājot par vēlēšanām, jo es šobrīd neredzu tādu reālu spēku, kas varētu kaut ko kardināli mainīt. Bet citādi dzīvot uz priekšu nav iespējams. Kas ir kardināli mainījies no tā laika, kad 1991.gadā tauta gāja uz barikādēm? Tad gāja, bet šodien daudzi saka: ja būtu zinājuši, ka būs tā, kā tagad, nebūtu gājuši. Ja es nezinātu visas tās aizkulises, kādas ir jaunveidotajām partijām, es varbūt cerētu uz tām, bet es zinu, un man cerību nav. Tāpēc, piemēram, Anatoliju Gorbunovu es esmu cienījusi, cienu un cienīšu. Man pieņemamāk būtu, ja balsošana notiktu par personālijām, nevis par partijām.