Kurzemes Vārds

08:01 Svētdiena, 5. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Suņi rej, bet smēķētāji iet tālāk

Kaspars Migla

Ne viens vien liepājnieks, kurš reizi pa reizei iegriežas dažādās sabiedriskās ēdināšanas un dzirdināšanas vietās, ir ievērojis, ka kaut kas īsti nav kārtībā ar pirms pāris gadiem masu informācijas līdzekļos redzēto un dzirdēto pretsmēķēšanas kampaņu, kuras rezultāts bija sabiedriskās vietās smēķēšanu ierobežojoša likuma pieņemšana. Labi atceros televīzijas raidījumu kadrus, kuros žurnālisti apstaigāja dažādas kafejnīcas, apjautājot smēķējošos un nesmēķējošos apmeklētājus. Viedokļi bija visai vienveidīgi un tajos lielākoties dominēja trīs atzinumi. Pirmais - smēķēšana publiskās vietās ir kaitīga ne tikai pašam tabakas lietotājam, bet arī apkārtējiem. Otrais - valdība piespiedu kārtā neko nepanāks. Katrs, kas bez nikotīna nevar, pēc kafijas tases labprāt uzvilktu kādu dūmu. Trešais - visi vēlētos, lai kafejnīcās būtu svaigs gaiss un dūmi nekostu acīs.

Šķiet, ka kampaņa ir aizgājusi nebūtībā, atstājot nelielas, gandrīz vai tikai uz papīra pamanāmas sekas. Nav tā, ka katrs liepājnieks, pusdienlaika steigā skrienot pa ielu un ieraugot kafejnīcu, kurā kāja vēl nav sperta, būtu pārliecināts, ka kafiju iedzert un nomierinošu pauzi ieturēt varēs, nesaņemot kodīgu dūmu devu. Otrreiz nesmēķētājs tādām iestādēm metīs līkumu, bet smēķētājs ar baudu to izmantos. Tādas kafejnīcas Liepājā nav retums, un skaidrā laikā ātrā solī divdesmit minūtēs pilsētas centrā vismaz pusduci var apstaigāt. Pie tā ir tik ļoti pierasts, ka tas vairs neliekas nekas nenormāls.

Protams, var iebilst, ka demokrātiskā valstī un puslīdz attīstītā tirgus ekonomikā katram ir izvēles tiesības. Ja kāda iestāde nepatīk, ej uz citu. Kur ir svaigs gaiss, tīrs galds, kur drēbes nepievelkas ar atbaidošu dvingu, kur "virtuves sanitāri" neapskrubina sviestmaizes. Taču šajā gadījumā aizmirsts ir viens un ļoti būtisks apstāklis. Uz šādām publiskajām smēķētavām reizi pa reizei līdzi tiek ņemti bērni, šīs vietas apmeklē nesmēķējoši pusaudži. Regulāra pierašana pie dūmiem, vēlme justies pieaugušam, tādam pašam kā vecākiem biedriem, daudzi citi iemesli iesākt smēķēšanu rada jaunas nikotīna (un vēl četrtūkstoš ķīmisku vielu, ko satur cigarete) lietotāju paaudzes. Nav jāskaidro, ko tas nozīmē tautas veselībai, katras nācijas genofondam.

Mātei, tēvam, skolas direktoram vai policistam, izraujot pusaudzim cigareti no mutes, nekas nemainīsies. Ar šāda veida metodēm smēķēšanu nevar apturēt. Vienīgi varbūt kādu laiku tā kļūs slepenāka, nost no bargo pieaugušo acīm. Tādēļ vajadzīgs pārdomāts, mūsdienīgs izskaidrošanas darbs, uzskatāma aģitācija un veselīga vide. Nevis mirkļa kampaņas un pretsmēķēšanas likumi, kurus pārkāpj, kas grib, kad grib un cik ilgi grib. Bez likuma sargu jebkādiem uztraukumiem.

Rietumvalstīs smēķēšana jau ilgu laiku iet mazumā, jo tur smēķētājs sajūt arvien lielākus trūkumus attiecībā pret nesmēķētājiem. Pirmais - darba devēji pieprasa cilvēkus, kas nepiesārņo apkārtējo gaisu, nebojā veselību citiem un paši sev. Savukārt šeit uz nesmēķējošu kolēģi bieži vien raugās kā uz baltu vārnu. Ne tik sen ASV gaismā nāca vadošās cigarešu ražotājfirmas mērķis piesaistīt pie cigaretes pēc iespējas vairāk jauniešu, tādējādi "ieguldot" nākotnē. Šis fakts kā nepieredzēti amorāls izraisīja milzīgu sašutumu un rezonansi. Tā vien šķiet, ka Latvijā, kur puslīdz regulāri smēķē vairāk nekā puse vīriešu un gandrīz trešdaļa sieviešu, tādas problēmas nevarētu būt, jo par spīti "mirušiem" likumiem jaunas smēķētāju paaudzes rodas ar nenorimstošu sparu.