Kurzemes Vārds

05:22 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Sestdienis

"Nevaru mierīgi nosēdēt!"

Daina Meistere

"Kāda ir mana galvenā rakstura īpašība? Laikam jau tā, ka nevaru mierīgi nosēdēt, pat brīvdienās. Ja pusi dienas esmu bijusi mājās, tad jau otrajā dienas pusē ģērbjos, lai dotos ārā. Esmu sabiedriska, bet man arī vajag, lai cilvēki, ar kuriem tiekos, ir mani domubiedri," tā par sevi saka Bērnu un jauniešu centra metodiķe, arī ansambļa "La,la,la" dziedātāja Linda Tiļuga. Kā viņai izdevies šos domubiedrus atrast?

Linda uzskata, ka tieši pašlaik viņa ir savā īstajā vietā, ka Bērnu un jauniešu centrā, kurā viņa var realizēt savas radošās ieceres, kur ir darbs, kas interesē, kur var strādāt, neskaitot stundas. Arī kolēģes uzsver Lindas prieku darboties un teic, ka viņai vislabāk padodas lielu sarīkojumu rīkošana - konkurss dziedošajiem bērniem "Cālis", Ziemassvētku balles pulciņu dalībniekiem u.c.

Linda ir aizputniece, pēc vidusskolas beigšanas viņa iestājās Liepājas Pedagoģiskajā augstskolas Latviešu valodas un literatūras fakultātē. Kļūt par skolotāju nebija vienīgais meitenes aicinājums, bet viņa nebija arī pretī strādāt skolā ar bērniem. Pēc augstskolas viņa nokļuva 8.vidusskolā. Tā nolēma toreizējā valsts sadale. "Mācīju latviešu valodu krievu un lietuviešu klašu audzēkņiem, bet tas, ko daru tagad, man vairāk iet pie sirds," viņa saka. "Ir arī gandarījums par skolā pavadītajiem gadiem, īpaši tagad, kad savus bijušos skolēnus satieku pilsētā, veikalos un redzu, ka viņi prot sarunāties latviski, ka viņi arī mani atceras ar labu vārdu."

Bērnu un jauniešu centrā jaunā skolotāja vispirms vadīja dziedāšanas pulciņu bērniem, tas nebija atlasītu, talantīgu zēnu un meiteņu ansamblis, vienkārši mazie nāca, lai kopā padziedātu, zīmētu. Jau pēc gada Lindai uzticēja metodiķes amatu un tas nozīmēja, ka viņai bija jārūpējas, lai centra vadībā notiktu tādi sarīkojumi, kuros iesaistīti dažādu pilsētas mācību iestāžu audzēkņi. Te viņa varēja likt lietā arī studiju laikā Sabiedrisko profesiju fakultātē apgūtās zināšanas. Ir pasākumi, kurus rosina Valsts jaunatnes iniciatīvas centrs, tie aptver visu Latviju. Tas uzliek papildu atbildību, jo jādomā, kā liepājnieki izskatīsies valsts kontekstā, jārūpējas, lai mūsējie parādītu visu, ko spēj, atklātos savu talantu un spēju daudzveidībā. Pagājušājā gadā tāds liels sarīkojums bija piedalīšanās projektā "Cildens mans novadiņš", kur Liepājas dalībniekus no dažādām mācību un ārpusstundu iestādēm diriģēja Linda. Mūsu delegācijai izdevās visai Latvijai parādīt, ar ko esam bagāti, un galvenokārt tās bija dziesmotās tradīcijas, kuras raksturoja pilsētu vētru un dzintara krastā.

It kā pa jokam sākusies, dziedāšana ienākusi Lindas dzīvē un aizņem nu jau ievērojamu vietu. Ne tikai bērnus mācot, bet arī pašai dziedot. Linda Tiļuga ir grupas "La, la, la" dalībniece. "Tas viss sākās kā pārpratums, tāpēc domāju, ka arī tagad to nevajag ņemt nopietni. Mēs vienkārši esam draugi, kuri dzied, un, ja vēl kādam ar to varam sagādāt prieku, kāpēc to nedarīt," saka dziedātāja. Grupa "La, la, la", kurā dzied Tiļugu un Vītolu pāri - draugi ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē, jau izdevusi vairākas kasetes, viņi ierakstījuši savas dziesmas televīzijā, viņi pagājušā gada Latvijas mēroga dziesmu aptaujā ar dziesmu "Mājupceļš" ieguva 4.vietu. "Grūti ir strādāt studijā, ieraksti prasa lielu precizitāti gan mūzikā, gan dziedājumā. Bet tas tomēr ir kolosāls vaļasprieks, kas ļauj mums satikties ar draugiem - Vinetu un Māri Vītoliem, kuri tagad dzīvo Rīgā. Turklāt dziedāšana liek turēties formā, nevaru izskatīties nogurusi, slima," saka Linda.

Lindas un Mika Tiļugu abi bērni, Kristiāns un Ketija, par vecāku muzicēšanas stilu gan neesot nekādā sajūsmā, tā neesot viņu paaudzes mūzika, bet viņi abi vasarā labprāt brauc līdzi koncertceļojumos, kā arī allaž palīdz mammai, kad jārīko kāds dziesmots pasākums.

"Kad taisu sarīkojumus, piemēram, "Cāli", pati it kā nemanot darbā iesaistu ne vien bērnus, bet arī savus draugus un draugu bērnus. Un viņi nāk un dara. Māris Vītols cāļiem dziesmu uzrakstīja," stāsta Linda. Arī viņa pati tādās reizēs darbus un pienākumus nešķiro, ja vajag, var palīdzēt skatuvi noformēt. Pats grūtākais gan ir sponsoriem naudu lūgt sarīkojumiem, jo ne vienmēr pietiek ar Bērnu un jauniešu centra rīcībā esošajiem līdzekļiem. Jo gribas taču, lai bērniem būtu prieks piedalīties.

Toties viņai prieks par atsaucīgajiem kolēģiem - gan pašas darbavietā, gan Metalurgu kultūras pilī. Jo sarīkot tādus lielus svētkus ar pliku scenāriju un labu izdomu vien nevar, gan skaņa jāregulē, gan gaismas jāuzstāda, tāpēc labi, ja var sastrādāties.

"Ja pašai pietrūkst padoma, varu to prasīt arī Kultūras pils direktorei Dacei Gruntmanei, kurai ir liela pieredze plašu sarīkojumu rīkošanā. Daudz ko iemācos arī koncertbraucienu laikā, jo vasarās iznāk viesoties dažādās vietās," saka Linda. Un uzskata, ka nekāda vaļasprieka viņai vairs nevajag, darbs un dziedāšana kopā ar vīru un draugiem, koncertbraucieni kopā ar bērniem sniedz patiesu gandarījumu.