Kurzemes Vārds

03:48 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmais solis Karostas kanāla attīrīšanā

Pēteris Jaunzems

Kaut gan par to līdz šim diezgan maz runā, Liepājas ostas attīstību daudzējādā ziņā kavē vides nesakārtotība. Īpaši sarežģīta situācija izveidojusies Karostas kanālā, kur ekoloģisku apsvērumu dēļ pat ir apstādināta piestātņu rekonstrukcija. Lai nenotiktu tā, ka Karostas kanāla piesārņotības dēļ ostas atjaunošana nevar noritēt harmoniski, SEZ pārvalde vistuvākajā laikā vēlas uzsākt kanāla attīrīšanas darba projekta izstrādi. Par to aicināju pastāstīt ar SEZ attīstības projekta vadītāja vietnieku Gunāru Kazeku.

- Kaut gan neesam vainojami Karostas kanāla piesārņošanā, jo tādu to saņēmām mantojumā no kara bāzes, godu ostai tas nedara. Vēl nebijām no flotes pat pārņēmuši piestātnes, kad Sanktpēterburgas prese jau rakstīja, ka Liepājas osta ir ekoloģiski bīstama. Ostas pārvaldē un pašvaldībā toreiz uzskatījām, ka tāda publikācija pauž bažas par konkurenci, ko varam radīt nākotnē. Tomēr, vēloties iegūt pilnīgu skaidrību par situāciju, jau 1993.gadā Latvijas firmai "OST West geo" pasūtījām visā ostas akvatorijā izpētīt nogulas. Speciālisti noskaidroja, ka ostā nav radioaktīvā piesārņojuma, par kuru bija minēts Sanktpēterburgas avīzēs. Eksperti arī atzina, ka problemātiskākā vides sakārtošanas jomā ir tieši Karostas kanāla gultne.

- Kādu piesārņojumu tur konstatēja?

- Tur galvenokārt ir naftas produkti un smagie metāli. Ir zināmi arī piesārņojuma avoti. Kanāla malā atradās flotes naftas bāze, kas kara kuģus apgādāja ar degvielu. Skaidrs, ka darbojoties ar tā laika vērienu, daudz kas aizlija garām un nonāca ūdenī. Pretējā kanāla pusē atradās zemūdeņu divizions. Tas ir pazīstams ar nolietoto akumulatoru kalnu, kas bija krastmalā un piesārņoja visu apkārtni. Bez grēka tolaik nebija arī kuģu remonta rūpnīca "Tosmare". Tās strādnieki stāstīja, ka sauso doku tīrīšanu veikuši ar skalošanas paņēmienu.

- Tas nozīmē, ka visu drazu aizpludināja kanālā?

- Jā, ielaida dokā ūdeni un to izskaloja. Tādējādi gadu gaitā kanālā ir izveidojusies apmēram 30 centimetrus bieza nogulu kārta. Rēķinoties ar to, ka starptautiskās institūcijās neuzticas pētījumiem, ko veikušas vietējās firmas, 1996.gadā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdzdalību pasūtījām ostas piesārņojuma atkārtotu izpēti. To izdarīja Latvijas un Amerikas kopuzņēmums "Baltec", kas strādāja kopā ar dāņu firmu "Cowi". Rezultāti, kā to varēja sagaidīt, izrādījās stipri līdzīgi iepriekšējiem. Taču šoreiz eksperti bija ne tikai pētījuši, bet arī ieteica iespējamos vides sakārtošanas variantus. Reālākais no tiem rosināja kanāla austrumu galā veidot piesārņojuma deponēšanas vietu.

- Sarkofāgu?

- Arī es sākumā to tā saucu, taču speciālisti mani palaboja, teikdami, ka pilnīgi noslēgtu telpu neesot plānots veidot. Iespējams, ka vienkopus savāktās nogulas ar kaut ko arī beigās pārklās. Taču šim risinājumam ir jārodas projekta gaitā. Tagad SEZ pārvalde vēlas spert pirmo soli, lai ieceres realizētu. Proti, mobilizē naudas līdzekļus, lai vistuvākajā laikā stātos pie darba projekta izstrādes. Konceptuāli ir saņemtas garantijas, ka finansiāli mūs atbalstīs PHARE investīciju programma un Valsts vides fonds. Protams, ka SEZ pārvalde šajā lietā ieguldīs arī savu artavu. Līgums par projekta izstrādi ir noslēgts ar mums jau pazīstamo dāņu firmu "Cowi", kas šoreiz sadarbojas ar Latvijas firmu "Jūras projekts". Tā izstrādās nožogojošās sienas projektu un tehnoloģiju piesārņotās grunts savākšanai.

- Vai šo sienu paredzēts būvēt aiz "Tosmares" dokiem?

- Neapšaubāmi! Taču to, kurā tieši vietā to novietos, vēl darba gaitā jāprecizē, jo šobrīd nav zināms, cik īsti daudz piesārņotās grunts nāksies izsmelt. Aprēķini rāda, ka tur varētu būt ap 600 tūkstošiem kubikmetru, taču nav izslēgts, ka sanāk arī viss miljons. Karostas kanāla attīrīšana ļaus ostas firmām stāties pie piestātņu rekonstrukcijas. Nomnieki to ar nepacietību gaida.

- Kad nožogojuma būve varētu sākties?

- To grūti pateikt. Patlaban ir runa par darba projektu. Tiklīdz tas būs gatavs, domāsim par nākamo soli, lai noskaidrotu, kādas būs tehniskā darba izmaksas. Patlaban esam pieprasījuši novērtēt ietekmi uz vidi, jo ir jāsaņem attiecīga programma. Agrāk tos sauca par ekoloģiskajiem noteikumiem. Programma nepieciešama projektētājiem, bez tās viņi nevar stāties pie uzdevuma izpildes. Gribam strādāt atklāti. Šis projekts katrā ziņā iespaidos apkārtējo vidi. Arī deponēšanas vietai, kur paredzēts koncentrēt visu piesārņojumu, būs kaut kāda ietekme. Mēs ceram, ka iespaids būs pozitīvs. Tomēr projekta sakarībā liepājniekiem, jo īpaši lietpratējiem šajos jautājumos, varētu rasties kaut kādi jautājumi un priekšlikumi. SEZ pārvalde tos priecāsies uzklausīt. Tādēļ rīkosim sanāksmi, kurā izklāstīsim projekta būtību un ar prieku uzklausīsim visus ieteikumus. Tā paredzēta 3.februārī pulksten 15 SEZ pārvaldes zālē, Fēniksa ielā 4.