Kurzemes Vārds

10:08 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāli

Latvijas diplomātijas lielākā uzvara

Ja mēs daudzus gadu desmitus savā sirdī saglabājām 18.novembri, ja mēs zinājām strīdīgo 15.maiju, traģiskos 25.martu un 14.jūniju, ja astoņdesmito gadu beigās ieskanējās Baltijas valstīm liktenīgais 23.augusts, tad 26.janvāris mums vēl ir pasvešs, par ko varēja pārliecināties arī aizvakar, lai gan faktiski šis datums būtu liekams līdzās 18.novembrim. 1918.gada 18.novembrī Latvija pasludināja neatkarību, 1921.gada 26.janvārī Latvija šo neatkarību garantēja, tiekot likumīgi atzīta starptautiskā mērogā.

Jā, starp šiem datumiem ir vairāk nekā divi gadi, kuru laikā jaunā valsts centās pēc starptautiskās atzīšanas tāpat, kā tagad cenšas iekļūt Eiropas savienībā. Jo Latvijas vadītāji arī toreiz saprata, ka iekļūšana starptautiskās organizācijās ir valsts drošības labākā garantija.

Taču, tāpat kā tagad Eiropas savienība negaida Latviju atplestām rokām, tā neviena starptautiska organizācija negaidīja tolaik. Pirmie mēģinājumi iegūt atbalstu tika izdarīti, Latvijas valdībai vēl atrodoties Liepājā, kad valdības pārstāvji devās uz Skandināviju un Parīzi, bet situācija izkustējās no vietas 1920.gada beigās, jo tad jau bija skaidrs Pilsoņu kara iznākums Krievijā un tātad šīs valsts nepretendēšana uz cara impērijas teritorijām, un arī tas bija skaidrs, ka Austrumeiropā valstu robežas netiks pārskatītas.

Novembra vidū Latvija sāka enerģisku darbību, lai iekļūtu Tautu savienībā, taču balsojumā ieguva tikai piecu valstu atbalstu no 42. Tad ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics mainīja taktiku un devās turnejā pa Eiropas lielvalstu galvaspilsētām, vispirms iegūstot Itālijas atbalstu.

Un tomēr visu izšķīra Francija, pareizāk - tās jaunais valdības vadītājs Aristids Briāns, un ne velti viņa vārdā Rīgā nosauca ielu. 1921.gada janvāra beigās Parīzē notikušajā Rietumu sabiedroto augstākās padomes sanāksmē Briāns neatlaidīgi uzstāja izskatīt jautājumu par Latvijas starptautisku atzīšanu, līdz trešajā piegājienā salauza Lielbritānijas pretestību, un, tā kā Itālija jau bija piekritusi, tad piekrita arī Japāna un Beļģija.

To uzskata par Latvijas diplomātijas lielāko uzvaru.

Andžils Remess